Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Pie pansionātiem dzied un spēlē mūziku

Panorāma

Klinšu ērgļu tiešraide - vienīgā Eiropā

Kā uzzināt – saaukstēšanās vai Covid-19?

Saaukstēšanās vai Covid-19 – kur griezties un vai veikt testu? Atbild speciālisti

Ik dienu Latvijā tiek veikti vairāk nekā tūkstoš Covid-19 testu, skaidrojot, vai cilvēkiem pašsajūtas simptomi liecina par vīrusa klātbūtni organismā. Latvijas Televīzija apkopojusi atbildes uz sabiedrības jautājumiem par testēšanu un to, kad jāvēršas pie ārsta.

Pierādīts, ka vīrusu var pārnēsāt arī bez simptomiem vai arī var to izslimot vieglā formā, pat īsti nenojaušot. Tāpēc jautājums:

"Ko darīt, ja ir parastās saaukstēšanās simptomi, piemēram, iesnas bez klepus? Vai ir pamats veikt Covid-19 testu?"

Atbilde: Jāsazinās ar ģimenes ārstu un kopīgi jāizvērtē saslimšanas riski. Lēmumu par testa nepieciešamību pieņem ģimenes ārsts.

Līdzīgā situācijā - "Vai valsts apmaksā Covid-19 testu, ja ir tikai iesnas bez klepus?"

Atbilde: Iesnu dēļ vien - nē. Valsts apmaksās testu tikai tad, ja būs ģimenes ārsta pamatojums par tā nepieciešamību un nosūtījums testa veikšanai.

Nacionālā veselības dienesta pārstāve Sintija Gulbe skaidro: “Ja cilvēkam parādās saaukstēšanās simptomi jeb klepus, iesnas – pirmais tomēr ir zvans savam ģimenes ārstam, kurš attiecīgi izvērtē pacienta sūdzības, blakusslimības, veic epidemioloģisko anamnēzi jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, noskaidro, vai cilvēkam ir jebkādas iespējas bijušas savās ikdienas gaitās nonākt saskarē ar Covid-19 saslimušu cilvēku, izvērtē pacienta vecumu un attiecīgi tad arī pieņem lēmumu par nepieciešamību nosūtīt uz valsts apmaksātu Covid-19 izmeklējumu.''

Viņa arī uzsver: “Ja kādam no vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem cilvēkiem ir laboratoriski apstiprināta Covid-19 saslimšana, tad attiecīgi - ja saslimst pārējie ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar šo cilvēku, tad viņiem šī testēšana netiek veikta un tiek klīniski pieņemts, ka viņi arī ir saslimuši ar Covid-19.”

"Kuras iedzīvotāju grupas vispār drīkst pretendēt uz valsts apmaksātu Covid-19 testu?"

Atbilde: Tās ir trīs grupas: pirmā grupa, kas jau kopš krīzes sākuma ir nemainīga, – personas, kas pēdējo 14 dienu laikā atgriezušās no ārzemēm un kam ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi – paaugstināta temperatūra, sauss klepus, elpas trūkums. Tad jāpiesakās pašiem, zvanot pa  tālruņiem 8303 vai 67801112.

Otra grupa – paaugstināta riska apstākļos strādājošie – mediķi, sociālo un operatīvo iestāžu un dienestu darbinieki, žurnālisti un aktīvā militārā dienestā esošie ar elpceļu infekcijas simptomiem. Šajā gadījumā uz testu var pieteikt darba devējs pa tālruni 67337095.

Un trešā – riska grupu pacienti ar pneimonijas vai elpceļu infekcijas simptomiem, kurus piesaka ģimenes ārsts, pirms tam izvērtējot un pamatojot šo nosūtījumu uz testu.

"Kā veicas ar izveseļošanās metožu meklēšanu un izmantošanu. Piemēram, vai taisnība, ka šobrīd citās valstīs notiek eksperimenti, ka smagi slimiem pacientiem pārlej plazmu no cilvēka, kas ir pārslimojis Covid-19 un viņi veiksmīgi izveseļojas? Tad kāpēc mums Latvijā to nedara – neņem plazmu no tiem, kuri izveseļojas un nepārlej to saslimušajiem? Ko mēs gaidām?"

Īsā atbilde: pagaidām notiek tikai eksperimenti. Latvijā tos neveic.

Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis komentē plašāk:

“Šie eksperimenti notiek, bet notiek ne pārāk plaši. Tā ir ļoti veca metode. Savā laikā, pirms antibiotiku ēras, arī mēģināja cilvēkus ārstēt ar serumu. Nu – tā metode nav tik vienkārša. Tai ir ļoti augsti drošības standarti. Un jāsaprot, ka ir jābūt arī ļoti daudziem jau pārslimojušiem, no kuriem šīs asinis ņemt. Latvijā daudzu pārslimojušo, par laimi, nav. Tā ka jāsaprot, ka mums ir jāgaida šo pētījumu rezultāti. Jā – bet mēs zinām par šo metodi, sekojam, bet katrā gadījumā tā netiek lietota plaši.”

Uz jautājumu, vai šāda metode Latvijā netiek lietota kaut dažos gadījumos, Uga Dumpis atbild:

“Nē, nu, protams, ka mums jāgaida pētījumi. Kāpēc lai mēs lietotu, ja mums – mums tādu serumu pat nebūs, jo mums nav atstrādāta šī sistēma. Kurš pārslimojis – tur jānosaka antivielas. Tas nav tik vienkārši, kā izklausās. Jā, šāda metode tiek intensīvi pētīta, un es nesaku, ka viņa nestrādās. Bet – tātad vēlreiz – neviens ikdienā šādu ārstēšanu nekur nelieto.”

Cita lieta – antivielu testi, ar ko varētu noteikt, kurš jau ir izslimojis, pašam to nezinot, un līdz ar to ir imūns pret vīrusu un varētu, piemēram, droši atgriezties darbā. Pie tāda testa vairāku valstu zinātnieki strādā un tādu testu drīz sola. Bet, kamēr tā nav, mums pagaidām neatliek nekas cits, kā darīt to, ko varam darīt – sargāt sevi un citus no infekcijas.

Jo tā formula, ko atzīst infektologi un kas patlaban darbojas, ir ļoti vienkārša: jo mazāk būs cilvēku, kas satiksies, jo mazāk būs to, kas nomirs.

LTV turpina uzklausīt iedzīvotāju jautājumus un sniegs atbildes arī nākamajās dienās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt