Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: 1919. gada jūnijā Niedra rakstu sērijās preses izdevumos publicēja savus plānus Latvijas nākotnei. Tie paredzēja, ka varu Latvijā dalītu trīs vienādās daļās vācbaltieši, pārējie īpašumu turētāji un Latvijas sabiedrības daļa bez īpašumiem - strādnieki, bezzemnieki, brīvo profesiju pārstāvji u. c. Niedras piedāvātais plāns bija ļoti attāls no demokrātijas ideāliem, teju 80% Latvijas sabiedrības iegūstot vien 1/3 daļu pārstāvniecības.
Niedras valdība pakāpeniski atklāj savus plānus Latvijas nākotnei. Plāni parāda pilnība reakcionāru politiku. Niedras iedomātajā Latvijā vara faktiski koncentrēsies tikai mantisko šķiru – baronu, namīpašnieku, uzņēmēju un saimnieku – rokās. No 1. jūlija pagasti un pilsētas izvēlēsies Tautas vietniekus jeb priekšparlamentu. Tautas vietnieki nākšot Tautas padomes vietā, kuru esot samaitājusi partiju politika. Niedras priekšparlamentā trešā daļa vietu būtu atvēlētas vāciešiem, trešdaļa pārējiem īpašumu turētājiem, bet atlikusī daļa Latvijas iedzīvotājiem bez īpašuma, tostarp bezzemniekiem un strādniekiem.
‘’Jaunā’’ sistēma ir atpakaļrāpošana uz cara laika kārtību, vien iedodot nedaudz lielāku pārstāvniecību nabadzīgajai sabiedrības daļai. Pats Niedra par savu panākumu pasniedz izlīguma panākšanu starp Latvijas lielgruntniekiem jeb vācu baroniem un mazgruntniekiem jeb latviešu saimniekiem. Jāsmejas! Kur tad starp šiem ir bijuši īsti konflikti. Drīzāk abas šķiras vienmēr bija vērstas uz bezzemnieku un strādnieku apspiešanu. Un tagad Niedra lepojas, ka apspiešana noritēs vēl lielākā vienprātībā.
Kaut ko jau atmest bezzemniekiem Niedra sola (par strādniekiem, protams, teju vispār nerunā). Veidošot valsts zemes fondu, kas tad pārdalīšot to muižu zemi, kas muižniekiem neesot vajadzīga. Atkal jāsmejas! Izdalīs Latvijas skaistākos purvus nabagiem.
Nav jābrīnās, ka sociāldemokrātiem un eseriem Niedra ir neciešama persona. Nepatika ir tik liela, ka kreisie spēki meklē sadarbības iespējas ar Ulmani un viņa valdību. Un jāpiekrīt, lai cik apšaubāmas politikas Ulmanis nevestu, salīdzinājumā ar Niedru viņš šķiet teju vai īsts sociālists.
*1919. gada 16. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
