Panorāma

Ārstu piemaksas "iesprūdušas" valdībā

Panorāma

Kapseļu ielas bērni Ēsteres Zemītes gleznās

54% krīzes laikā biežāk sākuši rūpēties viens par otru

Aptauja: Covid-19 krīzē 54% iedzīvotāju biežāk rūpējas viens par otru un sarunājas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Covid-19 krīzes laikā ir sākuši izrādīt lielākas rūpes viens par otru un vairāk sarunāties ar saviem ģimenes locekļiem. Tā liecina SKDS sociologu veiktais pētījums, kas tapis pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma.

Ģimeņu attiecībās vairāk pozitīvā

Aptauja tika veikta par pirmajām piecām nedēļām kopš krīzes sākuma, un sociologiem internetā atbildes sniedza vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju.

Trīs visbiežāk minētās izmaiņas dzīvē kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas:

  • pasliktinājies emocionālais un psiholoģiskais stāvoklis – 44%,
  • pasliktinājusies ekonomiskā situācija - 44%,
  • samazinājusies drošības sajūta par nākotni – 61%.

Savukārt, lūgti novērtēt, kā ir mainījušās viņu attiecības ar citiem, 55% atzīmēja, ka sākuši biežāk sarunāties ar ģimeni vai cilvēkiem, ar kuriem dzīvo kopā. 54% biežāk izrāda rūpes viens par otru. 39% attiecības kļuvušas labākas nekā iepriekš.

Biežākus savstarpējus strīdus piedzīvojuši 22%, emocionālu vardarbību 6% un fizisku vardarbību 1%.

Kopumā ņemot, mājsaimniecību iekšienē cilvēciskajās attiecībās pozitīvo aspektu bijis vairāk, nekā negatīvo.

Kā vērtē speciālisti?

“Es teiktu, ka šie dati izskatās tādi optimistiski. Prognozes par to, ka daudz kas mainīsies uz negatīvo pusi – nu, pēc šī pētījuma neattaisnojas. Protams, tas varbūt neizgaismo visus aspektus, bet šie izskatās tā cerīgi,” saka psihologs Marks Jermaks.

“Tiešām man likās vērtīgi tas, ka cilvēki redz arī ieguvumus no krīzes perioda. Pati krīze kā tāda bieži vien tiek uztverta kā kaut kas tiešām briesmīgs, traģisks, kur, protams, daļa taisnības ir. Bet nereti tas krīzes posms ir arī tāds pagrieziena punkts, ka es varu mainīt savas ikdienas vērtības,” saka krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” vadītāja Zane Avotiņa.

“Tie cilvēki, kuri mācēja elastīgi noreaģēt uz šo posmu, viņi turpmāk – vienalga, kā tas attīstīsies tālāk, – spēs pielāgoties un funkcionēt, darboties produktīvāk. Plaisa pieaug starp tiem, kuri ir labāk pielāgojušies dzīvei, adaptējas dzīvei, un tiem, kuri atpaliek un kuri aizvien nocietinās un noslēdzas savās neefektīvās uzvedības stratēģijās,” norāda psihologs.

Iespējams, vardarbību piedzīvo vairāk

Eksperti gan arī norāda, ka

to skaits, kuri attiecībās piedzīvojuši vardarbību, patiesībā varētu būt lielāks par pētījumā fiksēto.

Krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” zvanu skaits ārkārtējās situācijas laikā ir pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu.

“Runājot par vardarbības tēmu, šeit es droši vien domāju par to, cik cilvēki godīgi dalās ar šo informāciju. Jo vardarbības tēma ir tāda aizliegtā tēma, par kuru mēs bieži nestāstām un nerunājam citiem. Tur ir daudz kauna sajūtas par to, ka es esmu kaut ko tādu piedzīvojis, un arī daudz baiļu sajūtu. Ja es to kādam teikšu, kas ar mani notiks tālāk,” norāda Avotiņa.

Domā par šķiršanos

Stingro ierobežojumu laiks, kad piespiedu kārtā nācās daudz vairāk laika pavadīt dzīvesvietā kopā ar ģimeni, ap 8% ir licis aizdomāties par šķiršanos un būtībā visus ir nostādījis it kā ļoti vienkārša jautājuma priekšā.

“Vai es esmu spiests būt kopā un runāt ar tiem cilvēkiem, ar kuriem es vēlos būt kopā? Es taču izvēlējos savu partneri, lai būtu kopā. Un šis ir paradokss. Mēs izvēlamies partnerus dzīvei, lai būtu kopā, bet diezgan ātri ieslīdam savā ikdienas rutīnā – viens strādā, otrs audzina bērnus vai abi divi strādā. Un tad nu ir šī te krīze, kurā mēs esam spiesti darīt to, ko mēs ļoti kārojām tad, kad iemīlējāmies,” saka psiholoģe Diāna Zande.

Vienlaikus redzams, ka vairāk ir uzlabojušās attiecības:

  • ar bērniem –14%,
  • ar dzīvesbiedriem - 12%,
  • ar vecākiem –  6%.

Savukārt vairāk pasliktinājušās ir attiecības ar draugiem (8%) un kolēģiem (7%). Tātad sanāk, ka lielāki mīnusi gan ir bijuši attiecībās ar tiem, ar ko krīzes laikā ir bijis mazāk iespēju būt kopā.

Iesaka vairāk runāt un klausīties

Tas, ka vairāk nekā katrs piektais atzīst, ka strīdējušies biežāk, pats par sevi nav slikti. Svarīgākais ir tas, kas notiek pēc tam – norāda eksperti, jo krīze tikai vēl vairāk izgaismo problēmas, kas jau ir bijušas.

“Tādēļ ir jāmeklē citi veidi, kā sarunāties. Piemēram, ir jāpaskatās uz tiem problēmjautājumiem, ap kuriem visvairāk konfliktu. Tās ir visas tradicionālās lietas īstenībā, tās jūtīgās tēmas laulībā vai kopdzīvē. Un var novēlēt drosmi sarunāties. Bez tā šo krīzi pārvarēt nevar,” saka Jermaks.

“Es nereti saku, ka reizēm klausīties ir vairāk, nekā runāt.  Un bieži vien mums katram ir tā sāpe, ko mēs vēlamies izteikt, un bieži vien vajadzība mums ir, ja mēs runājam par pāri, viena un tā pati. Mēs gribētu dzīvot laimīgi un saticīgi. Bet bieži vien emocijās mēs ļoti grūti atrodam veidu, kā pateikt, lai otrs saprot. Un tas var būt saistīts gan ar to, kā es pasaku, gan ar to, kā es klausos,” skaidro Avotiņa.

“Man ir lielas cerības, ka daudzi cilvēki tā kā paņems šo attiecību tuvību, kam bija iespēja veidoties epidēmijas laikā, un saglabās to arī tālāk. Es ceru, ka daudzi bērni ir vairāk piedzīvojuši savus vecākus, nekā iepriekš, un ka arī šīs saites saglabāsies,” saka Zande.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti