Sestdiena, 27. jūlijs

Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +18 °C, D/DR vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba
#LV99PLUS jeb Dzīvā vēsture 1917. gads 1918. gads 1919. gads 1920. gads Satversmes sapulces šķirotava Spēles
Vēstures tests: No Ulmaņa politiskajiem pirmsākumiem līdz nokāpšanai no kuģa «Saratov»
Vēstures tests: No Ulmaņa politiskajiem pirmsākumiem līdz nokāpšanai no kuģa «Saratov»
1919. gada vasarā Kārļa Ulmaņa vadītā valdība bija izcīnījusi iespēju īstenot savu politiku Latvijā un uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces vēlēšanām. Bet ceļš līdz šai iespējai nebija gluds. Pārbaudi savas zināšanas par Kārļa Ulmaņa politiskās karjeras pirmsākumiem un viņa vadītās valdības darba pirmo pusgadu LSM.lv "Dzīvās vēstures" spēlē! 
Uzvaras diena – Cēsu kauju noslēgums pirms 104 gadiem
Uzvaras diena – Cēsu kauju noslēgums pirms 104 gadiem
Pirms 104 gadiem, 1919. gada 22.–23. jūnijā Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas armija izcīnīja uzvaru pret Landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļām Cēsu kaujās. Līdz ar to tika sagrauti Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca agresīvie plāni Baltijā un atjaunota Kārļa Ulmaņa vadītās Latvijas Pagaidu valdības pilnvērtīga darbība.
Bermonta dziesma ir nodziedāta – Latvijas armija ieņem Jelgavu
Bermonta dziesma ir nodziedāta – Latvijas armija ieņem Jelgavu
Pirms vairāk nekā simt gadiem, 1919. gada 21. novembrī, Latvijas armija guva savu pēdējo izšķirošo panākumu cīņā pret Pāvela Bermonta komandēto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, atbrīvojot Jelgavu. Tas bija Latvijas armijas pēdējais trieciens, kas pilnībā salauza Bermonta armijas pretestību.
Piemirstā uzvaras diena: bermontiešu sakāve pie Liepājas
Piemirstā uzvaras diena: bermontiešu sakāve pie Liepājas
Pirms vairāk nekā simt gadiem, 1919. gada 14. novembrī, notika viena no ievērojamākajām Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) kaujām. Šajā dienā Latvijas armijas vienības ar Sabiedroto valstu kara kuģu atbalstu atvairīja bermontiešu uzbrukumu Liepājai. Vēlākos gados 14. novembri atzīmēja kā Liepājas varoņu uzvaras dienu.
Atdzīvini vēsturi Pārdaugavā! Ej pastaigā pa izšķirošo kauju vietām pirms uzvaras pār Bermontu
Atdzīvini vēsturi Pārdaugavā! Ej pastaigā pa izšķirošo kauju vietām pirms uzvaras pār Bermontu
Pārdaugavas operācija – tā dēvē izšķirošos notikumus, kas risinājās 1919. gada 10. un 11. novembrī, Latvijas armijai atbrīvojot Pārdaugavu no Bermonta karaspēka. Lai labāk izzinātu notikumus un izjustu vēstures elpu, šajās dienās ir vērts doties ekskursijā pa nozīmīgākajām kaujas vietām Pārdaugavā. Kuras tās bija, vairāk lasi šajā rakstā!
Latvijas un Polijas alianse – pēdējais solis pirms Latgales atbrīvošanas
Latvijas un Polijas alianse – pēdējais solis pirms Latgales atbrīvošanas
Rīgā 1919. gada 30. decembrī tika noslēgts Latvijas un Polijas militārās sadarbības līgums. Šo līgumu parakstīja Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis, štāba priekšnieks Pēteris Radziņš un Polijas armijas pārstāvis Aleksandrs Miškovskis. Minētais līgums kļuva par pamatu sekmīgajai Latgales atbrīvošanas operācijai, kas sākās jau 1920. gada 3. janvārī un nepilna mēneša laikā noslēdzās ar Latvijas austrumu daļas atbrīvošanu no Krievijas Sarkanās armijas.
Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā
Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā
1919. gada decembrī, īsi pirms Ziemassvētkiem, Valmieras lauka kara tiesa piesprieda un izpildīja nāvessodu vienpadsmit Valmieras tuvumā sagūstītiem komunistiem un komjauniešiem. Šis notikums saviļņoja tā laika sabiedrību, izraisot debates parlamentā, bet vēlāk, jau pēc 2. pasaules kara, to bieži izmantoja padomju propaganda. 
Bez maksas un dzimtajā valodā. Kā Latvija pirms 100 gadiem izveidoja unikālu skolu sistēmu
Bez maksas un dzimtajā valodā. Kā Latvija pirms 100 gadiem izveidoja unikālu skolu sistēmu
1919. gadā Latvijā, vēl pirms Neatkarības kara beigām, tika izveidota jauna skolu sistēma. Tā katram bērnam garantēja bezmaksas izglītību, turklāt – dzimtajā valodā. “Ja runājam par demokrātiju, tad tika maksimāli pilnīgi ņemtas vērā visu iedzīvotāju intereses,” LSM.lv skaidro vēstures doktore Irēna Saleniece. Latvijas pieredze ir tam laikam tikpat kā unikāla no likumdošanas viedokļa. Likumi, kas bija šīs sistēmas pamatā, stājās spēkā tieši pirms simt gadiem.