Iedzīvotāju uzskati par to, kā politiķi tiek vai netiek galā ar šī vīrusa izraisīto krīzi un tās sekām, nākotnē lielā mērā var kalpot arī par pamatu politiskām simpātijām vai antipātijām.
Lietuvā tas ir ļoti jūtīgs temats, jo parlamenta vēlēšanas te ir gaidāmas jau pēc dažiem mēnešiem.
“Patlaban ir kampaņas sākums un daudzām partijām tas bija liels šoks, jo viņi ir izmainījuši visas savas programmas un visus plānus vēlēšanu kampaņai,” stāstīja Viļņas Universitātes profesore, politoloģe Aine Ramonaite.
Sociāldemokrāts un parlamenta deputāts Jūliuss Sabatausks demonstrē, ka viņš neiebilst, piemēram, pret sejas masku lietošanu, kas Lietuvā, atrodoties telpās, tostarp arī parlamenta ēkā, joprojām ir jāvalkā..
“Mēs visi zinām, ka telpās vajag nēsāt masku, ieejot iekšā. Mēs to darām, uzliekam masku un dezinficējam rokas. Bet tāpēc jau nav vajadzīga karantīna! Tas vienkārši ir līdzeklis, lai pasargātu sevi un citus,” klāstīja Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas Seima frakcijas deputāts Jūliuss Sabatausks.
Tomēr deputāts un viņa partija iebilst, ka neļauj piemēram, pulcēties vairāk kā 100 cilvēkiem telpās un 300 ārpus telpām – tas neesot saprotams, ņemot vērā, ka saslimstība nav augusi. Tāpēc tapusi valdībai adresēta petīcija.
Tajā sociāldemokrāti norāda: “Arvien vairāk pazīmju liecina par to, ka vispārējās karantīnas juridiskais režīms valdošajiem ir nepieciešams nevis objektīvu iemeslu dēļ, bet gan tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas un lai iegūtu vairāk varas, – tas ļauj ātrāk pieņemt lēmumus, kas ne vienmēr būtu vajadzīgi.”
Karantīna Lietuvā tika izsludināta uz trīs mēnešiem un patlaban ir spēkā vēl līdz 16. jūnijam, kaut gan daudzi ierobežojumi ir mīkstināti.
Par to, ka tiek prasīts vēl vairāk, premjers sociāldemokrātiem atbildi parādā nav palicis.
“Drosmīgie zaķīši ir izlīduši no alām. Vairākus mēnešus viņus neredzēja. Tādi paziņojumi liecina par bailēm, apjukumu un nezināšanu par to, ko lai pasaka,” sacīja Lietuvas Ministru prezidents Sauļus Skvernelis (Zemnieku un Zaļo savienība).
Seima frakcijas deputāts Jūliuss Sabatausks savukārt jautāja, “kam ir vai nav jānotiek, lai karantīnu atceltu. Premjers man atbildēja – kamēr būs kaut vismazākā bīstamība, tikmēr karantīna paliks.
Bet netika nosaukts itin neviens kritērijs, uz kā balstoties premjers vai veselības ministrs to izlems,” uzsvēra opozīcijas deputāts.
Tomēr tieši premjers un veselības ministrs ir tie, kas vīrusa laikā var baudīt reitingu popularitātes augstumus un gandrīz nemitīgi redzami televīzijā. Tikmēr sociāldemokrāti, sēžot opozīcijā, cieš zaudējumus. Tā petīcijas tapšanu skaidro eksperte.
“Opozīcijas partijām ir kaut kas jādara, lai vismaz kaut kādu uzmanības daļu sev piesaistītu. Tas ir veids, kā pievērst sev vairāk vērības. Sociāldemokrātiem šī situācija nav diez ko laba, jo viņi bija gaidījuši, ka varēs dabūt savā pusē vēlētājus no zemniekiem un zaļajiem, bet tagad, ja valdošie zemnieki un zaļie atgūst vēlētāju atbalstu, tad sociāldemokrātiem atkal ir jāpaliek ar mazāku balsu skaitu.
Tā nu viņiem ir vajadzīga kāda inovācija, kaut kas jauns jādara. Un šis ir viens tāds mēģinājums,” skaidroja Ramonaite.
Lietuvas iedzīvotājs Deniss Kolomeckis sprieda, ka “sociāldemokrāti ir ieņēmuši tādu nostāju, lai būtu tuvāk vienkāršajiem cilvēkiem. Ar to es domāju tos, kuri ir sabiedrības lielākā daļa. Cilvēkus, kurus varbūt pat visvairāk ir ietekmējusi šī vīrusa pandēmija”.
“Es varu tikai piekrist sociāldemokrātiem, jo viņi dara šo ļoti smago darbu – pretnostatot sevi Lietuvas pašreizējai politiskajai varai, sakot viņiem, lai meklē risinājumu, ko darīt, kā palīdzēt sabiedrībai atgriezties pie kāda vispārpieņemta stāvokļa. Turklāt tāda, kas nebūtu tikai orientēts uz kapitālistisku sabiedrību, bet kur būtu vairāk sociālās ievirzes,” sacīja Kolomeckis.
Tautas vidū atbalstītāju gan nav daudz un petīciju parakstījušo skaits pagaidām ir vien ap 1400. Ņemot vērā, ka kopā sociāldemokrātiem ir tuvu pie 17 000 biedru – to nav atbalstījuši pat savējie. Piemēram, Utenas pašvaldībā esošie sociāldemokrāti sliecas vairāk piekrist valdības nostājai, ne partijas priekšniecībai.
“Manuprāt, mūsu valdība visu dara pareizi. Vajag soli pa solim virzīties. Tā kā mēs uzsākām karantīnu ļoti stingri, tāpat arī no tās iziet vajag. Tas jādara pakāpeniski un nevis uzreiz. Mēs vēl paspēsim! Gan uz kultūras pasākumiem, gan uz visu pārējo,” sacīja Lietuvas Utenas rajona izpilddirektore Zita Ringelevičiene.
Viņa uzskata, ka partija viņu par to nosodīs. “Mēs jūtamies brīvi savā partijā tāpat kā visur citur,” sacīja Zita Ringelevičiene.
Bet tie, kas uztraucas, kā sarīkot priekšvēlēšanu aģitāciju maksimāli tikai 100 cilvēkiem telpās un ar masku, kas nogalina oratora šarmu, cerības liek uz to, ka galu galā tas nepatiks arī valdošajiem un tāpēc prognozē, ka, ja vien slimība neuzliesmos negaidīti, ierobežojumi visai drīz var tikt mīkstināti vēl vairāk.
KONTEKSTS:
Lietuvā un Igaunijā daudzi noteikumi Covid-19 izplatības ierobežošanai, piemēram, par distances ieturēšanu, joprojām būs spēkā, no 1. jūnija pakāpeniski tiek ieviesti vairāki atvieglojumi.
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Pasaulē ar jauno vīrusu inficējušies vairāk nekā 6,4 miljoni cilvēku, bet vairāk nekā 380 000 miruši.