Lai gan uz darba vietām pulcēšanās ierobežojumi nav obligātā kārtā attiecināmi un arī ārkārtējā situācija ir beigusies, Saeimas deputāti joprojām dzīvo ļoti lielā izolācijā. Saeimas ēkas ir slēgtas žurnālistiem. Kā liecina novērojumi, daudzi deputāti uz savām darba vietām neierodas.
Pirms kāda laika Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) sacīja, ka vēlētos atgriezties pie klātienes diskusijām, bet trešdien Saeimas Prezidijā tomēr nolemts palikt pie attālinātā darba. Par to, lai sēdes turpinātu noturēt platformā e-Saeima, balsoja deputātu vairākums – 57 deputāti.
Lēmums esot saskaņots ar epidemiologu un juristu ieteikumiem. Tas, ka Lietuvā un Igaunijā parlamenti un valdības strādā klātienē, netiek uzskatīts par izšķirošu, lai Latvija šim piemēram sekotu.
Tomēr politiķu izolētība var nākt par sliktu sabiedrībai kopumā, jo iegūt pilnvērtīgu informāciju, piemēram, par lēmumu pieņemšanas patiesajiem motīviem nav iespējams, strādājot tikai attālināti. Pētnieciskais LTV žurnālists Matīss Arnicāns pats ne reizi vien ir pārliecinājies, cik grūti nākas tikt pie intervijas pat tad, ja kāds deputāts Saeimā ir ieradies, bet parlamenta durvis presei ir ciet.
"Bieži vien ir jautājumi, par kuriem politiķi vairās atbildēt. Un bieži vien tie jautājumi nav saistīti ar tanī brīdī, tanī dienā izskatāmo jautājumu, bet ir daudzi citi, kurus žurnālistiem ir pienākums noskaidrot. Tā nav žurnālistu iegriba, bet, lai izstāstītu kādu stāstu, izveidotu sižetu, ir nepieciešams uzklausīt visus viedokļus un arī saņemt atbildes no iesaistītajām pusēm," stāstīja Arnciāns.
Lai gan pagaidām var uzskatīt, ka Saeima un valdība pieklājības robežas vēl nav pārkāpusi, bet ilgi tā turpināt arī nevar, uzskata politoloģe Iveta Kažoka.
"Nevar būt tā, ka bez ļoti nopietna pamata Saeimas deputāti gandrīz vai pilnā sastāvā strādā, kur viņi vēlas. Tur tomēr ir jābūt kaut kādiem īpašiem apstākļiem, lai šāda veida darba režīmu attaisnotu. Jo tas tiešām ir traucējoši žurnālistu darbam," norādīja politoloģe.
Politikas pētnieces ieskatā politiķiem nāktos domāt, kā savu darba organizāciju mainīt.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzas 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.
Noteikts, ka līdz jūnija beigām pasākumos iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk kā 100, bet ārtelpās – ne vairāk kā 300 cilvēku.
