Panorāma

Igaunija un Lietuva samazina Covid-19 ierobežojumus

Panorāma

Pasniegtas teātra izcilības balvas

Covid-19 krīzes laikā 22% pārgājuši uz attālināto darbu

Aptauja: Covid-19 krīzes laikā 22% pārgājuši uz attālināto darbu 

Latvijā kopumā vairāk nekā katrs piektais strādājošais Covid-19 krīzes laikā ir mainījis savus ikdienas darba ieradumus un vai nu daļēji, vai pilnībā sācis strādāt attālināti. To noskaidrojuši SKDS sociologi pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā pētījumā. Vienlaikus pāreja nav bijusi viegla, bet cilvēku digitālās prasmes uzlabojušās. Un ir daļa cilvēku, kuru darbs nav iespējams attālināti vai kuru darba kvalitāte klātienē uzlabotos.

ĪSUMĀ:

  • Katrs piektais darbinieks Latvijā strādā attālināti, liecina SKDS aptauja.
  • VARAM sākotnēji bija dažādi kuriozi, nebija viegli pierast, kad attālināti strādāja 70% darbinieku un arī ministrs.
  • LDDK norāda uz to, ka jāmaina nodokļu likme mājās strādājošo izmaksām.
  • Pūce uzsver - cilvēku digitālās prasmes ir uzlabojušās.
  • Mūrniece gan norāda, ka Saeimai vajadzētu atgriezties pie klātienes sēdēm, kad tas būs iespējams.
  • Pašlaik 22% darbinieku valsts iestādēs jau nodrošināts attālinātais darbs, bet 64% - nevarētu strādāt attālināti.

Sociologi ārkārtējās situācijas laikā pētīja, kā ir mainījušies darba apstākļi. Lai to noskaidrotu, par pirmajām piecām krīzes nedēļām savas atbildes internetā sniedza vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju. 

To, ka vīrusa dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā vairāk vai mazāk ir samazinājies darba apjoms, atzīst 24%, 25% tas palicis nemainīgs, bet 13% darba apjoms vairāk vai mazāk ir pieaudzis. 3% atzinuši, ka ir dīkstāvē, bet 2% - ka darbu zaudējuši, jo atlaisti. Bet 31% algotu darbu nestrādāja jau pirms Covid-19 krīzes.

Uz attālināto darbu pilnībā vai daļēji ir pārgājuši 22% strādājošo. Un tas ir daudz, jo līdz ārkārtas situācijai pilnā apjomā vai daļēji attālināti strādāja tikai 7%. Tas varētu nozīmēt, ka kopumā 29% šajā krīzē ir strādājuši vai strādā attālināti.

Kā VARAM strādāja krīzes pašā sākumā

Latvijas Televīzija pašā Covid-19 krīzes sākumā vēroja, kā pie dzīves jaunajā realitātē pierod ministrijā, kas valstī ir galvenā atbildīgā par digitālo nozari - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Tobrīd aptuveni 70% ministrijas darbinieku strādāja no mājām. Uz darba vietu devās tikai tie, kuriem mājās nav mazu bērnu, kā arī, ja nav jāizmanto sabiedriskais transports. Strādāšanā mājās neiztika bez kurioziem.

"Protams, ir tādi kuriozi gadījumi kā šodien: viens kolēģis mums prezentēja stāstu, un viņam fonā suns sāka riet mājās.

Vai kolēģes, kas pieslēdzas, ir māmiņas, un nereti kadros mums parādās bērni, kas prasa kaut ko ēst vai tamlīdzīgi," pastāstīja VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktors Gatis Ozols.

Savukārt pašam ministram Jurim Pūcem ("Attīstībai/Par") darbā tobrīd  bija aizliegts ierasties. Pēc tikšanās ar saslimušo deputātu Artusu Kaimiņu ministrs tāpat kā premjers līdz ar teju vai visu valdības sastāvu bija nonācis piespiedu pašizolācijā. Tomēr viņš atzina, ka "faktiski visi ministrijas darba uzdevumi tiek izpildīti un nekas netiek iekavēts".

Politiķis savu darbu veica no guļamistabas.

"Tā ir mana pastāvīgā darba vieta šajās nedēļās.

Caur to vairums iedzīvotāju un arī Ministru kabineta locekļu redz manu guļamistabu katru dienu," norādīja Pūce.

Tikmēr ministrijā uz attālinātu formātu pārcēlās arī starpvalstu kontakti. Piemēram, vīrusa dēļ uz Rīgu nevarēja atbraukt Somijas delegācija. Apspriede notika, katram paliekot savā valstī. 

"Diskusijas vērtās ļoti labi, un mums nebija arī problēmas kaut ko prezentēt savstarpēji, bet, protams, tas nedaudz prasa tādu strukturētāku sarunas kultūru.

Un nav tik viegli noķert to žestu valodu un mīmiku, kad kāds grib kaut ko teikt un kurš vēlas tagad ņemt vārdu," stāsta Ozols.

Viņš arī norāda, ka kolēģi ministrijā sāk sajust - svarīga darbā bijusi ne tikai formālā vide, bet arī ikrīta apsveicināšanās un tamlīdzīgas lietas.

Ieguvumi no attālinātā darba

Tagad ir izdarīti arī secinājumi par ieguvumiem. Piemēram, var pieņemt darbā arī cilvēkus, kas dzīvo tālu no Rīgas. Ministrijā nupat strādāt sākusi kāda darbiniece, kas dzīvo Daugavpilī. Var ietaupīt uz komandējumiem, tos biežāk aizstājot ar virtuālām apspriedēm. Var ietaupīt arī laiku, kas tika zaudēts, pārvietojoties starp dažādām sanāksmēm. Darbs kļuvis efektīvāks - agrāk viens ministrijas departaments gatavoja 2 - 3 ziņojumus gadā, tad tagad divos mēnešos ir tapuši jau trīs.

Kā būs tālāk un kādas attālinātā darba iespējas ir vērts saglabāt neatkarīgi no ārkārtas situācijas – par to domā gan politiķi, gan arī uzņēmēji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka pašlaik, lai attālinātais darbs būtu veiksmīgs, jādefinē, kā vērtēt, ko darba devējs samaksā, piemēram, par internetu, par elektrību, darbiniekam esot mājas birojā. "Šobrīd VID to vērtē kā darbinieka labumu. Tas nozīmē, ka tas apliekas ar kārtu lielāku nodokli, nekā tam vajadzētu," norādīja Meņģelsone.

Par to, ka krīzes laikā digitālās prasmes ir strauji uzlabojušās, vienprātīgi ir visi. 

"Ir ievērojami pieaudzis elektronisko pakalpojumu lietotāju skaits. Faktiski divas reizes ir pieaudzis, un tas ir ievērojams lēciens," norādīja ministrs Pūce.

Tas jūtams arī Saeimā, kas tagad spēj sapulcēties virtuāli. Krīzes sākumā tikai 10 deputātiem bija eParaksts, tagad to iemācījušies izmantot visi 100. Tomēr, ja vien vīrusa dēļ tas būs iespējams, Saeimas un Ministru kabineta sēdes, visticamāk, atgriezīsies klātienē.

"Tomēr es jūtu, ka ir zināms nogurums iestājies arī no šī attālinātā darba, jo tad ir iespēja redzēt ne tikai to, ko pasaka tieši, bet arī netieši. Citkārt žestu valoda un nepateiktais ir daudz nozīmīgāks nekā tas, kas tiek pateikts tieši. (..) Attālinātais veids nenodrošina pilnībā kvalitatīvas debates, kādas ir iespējamas, pulcējoties klātienē," sacīja Mūrniece.

To pašu politiķi saka arī par valdības sēdēm.

Apkopojot informāciju no Valsts kancelejas, ministrijām un to padotības iestādēm, var secināt, ka:

  • 22% darbinieku jau ir nodrošināta attālinātā darba iespēja;
  • 9% var strādāt attālināti, bet jāuzlabo darba vide;
  • 5% varētu pāriet uz attālināto darbu, bet pirms tam vajadzīgi aprīkojuma uzlabojumi (piemēram, vajadzēs sagādāt ap 3000 portatīvos datorus);
  • 64% darba specifika neļauj strādāt attālināti.

KONTEKSTS:

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. 

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti