Panorāma

Drīkstēs pulcēties plašākā skaitā

Panorāma

Pasteidzina Liepājas cietuma būvniecību

Lauksaimnieki grib par 20% lielākus ES tiešmaksājumus

Latvijas lauksaimnieki grib par 20% lielākus ES tiešmaksājumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kamēr Latvijas lauksaimnieki sasniegs tā sauktās "vecās" Eiropas līmeni tiešmaksājumu ziņā, būs jāpaiet 49 gadiem. Tā prognozē Zemkopības ministrijā. Jo – topošajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā šajā ziņā  atkal esam atstāti pēdējā vietā. Latvijas lauksaimnieku mērķis ir panākt 20% palielinājumu. Cerības gan vēl tiek liktas uz dalībvalstu premjeru sarunām un arī uz lauku attīstībai ekonomikas atlabšanai paredzētā finansējuma palielināšanu.

Zemnieku saimniecības "Ezerkauliņi" īpašnieks Kaspars Brunovskis atzīst – katru reizi, kopš Eiropas Savienības budžets top, galvenā lauksaimnieku problēma ir un paliek nemainīga un tā ir – nevienlīdzība maksājumos.

"Jo mums ir jākonkurē kopējā tirgū, lai pēc tam nav jāklausās, ka Latvijas produkts ir dārgāks, ja mēs saņemam mazāku finansējumu nekā kaimiņvalstis – nekā Polija, nekā vecā Eiropa. Tas, manuprāt, ir pats svarīgākais nākošā perioda uzdevums," norādīja Brunovskis. 

Lauksaimnieku organizācijas rēķina, ka pašreizējais piedāvājums Latvijai arvien vēl sola tikai tos pašus aptuveni 70% no Eiropas vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Bet tā vietā vajadzētu vismaz 90%. 

"Sabiedrībai jāsaprot, ka zemnieks jau šo naudu nesaņem tāpēc, ka viņam baigi patiktos vai vajadzētu. Tas zemnieks, ja viņš saņems tos vienādos vai līdzvērtīgos platību maksājumus – viņš varētu maksāt cilvēkiem, kas strādā pie tā zemnieka, atalgojumu, kas būtu jau līdzvērtīgs Eiropas maksājumam," uzsvēra Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. Viņš atzīmēja, ka Agroresursu un ekonomikas institūts ir parēķinājis, ka darba algu, ko maksā strādniekiem, varētu palielināt dubultā. "Līdz ar to, ja tagad maksā 350-500 eiro, tad tas būtu 700-1000 eiro. Līdz ar to mums arī nevajadzētu šos viesstrādniekus nemaz," piebilst Vilnītis.

Taču Eiropas Savienībā arī uz turpmākajiem septiņiem gadiem joprojām neesam guvuši atbalstu tiešmaksājumu pieaugumam – to atzīst arī Zemkopības ministrijā.  

"Latvija vēl arvien ir pie šī piedāvājuma  pēdējā vietā ar vismazāko finansējuma līmeni visā Eiropas Savienībā un, ja Eiropas Komisija turpinās šādā tempā izlīdzināt tiešmaksājumus, tad Latvija 100% līmeni sasniegs tikai 2069. gadā," norāda Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

ZM Starptautisko lietu departamenta direktors Jānis Briedis sacīja:

"Diemžēl tie pretinieki, kuri saņem šos maksājumus virs vidējā līmeņa, viņiem ir politiskie argumenti – viņi vienkārši nevēlas šos tiešmaksājumus izlīdzināt. Un viņi nevēlas samazināt saviem zemniekiem maksājumus."

Viņš piebilda, ka pārsvarā vecās dalībvalstis ir tās, kas šo tiešmaksājumu jautājumu "principā grib vispār noslaucīt no galda".

Ņemot to vērā, ļoti svarīga lieta, par ko papildus tagad ir jācīnās – lai tiktu palielināta Latvijai paredzētā nauda lauku attīstībai paredzētajā budžeta sadaļā, kur Baltijas lauksaimnieki arī šobrīd ir neizdevīgā pozīcijā. 

"Mēs ļoti ceram, ka mūsu premjers 19. jūnija sarunās būs pietiekoši spēcīgs un spēs argumentēt un pārliecināt par to, ka sadale šīs papildus piešķirtās naudas – viņai ir jābūt nevis vienādai visām valstīm pa bišķītim, bet Baltijas valstīm ir jāiedod vairāk. Mēs ļoti uz to ceram," pauž biedrības ''Zemnieku saeima'' priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Papildus tam tiek gaidīta arī lielāka skaidrība par to, pēc kādiem kritērijiem tiks sadalīta ekonomikas atveseļošanai paredzētā nauda, ko varēs izmantot jau nākamajos trīs gados.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības daudzgadu budžetā lauksaimniekiem papildus atvēlēs 26 miljardus eiro. Lielākoties tā ir domāta dažādiem lauku attīstības projektiem un tam, lai palīdzētu zemniekiem pāriet uz videi draudzīgāku saimniekošanas modeli.

Pagaidām nav skaidrs, cik no šiem papildu līdzekļiem varētu iegūt Latvija. Bet ir jau zināms, ka straujāks tiešmaksājumu palielinājums, par ko iestājas Baltijas valstu zemnieki, šajā priekšlikumā nav ietverts. Par šo jautājumu diskusijas starp dalībvalstīm notiks atsevišķi, norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Zemnieki un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji no Baltijas valstīm februārī Briselē protestēja pret netaisnīgiem tiešmaksājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti