Panorāma

Panorāma

Panorāma

Attālināti gan rēķini, gan kredītbrīvdienas

Atbildes uz jautājumiem par Covid-19

Kur paliek skolu brīvpusdienu nauda, vai drīkst remontēt dzīvokli un citi jautājumi par Covid-19. Atbild speciālisti

Kāpēc saslimšana ar Covid-19 nav nelaimes gadījums darbā? Kur paliek skolu brīvpusdienu nauda? Un vai valsts apmaksās to, par ko ārkārtas situācijā biju spiests maksāt no savas kabatas? LTV turpina saņemt dažādus jautājumus no skatītājiem un  saziņā ar attiecīgo jomu speciālistiem turpina meklēt atbildes.  

Pirms krīzes skolās brīvpusdienas varēja ēst visi no 1.- 4. klasei. Daļu maksāja valsts, daļu – pašvaldības. Un vietējās varas daudzviet savus skolēnus baroja par brīvu līdz pat 12. klasei. Tagad ir sūdzības, ka brīvpusdienas izsniedz tikai tiem, kuri nāk no maznodrošinātām, daudzbērnu vai trūcīgām ģimenēm.  

Kur paliek brīvpusdienu nauda, kas bija paredzēta tiem, kuri nav ne trūcīgi, ne maznodrošināti, ne no daudzbērnu ģimenēm?

Nauda paliek valsts un pašvaldību budžetos. To daļu, ko pašvaldībām valsts jau ir ieskaitījusi, pašvaldības drīkst izmantot vienīgi tam pašam mērķim – skolēnu brīvpusdienām, piemēram, nākamajā mācību gadā, skaidroja Finanšu ministrija.

Bet daudzi norāda, ka krīze darbu zaudējušos vecākus nešķiro. Un tādēļ jautā, kad beigs diskriminēt bērnus un piešķirs pusdienas vai naudu visiem skolēniem, kuri saņēma brīvpusdienas pirms ārkārtas situācijas?

Diskriminācija tā nav, jo tiek atbalstītas tās ģimenes, kam palīdzība visvairāk nepieciešama. Uztura nodrošināšana ir vecāku pienākums. Ja vecākiem ir grūtības uzturēt bērnu, jāvēršas sociālajā dienestā, skaidroja Tiesībsarga birojs.

Tiesībsarga biroja Komunikācijas nodaļas vadītāja Ruta Siliņa skaidroja, ka “tur nav nekādas diskriminācijas. Vēl jo vairāk – šajā ārkārtas situācijā mēs vēršam uzmanību, ka ir jāpalīdz tieši tiem cilvēkiem, kuri ir nonākuši vislielākajās finanšu grūtībās. Tātad – trūcīgas ģimenes, maznodrošinātas ģimenes. Savukārt tās ģimenes, kuras nepieder pie šīs sociāli mazāk aizsargāto grupas, būtībā viņi paši ir tie, kuriem būtu jānodrošina savi bērni.”

“Tai pašā laikā, protams, mēs arī zinām, ka var būt situācijas, kad ģimene neietilpst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusā tāpēc, ka viņiem ir kaut kādi pāris eiro vairāk, nekā varbūt ir noteikts tas minimums, tāpēc mēs aicinām pašvaldību katru gadījumu izvērtēt atsevišķi,” sacīja Siliņa.

Jautājums par tiem, kam epidēmijas laikā ir jāstrādā, jo bez viņiem neiztikt, piemēram, mediķiem, policistiem, pārdevējiem, sabiedriskā transporta šoferiem, bērnudārzu audzinātājiem. Kāpēc saslimšana ar Covid-19 darba vietā neskaitās nelaimes gadījums darbā? Ja kāds no mums strādājot saslimst, ārstēšanās jāsedz pašiem. Kāpēc par to negrib maksāt valsts?

Veselības ministrija atbild, ka nav lietderīgi noteikt, ka tas ir nelaimes gadījums darbā. Ņemot vērā saslimšanas pandēmiskos apmērus un izplatīšanās veidu, ir apgrūtinoši konstatēt, kur tieši notikusi inficēšanās – darbā vai ārpus tā.  

Jautājums par valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem, par ko ārkārtas apstākļos daudziem ir nācies maksāt pašiem. Šeit viens piemērs: bērnam regulāri jāveic ultrasonogrāfija nierēm. Bija pienākusi rinda Bērnu slimnīcā, bet pierakstu atcēla. Tikām uz izmeklējumu privāti un samaksājām 45 eiro. Vai valsts man to apmaksās?

Neapmaksās. Daļēju apmaksu varēs saņemt, iesniedzot VID deklarāciju par attaisnotajiem izdevumiem, skaidroja Veselības ministrija.

“Par to, vai tiek kompensēti izdevumi par maksas pakalpojumiem, kas ir saņemti tajā laikā kad nav bijis iespējams saņemt valsts apmaksātu izmeklējumu, tā kārtība saglabājas tāda pati kā iepriekš. Par maksas pakalpojumu samaksātais finansējums netiek atmaksāts,” skaidroja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Ja tiek saņemts maksas pakalpojums, valsts nekompensē šos izdevumus, ko cilvēks ir samaksājis par maksas pakalpojumu. Un arī ārkārtas situācijā nav domāts mainīt šo regulējumu.  

Daudzi pavasarī ir iecerējuši dažādus remontdarbus savās mājās. Bet vai tos drīkst veikt?

Ja aicināt palīgā draugus, radus, paziņas – tad nē. Bet, ja oficiālus remontstrādniekus, tad – jā.

Vai drīkstu doties pie radiniekiem, kuri dzīvo citur un palīdzēt viņiem remontēt dzīvokli?

Nē. Nedrīkstat doties pie radiem, jo dzīvojat atsevišķās mājsaimniecībās un varat viens otru inficēt, skaidroja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Vai remontbrigāde drīkst ierasties pie manis, lai veiktu dzīvokļa kosmētisko remontu?

Strādniekiem ir atļauts darbus veikt. Bet jāizvērtē inficēšanās riski. Jāapdomā, vai labāk remontu neatlikt līdz laikam, kad būs beigusies ārkārtas situācija, norāda SPKC.

Kā pareizi rīkoties, ja Covid-19 slimnieks ārstējas mājās un dzīvoklī avārijas dēļ nepieciešams izsaukt elektriķi vai santehniķi?

Vispirms jāinformē attiecīgais avārijas dienests, ka dzīvoklī ir slimnieks vai persona, kam jāievēro pašizolācija vai karantīna. Darbiniekam, kurš veic remontu, jābūt maskā, brillēs, cimdos, vienreizlietojamā apģērbā, skaidroja SPKC.

“Ja ir nepieciešams veikt akūtos remontdarbus, kas apdraud varbūt arī pat dzīvību, protams, kaut kādas tehniskās lietas ir jāveic, tad darbinieka darba devējam ir jāapgādā darbinieks ar nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem. Savukārt tas, kurš atrodas mājās, tas cilvēks ievēro piesardzības pasākumus arī no savas puses. Uz to brīdi tad būtu jāatrodas citā istabā,” skaidroja SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Ja ir vienistabas dzīvoklis, “tad jāskatās. Nebūs jau noteikti tā, ka tai personai ir jābūt tuvumā. Darbinieks, kas veic remontdarbus, var veikt savus darbus, kur tas ir nepieciešams, attiecīgi ievērojot 2 metru distanci un piesardzības noteikumus,” sacīja Arāja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti