#LV99plus: Pie Rudbāržiem atrod 5 karavīru mirstīgās atliekas. Starp mirušajiem arī bijušā Liepājas mēra dēls

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Fakts aiz stāsta: 1919. gada 19. aprīlī Pagaidu valdībai lojālie karavīri pie Rudbāržiem nošāva 5 vācbaltiešuu izcelsmes Landesvēra karavīrus. Par sagūstītajiem Landesvēra karavīriem atbildīgais virsseržants Vidiņš apgalvoja, ka gūstekņi nošauti bēgot. Tomēr, ņemot vērā apstākļus, ticamāka ir versija, ka gūstekņu nogalināšanas motīvs bija atriebība vācbaltiešiem par apvērsuma organizēšanu. Pēc pāris dienām 5 karavīru līķus atrada fon der Golcam uzticamie spēki (vairāk par slepkavības kontekstu lasiet šeit). Fon der Golcs šo atgadījumu izmantoja propagandā pret Ulmaņa valdību. Maz ticams, ka Pagaidu valdībai uzticamie spēki patiešām saņēma ķīlniekus - visticamāk, šī raksta daļa ir izdomājums, lai nostiprinātu lasītāju apziņā līdzību ar lieliniekiem, kuri patiešām ņēma ķīlniekus.

Lasot šodienas ''Libausche Zeitung'' vēl skaidrāk kļūst redzama latviešu neģēlīgā daba. Tā dēvētajai Ulmaņa Pagaidu valdībai uzticīgie karavīri pie Durbes dara šausmu lietas. Par upuriem zvērībām ir krituši 5 braši Landesvēra karavīri. Bez tiesas, vien tāpēc, ka vācieši, viņi ir mežā nošauti. Starp noslepkavotajiem ir arī bijušā Liepājas mēra Viljama Dreiersdrofa dēls. Tāpat latviešu karavīri par ķīlniekiem esot saņēmuši vairākus Durbes apkārtnes zemes īpašniekus. Kā izrādās, tas bija vien laika jautājums, līdz arī šie latvieši parādīs savu patieso boļševiku dabu.

Par upuriem raud visi Lībavas vācieši, un mēs kopīgi aizlūdzam, kaut ķīlnieki tiktu atbrīvoti neskarti. Tagad patiešām ir skaidrs – ja atskaita pāris godīgus latviešus, kas tur svētus augstākus principus, pārējie visi ir boļševiki. Maskas krīt.

Ģenerālis fon der Golcs sola, ka taisna tiesa ķers visus vainīgos. Uz Durbi jau ir nosūtītas uzticamas armijas vienības, kas apcietinās recidīvistus. Lieki teikt, ka par brīvprātīgo trūkumu taisnas tiesas atjaunošanai šīs vienības sūdzēties nevarēja. Tas vēlreiz parāda mūsu Landesvēra vīru stāju un goda izjūtu.

*1919. gada 25. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti