Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
No Zviedrijas ar tvaikoni ''Runenborg'' iebraucis kāds tirgotājs ar savādu uzdevumu. Viņa mērķis ir nopirkt pēc iespējas vairāk pagaidu valdības izdotās pastmarkas. Un kā pats lielās, šim uzdevumam viņš ir gatavs atvēlēt 15 000 rubļus. Lieki teikt, ka zviedru viesim tagad grūti atkauties no izpalīdzēt gatavajiem.
Runājot ar māsu, spriedām - traks gan tas zviedrs. Kāpēc lai kāds pie pilna prāta gribētu tādiem niekiem tērēt naudu? Līdz māsas vīrs izskaidroja - tajā brīdī, kad Ulmaņa valdība aizies nebūtībā, beigs arī izdot valdības pastmarkas. Un zviedru filatēlistiem pagaidu valdības pastmarkas kļūs par unikālu kolekcijas objektu.
Pēc māsas vīra domām zviedru tirgotāja aprēķins ir pareizs. Šādi turpinot izturēties pret vāciešiem, Ulmaņa valdības dienas ir skaitītas, un tās pastmarkas paliks vien kā nospiedums kolekcionāru albumos.
*1919. gada 13. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.
