Vairākos objektos pētnieki iesaka veikt papildu arheoloģisko izpēti un būvdarbos nodrošināt arheologa uzraudzību. Secinājumi un ieteikumi apkopoti 25 sējumos, ko izvērtēs arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris atzīst, ka lielākās problēmas būvdarbu laikā varētu būt ar vēsturiskajiem Torņakalna un Altonavas ielas pārvadiem. Diskusijas būs arī par vecās Torņakalna stacijas pārvietošanu.
"Šobrīd mēs esam ieguvuši ļoti daudz pamatotu informāciju. Bet gan kā arheologs, gan kā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis vēlos uzsvērt, ka lielākie atklājumi, protams, manuprāt, būs pašā trases izbūves laikā," teica Asaris.
"Tikko, ja tiek atklāts kaut kas kultūrvēsturiski vērtīgs, kas būtu pakļaujams jau pilnai izpēte, tad arheologi saka "stop". Tiek veikta izpēte un būvdarbi turpinās pēc tam."
KONTEKSTS:
Latvija, Lietuva un Igaunija sagaida, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs atklāta satiksmei 2026. gadā. Iecerēts, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu ar Varšavu. "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.
Kultūrvēsturiskās izpētes laikā “Rail Baltica” trasē Latvijā atklātas būtiskas liecības par cilvēka darbību senākos laikos. Atklātas liecības par apdzīvotību akmens laikmetā, ogļu dedzināšanas uzkalniņi Inčukalna, Ropažu, Garkalnes un Stopiņu novadā. Dažādi speciālisti pie vērienīgās izpētes strādājuši vairāk nekā gadu.
