Grozījumos noteikts, ka:
1. Turpmāk sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā ir jāievēro šādas papildu higiēnas prasības:
- jānodrošina apmeklētājiem iespēja rokas nomazgāt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli vai tās dezinficēt pirms ēdienreizes, kā arī ieejot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā un izejot no tā;
- nodrošināt galdiņa dezinfekciju pēc katra apmeklētāja ēdienreizes;
- iespēju robežās kases zonā izvietot norobežotas caurspīdīgas aizsargbarjeras – sienas.
2. Turpmāk mazumtirdzniecības uzņēmumā nodrošināt apmeklētājiem roku dezinfekciju pirms un pēc iepirkšanās.
3. Piegādājot primāros pārtikas produktus normatīvajos aktos noteiktajā nelielā apjomā tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, attiecīgo apjomu var pārsniegt, ievērojot šajos normatīvajos aktos noteiktās higiēnas un veterinārās prasības.
Sabiedriskās ēdināšanas vietās – bāros, restorānos, kafejnīcās - no otrdienas ir stājušies spēkā valdības noteiktie ierobežojumi. Tas nozīmē, ka starp galdiņiem ir jābūt vismaz 2 metru distancei un pie viena galdiņa nedrīkst būt vairāk par diviem cilvēkiem, ja vien tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.
Uz katru apmeklētāju ir jānodrošina vismaz četri kvadrātmetri no kopējās ēdināšanas zāles platības. Pie kasēm un apkalpošanas zonā jābūt 2 metru attālumam no priekšā stāvošā apmeklētāja. Reizi 15 minūtēs ir jāatskaņo aicinājums lieki neuzkavēties telpās. Ja nav iespējams noteikumus izpildīt, tad attiecīgais uzņēmums pakalpojumus sniegt nedrīkst. Izpildi uzraudzīs policija.
Restorānu grupas “Vairāk saules” direktore Santa Briede atzina, ka apmeklētāju skaits samazinājies aptuveni par 60%, “tad sociālās distancēšanās normas ir iespējams izpildīt diezgan vienkārši, mums nav tik daudz cilvēku”.
“Varbūt ir cilvēki, kas nāk pa 3-4, un tad mums ir viņiem jāaizrāda, ka diemžēl viņiem būs jāsēž atsevišķi. Bet tādā ziņā – nav problēmu ieturēt šīs normas. Īstenībā cilvēki ir saprotoši, viņi, kad nāk iekšā, paši pajautā, kur drīkst sēdēt, kur nedrīkst. Un mēs neesam saskārušies ne ar kādām problēmām,” atzina Briede.
“Dzirdam no cilvēkiem komentārus, ka viņiem iedveš tādas bažas, ka skan skaļruņos šie brīdinājumi, un cilvēki saka, ka tiešām tāda baisa sajūta, ka gribas iet ātrāk projām. Tā kaut kā dzīvojam...” noteica Briede.
Savukārt Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Jānis Pinnis uzsvēra, ka svarīgākais ir saprast, ka uzņēmēji maksimāli cenšas pielāgoties un ievērot jaunās prasības.
“Tāpēc arī no kontrolējošo iestāžu puses būtu svarīgi, lai būtu princips “konsultē vispirms”, jo, protams, neviens nav ieinteresēts kaut ko pārkāpt un, nedod dievs, vēl kādu tur aplipināt! Tādēļ ir svarīgi šo principu ievērot un nevis uzreiz sodīt, bet tieši vairāk paskaidrot uzņēmējiem, kurus aspektus vēl būtu nepieciešams uzlabot šajos apstākļos, ja darbība tiek turpināta,” sacīja Pinnis.
Restorānu biedrība iepriekš jaunās prasības bija raksturojusi ar vārdiem “uzņēmēju spīdzināšana”, atzīstot, ka tad jau labāk būtu, ja valdība nolemtu bāru un restorānu sabiedriskās ēdināšanas telpas uz krīzes laiku vispār slēgt apmeklētājiem, un paliktu tikai iespēja piedāvāt ēdienu līdznešanai vai piegādei uz mājām.
KONTEKSTS:
Kaspars Gerhards 20. martā izdeva rīkojumu, kurā bija noteikts, ka lietošanai gatavos produktus varēs pārdot tikai fasējumā un ēdinātāji nedrīkstēs turēt brīvi pieejamus traukus. Veikaliem un ēstuvēm noteikti arī citi noteikumi saistībā ar pulcēšanās ierobežojumiem, kas paredz, ka ārpus mājām vienkopus var atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimene.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi. Brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri.
