Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Fakts aiz stāsta: 1919. gada jūnijā Niedras valdības kontrolētajā Latvijas daļā iznākošā prese regulāri publicēja rakstus par igauņu pārestībām Vidzemē. Rakstos atspoguļoja gan patiesus notikumos, gan pārspīlējumus un izdomājumus. To mērķis bija sagatavot ceļu Cēsu kaujām. Tikmēr Liepājā un pārējā Latvijā ASV piegādātā maize glāba Latvijas iedzīvotājus no bada nāves.
Liepājā valda savāds noskaņas. Rīgas atbrīvošanai vajadzēja iezīmēt galīgo uzvaru, tomēr ik dienas pienāk ziņas par igauņu šausmu darbiem Vidzemē. Igauņi gluži kā lielinieki okupētajās teritorijās arestējot cilvēkus tikai tāpēc, ka viņi ir vācieši. Piemēram, Valkā 50 prominenti vācbaltu pilsoņi arestēti vienas akcijas ietvaros. Igauņi arī atsakoties meklēt izlīgumu un, kā raksta avīzes, kauju atsākšana ir neizbēgama.
Tikmēr pati Liepāja izskatās gluži kā pilsēta Amerikā. Ielas ir pārņēmuši amerikāņu karavīri. Tāpat viņu mašīnas, izkrāsotas ar strīpām un zvaigznēm, redzamas teju ik uz stūra. Amerikāņi nodrošina to, ka esam vismaz kaut nedaudz paēduši. Viņu izsniegtā maize ir mūsu dzīvības avots.
Baumo, ka, ja sāktos jaunas kaujas ar igauņiem, maizes izsniegšanu var arī apturēt. Tāpēc cenšamies visu izsniegto neapēst un veidot nelielu rezervi. Pazemojoši būt šādā atkarības stāvoklī. Bet labāk cīnīties par savu godu un ciest badu, nekā pazemoties.
*1919. gada 19. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
