#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
LPNP otrās sesijas rezultāti
LPNP otrās sesijas laikā 1918. gada janvāra beigās tika sperts svarīgs solis Latvijas neatkarības virzienā.
Nacionālpadome 30. janvārī pieņēma rezolūciju, kurā pauda nepieciešamību dibināt neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku.
Rezolūciju lielinieku varas apstākļos nebija iespējams īstenot. Šī iemesla dēļ rezolūcijas teksts netika arī publicēts presē.
Februāra beigās un marta sākumā situācija vēl vairāk sarežģījās, jo visu Latvijas teritoriju okupēja Vācijas armija un Krievija Brestas miera līgumā atteicās no tiesībām uz Kurzemi. Līdz ar to par LPNP svarīgāko uzdevumu līdzās Latvijas neatkarības idejas popularizēšanai kļuva Latvijas teritorijas aneksijas nepieļaušana.
Trešās sesijas norise
LPNP trešā sesija sanāca slepenībā Krievijas Satversmes sapulces deputāta un Nacionālpadomes Ārlietu nodaļas vadītāja Jāņa Goldmaņa dzīvoklī Petrogradā. Pašu saimnieku neilgi pirms sapulces aizturēja čeka, tomēr pēc dažām dienām atbrīvoja.
Lielinieku represijas apgrūtināja LPNP locekļu ierašanos, ar grūtībām tika nodrošināts kvorums. Drošības apsvērumu dēļ sesijas norise netika protokolēta.
Trešo sesiju vadīja vēlākais Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoreiz Goldmanis un viņa vadītā Ārlietu nodaļa izpelnījās diezgan asu kritiku. Nodaļa nebija spējusi nosūtīt diplomātiskos pārstāvjus uz ārzemēm un arī nosūtīt protestu pret Brestas miera līgumu Antantes valstīm. Tiesa gan, to bija gandrīz neiespējami izdarīt tā laika apstākļos.
LPNP darbība 1918. gada vasarā
LPNP darbības iespējas pēc trešās sesijas bija ļoti ierobežotas. Lielākais Nacionālpadomes panākums bija Zigfrīda Annas Meierovica nosūtīšana uz ārzemēm. Viņš izbrauca uz Stokholmu 1918. gada 29. jūlijā. Meierovicam neticamā veidā bija izdevies iegūt ārzemju pasi. Par godu viņa aizbraukšanai Goldmaņa dzīvoklī tika sarīkotas svinības.
Pēc trīs mēnešiem viņam izdevās panākt no Lielbritānijas LPNP atzīšanu par Latvijas de facto valdību.
Otrs svarīgais 1918. gada vasaras notikums ar LPNP piedalīšanos bija neveiksmīgais Frīdriha Brieža atbrīvošanas mēģinājums. Leģendāro strēlnieku virsnieku bija arestējusi čeka. Briedis sadarbojās ar LPNP un bija arī Nacionāldemokrātu partijas biedrs. Goldmanis uzņēmās pulkveža F. Brieža atbrīvošanas operāciju, tomēr tā izgāzās. Naktī no 27. uz 28. jūliju Briedi nošāva.
Raksts pirmo reizi publicēts LSM.lv 2018. gada 26. jūnijā.