Lietuvā atvieglo Covid-19 izraisītos ierobežojumus, piesardzība gan saglabājas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vai pēc ierobežojumu atcelšanas saslimstība neuzliesmos ar jaunu sparu, bažījas ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.  Arī Lietuvā, kur šonedēļ pašvaldībām atļauts atvērt skolas. Tomēr tikai retā vietvara to izmantoja un darbu atsāka vien 6 mācību iestādes.

Robežas starp Baltijas valstīm tika atvērtas jau pirms vairāk nekā divām nedēļām. Šonedēļ Lietuvas valdība bija gatava spert nākamo lielo soli stingro ierobežojumu mazināšanā. Utenas rajonā, kur nebija daudz saslimušo, ir līdzīgi kā Latvijas novados ar zemu saslimstības līmeni. Taču ierobežojumi tur gan bija daudz stingrāki, nekā Latvijā.

Arī tagad vēl ielās ir daudzi cilvēku maskās, kaut gan tās patlaban obligāti jāvalkā tad, ja pulcējas kopā vairāk cilvēku, piemēram, sabiedriskā transporta pieturā vai tirgū. Toties prasība valkāt masku arvien vēl ir spēkā iekštelpās, tai skaitā veikalos, iestādēs, arī sabiedriskajā transportā.

Utenas rajonā uz 35 000 iedzīvotāju ir tikai 5 saslimušie, bet te darbojas mobilais analīžu nodošanas punkts un arī pašvaldības izveidotā karantīnas viesnīca joprojām ir pieprasīta.

Utenas rajona pašvaldības preses sekretāre Lolita Kaminskiene pastāstīja, ka viesnīcā divas nedēļas uzturas tie, kas atbrauc no ārzemēm un viņiem mājās nav tādu apstākļu, lai izolētos no tuviniekiem. "No istabas laukā iet nedrīkst, ar citiem tikties nedrīkst. Viņus te baro un visu to apmaksā pašvaldība," teica Kaminskiene.

Nupat, kad mīkstināti ieceļošanas ierobežojumi, ir reģistrēts viens jauns saslimušais, par ko vietējā vara satraucas.

Utenas rajona pašvaldības izpilddirektore Zita Ringelevičiene atzīst, ka bailes ir no tiem, kuri atgriežas no ārzemēm, un tādu nebūs maz. "It īpaši jau vasarā mums no ārzemēm ļoti daudzi atgriežas. Un vairs pašizolācija nav vajadzīga no 17 valstīm un tad koronavīruss atkal var parādīties," viņa piebilst. 

Daži nosacījumi Lietuvā ir ievērojami brīvāki.

Piemēram, ja Latvijā pulcēties drīkst tikai 25 cilvēki, tad Lietuvā tas atļauts simtam iekštelpās un 300 personām ārpus telpām, lai gan dati rāda, ka saslimušo un jo īpaši mirušo skaits līdz šim Lietuvā ir bijis lielāks nekā Latvijā. Tomēr lietuviešu piesardzība ir acīmredzamāka. Tas manāms arī galvaspilsētā Viļņā. Arī Lietuvas parlamenta Seima ēkā redzams, ka valkā maskas. Sociologi saskata, ka iedzīvotāji līdz šim nekurnēdami piekrituši valdības noteiktajām prasībām.

Socioloģisko pētījumu firmas “Baltijos tyrimai” ģenerāldirektore Rasa Ališauskiene saskata, ka sabiedrības attieksme ir citāda nekā iepriekšējās krīzes laikā. "Interesanta lieta – ja mēs salīdzinām attieksmi, kāda tā bija 2008.gadā, kad mums bija ekonomiskā krīze, tad tagad ir atšķirīgi," teica Ališauskiene. "Jo toreiz bija kāds, kuru par to varēja vainot. Piemēram, bankas un finanšu institūcijas. Bet tagad neviena vainīgā nav un nobijušies ir visi. Un ļaudis patiešām diezgan labi izpildīja, ko valdība lika."

Lietuvas sociologi novērojuši, ka atšķirībā no Latvijas, kur par rīcību krīzes laikā informēja ne tikai valdības pārstāvji, bet arī eksperti un mediķi, Lietuvā tie bija tikai divi politiķi –

premjers Sauļus Skvernelis un veselības ministrs Aurēlijs Verīga, kuri teju nemitīgi bijuši TV ekrānos. Un abi nokļuvuši vēl nepieredzētos reitingu augstumos ar 59% un 55% atbalstu. Tam nav traucējis pat misēklis, kad, gribot pasargāt gados vecākos cilvēkus, bija izdots rīkojums tos, kam pāri 60, neapkalpot nule atvērtajos krodziņos un kafejnīcās. Tas pēc sabiedrības sašutuma tika atcelts.  

Viļņas vecpilsētā gājēju iela gan vēl ir gandrīz tukša – nav tūristu, nav arī suvenīru tirgotāju. Arī daudzi vietējie vēl tikai pierod atgriezties sabiedriskā vidē.

Viļņas iedzīvotāja Alīna atzīst, ka mamma viņu laiž laukā no mājas, bet draugus viņu vecāki varbūt nepalaiž. "Ja gribi iziet ar draugiem pastaigāt, tad viņu vecāki var viņiem vienkārši aizliegt to darīt, piemēram, braukt tramvajā," paskaidroja Alīna. Savukārt

Viļņas iedzīvotāja Tatjana saka, ka pašlaik viss atveras pamazām, bet vēl jau paši iedzīvotāji arī baidās. 

Bet tikmēr citi jau izjūt pirmās priecīgās izmaiņas. Viļņas apartamentu izīrētājs Arvīds jau priecājas par viesiem, kas sestdien ieradās no Cēsīm. "Kopš ierobežojumu mīkstināšanas man šī ir otrā reize, kad kāds atbrauc viesos no Latvijas un īrē naktsmītni. Tā, ka latvieši brauc pie mums un mēs pie jums arī," viņš piebilst.

Krodziņā ar zīmīgu nosaukumu “Drama burger” īpašnieks Jauņs Jakaitis vēl sēž pie galdiņa viens pats, bet viņš kā dramatisku raksturo to, kas jau pārciests. Jo divus mēnešus apmeklētājus vispār nedrīkstēja uzņemt. Tad atļāva āra terases, bet tagad jau arī atvērtas telpas, tiesa, tikai līdz vienpadsmitiem vakarā, nevis līdz četriem naktī, kā iepriekš.

"Pašlaik vēl ir mazāk apmeklētāju, nekā agrāk, var teikt, ka ap 40% pašlaik ir mīnusā, salīdzinot ar to, kā bija pirms karantīnas ierobežojumu sākuma," atzina Jakaitis. "Es domāju, ka cilvēki grib doties laukā. Nāk vasara un saslimšanas gadījumu skaits mums ir tik mazs, ka ierobežojumi būtu jāpārtrauc. 

Pēc Lietuvas sociologu veiktās aptaujas datiem 1. jūnijā, 50% iedzīvotāju atzīst, ka ierobežojumi ir jāturpina, bet 
42% uzskata, ka tos jāatceļ. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti