Krievijas pilsoņu karš savos mutuļos ierāva simtiem tūkstošu latviešu. Daļa latviešu entuziastiski atbalstīja boļševikus, citi ar tikpat lielu pārliecību cīnījās balto spēku pusē, kamēr pārējie šajā haosā centās atrast izeju un saglabāt savu kailo dzīvību. Šoreiz pievērsīsimies tiem latviešiem, kas atstājuši vislielāko iespaidu uz kara norisi.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Stāsts par “Segodņa” (“Сегодня”, “Šodien) varēja kļūt par neoriģinālu vēstījumu par Rīgas laikrakstu-viendienīti krievu valodā mutuļojošo 1918. un 1919. gadu mijā. Par bezjēdzīgu piedzīvojumu pulciņam gados jaunu Latvijas žurnālistu, kas ar grūtībām savelk kopā galus, tomēr izlēmuši izdot savu avīzi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Saglabājies laikraksta “Segodņa” (“Сегодня”, Šodien, 1919-1940) numuru komplekts un redakcijas sarakstes ar autoriem arhīvs ir unikāls materiāls visdažādāko zinātnes jomu pētniekiem – Latvijas un Krievijas vēstures, filozofijas un mākslas, filoloģijas, folkloristikas, atmiņas pētījumu. Rus.lsm.lv iztaujāja piecus Latvijas zinātniekus par darbu ar šo laikrakstu. Reti kurā no šīm sarunām netika pieminēts Latvijas pētnieka Jurija Abizova vārds.
Pirms simts gadiem, 1919.gada 26.augustā Rīgā notika reģionāla mēroga pretlieliniecisko spēku komandieru apspriede, kurā apsprieda kopīgas darbības plānus. Šajā sanāksmē Grāfa Kellera Rietumu brīvprātīgo korpusa komandieris Pāvels Bermonts-Avalovs piedāvāja plānu, kas paredzēja uzbrukumu Daugavpilij. Bermonta plāns, vācu karaspēka sadumpošanās Jelgavā, uzbrukumi latviešu komandantūrām un Lielbritānijas misijas telpām kļuva par priekšvēstnesi uzbrukumam Rīgai 1919.gada oktobrī.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms 100 gadiem, 1919.gada 23.augustā, Latvijā tika pieņemts likums par pilsonību, kurš uz to brīdi bija viens no liberālākajiem pasaulē. Par pilsoni varēja kļūt jebkurš, kurš dzīvoja šajā teritorijā pirms Pirmā pasaules kara sākuma, un nebija etnisko kritēriju.