Panorāma

Panorāma

Panorāma

Rīgas koncertzāli būvēs Centrālās komitejas ēkas vietā

Ar robežu atvēršanu jābūt piesardzīgiem

Baltijas valstu un Polijas ministri mudina būt piesardzīgiem ar robežu atvēršanu

Ne tikai Eiropas robežas, kas, Covid-19 krīzei pierimstot, veras vaļā, bet arī kopīga cīņa ar Krievijas viltus vēstījumiem un vēstures sagrozīšanu un sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm drošības jomā. Par to Viļņā apspriedās Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri.

Par ārējo robežu vēl piesardzīgi

Kā atvērt robežas un vēl vairāk atvieglot ceļošanu, bet tajā pašā laikā neizraisīt jaunus  Covid-19 uzliesmojumus? Tas ir viens no jautājumiem, par ko pirmdien, 15. jūnijā, Viļņā sprieda, atzīstot, ka robežu atvēršanā starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm ir jārīkojas ļoti uzmanīgi un koordinēti. Iecerēts, ka tas varētu notikt no 1. jūlija.

Taču kādiem jābūt kritērijiem? Un par ko ir bažas?

“Mēs redzam, ka ir vēlme politiski atvērt robežas ar 1. jūliju ar valstīm, kur epidemioloģiskā situācija vēl joprojām ir ļoti, ļoti smaga. Un es nedomāju, ka nākamo divu nedēļu laikā kaut kas mainīsies. Un mēs šeit gribētu redzēt tos pašus kritērijus, ko mēs piemērojam Latvijā. Ka ir 15 vai varbūt 20, ja ir tāds kompromiss, ka 15-20 saslimušo ir uz 100 000 iedzīvotāju,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

Ministri secina, ka mūsu valstīs labus rezultātus cīņā ar vīrusu deva ātra rīcība un tas, ka uzsvars likts ne tik daudz uz politiskiem lēmumiem, bet gan epidemiologu un infektologu ieteikumiem. Piemēram, Lietuvas Ārlietu ministrijā šī bija pirmā klātienes preses konference kopš pandēmijas sākumā izsludinātās karantīnas.

“Mēs solīti pa solītim izejam no šī Covid-19 perioda koordinēti un kopā. Un, ne tikai runājot par brīvu ceļošanu, bet arī saskaņojot savas pozīcijas, kas patiešām lielākoties mums ir kopīgas,” sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Arvien Baltijas valstu politiķiem piesardzība vēl ir liela, it īpaši attiecībā uz valstīm ārpus Eiropas Savienības.

“Protams, tas ir sarežģīti, jo vīrusa izplatība patlaban dažādās valstīs un dažādos kontinentos atrodas dažādos līmeņos,” norādīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Apspriež arī drošību un vēstures jautājumus

Otrs jautājums, kam pievērsās ministri, ir savstarpēja rīcības koordinēšana drošības jomā. Pēc tam, kad ASV ir nolēmusi izvest daļu sava karaspēka no Vācijas, neesot skaidrs, kā Vašingtona to plāno pārdislocēt un vai tas varētu notikt tuvāk mūsu robežām, piemēram, uz Poliju.

Un vēl ministru uzmanības lokā bija mūsu kopīgās vēstures jautājumi un Krievijas centieni pārskatīt Molotova–Ribentropa pakta atzīšanu par neleģitīmu. Lai reaģētu uz to, no Baltijas valstīm un Polijas esot gaidāmi arī gluži praktiski soļi, par kuriem pagaidām gan lēmums vēl nav paziņots.

Bet, pieminot padomju okupācijas gadadienu un masu deportāciju upurus, visu četru valstu ārlietu ministri kopīgi nolika ziedus pie padomju režīma represijās nomocītajiem Lietuvas patriotiem veltītā pieminekļa, kas atrodas Viļņas centrā līdzās bijušās padomju Valsts drošības komitejas ēkai.

KONTEKSTS:

No 15. maija Baltijas valstis atvēra robežas – ir atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. No 12. jūnija tām pievienojās Polija, atverot robežu ar Lietuvu.   

Savukārt no 15. jūnija savas robežas atkal atvērušas lielākā daļa ES valstu. Tiesa, Spānijas, Maltas robežas vēl slēgtas, arī Dānija savu robežu atvērusi tikai daļēji.

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna Pasaules Veselības organizāciju informēja pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt