"Tas ir citāts no kādas grāmatas, ko esmu pēdējā laikā lasījusi, un nedaudz arī atsaucas uz skatīšanos,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” norāda Elza Sīle.
Tā ir mākslinieces otrā personālizstāde, sekojot "Kim?" laikmetīgās mākslas centrā notikušajai izstādei "Kāds iedomāts palielinājums" 2014. gadā. Izstāde atspoguļo četrus gadus ilgu darba procesu un tā attīstību, dzīvojot un praktizējot Šveicē, kur Elza laikā kopš 2016. gada studē Cīrihes Mākslas augstskolā (Zürcher Hochschule der Künste).
Sīle savos darbos vēlas parādīt gleznas vieliskumu, mēģina tikt gleznas iekšpusē, rada iespēju vērot to horizontāli.
"Izmantoju klasiskus glezniecības materiālus – grafīts, eļļa, akrils. Glezna jeb šis veidojums, kas ir līdzīgs starp gleznojumu, galda spēli, miniatūru skatuvi, izskatās kā ainava, ir veidots ar klasiskiem glezniecības materiāliem, saglabā materiālās konvencijas. Tas novietots horizontāli. Tas samazina klasiski izliktas gleznas iespaidu uz skatītāju, neiedarbojas tiešā veidā, palīdz distancēt to, kas notiek gleznas izveides brīdī un kā šo attēlu var konstruēt,” skaidro Sīle.
Galerijas "Alma” nelielā telpa izstādes veidošanai uzliek savus noteikumus.
"Telpa piespiež atsijāt liekas detaļas. Nevari izpausties ārpus tā, bez kā nevari iztikt. Jāstrādā ar pašu esenciālāko šajā telpā,” atklāj izstādes kurators Tomass Pārups.
Raksturojot Sīles darbus, Pārups norāda – lai gan tie ir telpiski objekti vai arī izskatās pēc telpiskiem objektiem, tās tomēr ir gleznas.
"Tie nav veidoti kā skulpturāli objekti. Tā ir horizontāla plāksne centimetra biezumā, un tie tiek veidoti tikai no priekšas. Tas nozīmē, ka attēls pastāv divos veidos – skatoties no augšas, it kā levitējot, otrs – centimetra biezumā,” skaidro Sīle.
Izstādi papildina līmplēvju izdrukas, kur darbi redzami tetovējumu formā.
Elzas Sīles personālizstāde "A Decent Little Hike on Roads Rural and Dangerous, Plus Ugly" galerijā "Alma” būs aplūkojama līdz 24. augustam.
