Šogad festivāls no citiem gadiem atšķīrās ar to, ka darbi tika vērtēti trīs kategorijās – laikmetīgās dejas mākslas skate, absurda lugu izrādes un režijas skate. Savukārt labākā aktiera un aktrises sniegumu vērtēja režisora Dāvida Džovanzana “Izzūdošā nākotne” un režisoru Aksela Aizkalna un Krišjāņa Stroda izrādē "Roskoļņikova minējums".
Radošos darbus katrā skatē vērtēja ekspertu komisija trīs nozares ekspertu sastāvā. Laikmetīgās dejas skatē uzvara Alisei Madarai Bokalderei par izrādi “Manu acu tulkojums”.
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotos aktus saņēma festivāla labākā aktrise Una Eglīte (lomas izrādēs “Izzūdošā nākotne” (rež. D. Džovanzana) un “Mazā raganiņa” (rež. U. Eglīte)) un labākais aktieris Rihards Zeleznevs (lomas izrādēs “Izzūdošā nākotne” (rež. D. Džovanzana), “Mazā raganiņa” (rež. U. Eglīte), “Stiprinām saites jeb 0100 1100 0101 0101 0100 0100 0100 1111” (rež. Agris Krapivņickis)).
Absurda izrāžu skatē par labāko darbu tika atzīst Ilzes Blokas iestudējums "Krēsli". Balvu viņai pasniedza režisore Ināra Slucka.
Jaunā režisore Ilze Bloka atzīst, ka daudz klausījusies un lasījusi intervijas ar darba "Krēsli" autoru Junesko.
“Uzvedot izrādi, nepiegāju, ka tas ir īpašs absurds, skatījos šo stāstu kā dzīves sastāvdaļu, tā var būt, var notikt ar mani, ar tevi, ar jebkuru. Tā arī mēģināju izstāstīt šo stāstu,” skaidro Ilze Bloka.
Viņa atzīst, ka arī aktieri Sabīne Ozoliņa un Andris Zeļonka izbaudīja mēģinājumus un viņiem paticis tas, ko spēlē, saistījis stāsts.
“Tas ir viens no lielākiem plusiem, kāpēc man rokās ir balva,” vērtē Ilze Bloka.
Režijas skatē festivāla galveno balvu – Pētera Pētersona petrolejas lampu no režisora vērienīgās petrolejas lampu kolekcijas – Karina Pētersone par labāko režijas darbu pasniedza Matīsam Budovskim (izrāde “Dzērājs”).
“Ļoti skaists festivāls “Patriarha rudens". Esmu jau piedalījusies žūrijā. Reti tā ir bijis, ka atgriežos tajā jau drusku aizmirstajā bērnības pasaulē. Es gandrīz izaugu Dailes teātrī, tikai 30–40 gadu vecumā sapratu, ka ir arī reālā pasaule. Es visu laiku dzīvoju mākslīgajā teātra burbulī, kuru arī jūs uzbūvējāt šajā nedēļā un, mācoties akadēmijā, esat to būvējuši un arī tajā skaisti dzīvosiet. Novēlu iepazīst arī īsto pasauli,” bilst Karina Pētersone un arī atklāj, ka bijušas grūtas diskusijas, izraugoties laureātu.
Matīss Budovskis atklāj, ka jūtas apjucis, tikko saņēmis balvu, bet nedaudz arī cerējis, ka tā nokļūs viņa rokās.
“Galvenais ir process; apbalvojumi, atzinība šo četru gadu laikā nav pati svarīgākā. Balva ir liels pacilājums, līdz ar to nāk arī atbildība pret darbu, kas sekos,” bilst Matīss Budovskis.
Par Hansa Falladas darba izvēli Matīss Budovskis skaidro, ka sākumā bijis iecerējis iestudēt citu darbu, bet izlasījis romānu un iededzies par to, un vēlējies arī par to runāt iestudējumā.
Īsu festivāla kopsavilkumu sniedz tā mākslinieciskais vadītājs profesors Jānis Siliņš.
“Tas, kas ir iecerēts, ir izdevies, jaunu cilvēku radošo izpausmju atmosfēra ir radīta pārpilnam. To vēl kuplināja arī vācu lugu lasījumi, tur citi studenti kopā ar profesionāliem aktieriem iedeva citu domāšanas veidu, iztēli rosinošu veidu, kā strādāt, ko pētīt,” norāda Jānis Siliņš.
Siliņš uzskata, ka Latvijā teātrī ir svarīgi stāsti, domas un idejas, kas aizkustina ne tikai prātu, bet arī sirdi, un “Patriarha rudens” izrādēs tas parādījies.
2019. gadā festivāls notiks jau desmito reizi un Jānis Siliņš atklāj, ka programmu latviešu skatuves mākslas izpratnē centīsies veidot tādu, lai varētu centrēties uz negaidītiem sasniegumiem, lai radītu kodu, kur atsperties tālākiem risinājumiem.
