Una Rasa atgriezusies Latgalē pēc mācībām un ārzemēs pavadītajiem gadiem un tagad strādā attālināti. Unai ir kāds neparasts hobijs – jau četrus gadus viņa audzē zarkukaiņus, kurus sauc par maskēšanās meistariem – tie izskatās pēc zariņa, lapiņas, pāksts vai pat sūnām.
"Tās ir divas šķirnes, es tos latīniskos nosaukumus nezināšu, bet mēs viņus saucam par indiešiem, indiešu zarkukaiņiem. Viņi arī dzīvo Indijā. Parasti ir diezgan kautrīgi, bet, ja paņem rokās, tie ir vieni no aktīvākajiem, kas man ir bijuši. To tā nenoķersi, lai bildētu. Šos es mēģināju sludinājumam bildēt, bet tur jābūt speciālai kamerai, kas var tos ātros noķert. Te vēl ir pāris, ko es saucu par melno pāri. Tie ir tēviņš un mātīte, bija arī oliņas, es tās inkubēju un dabūju veselu lērumu mazuļu. Tos aizsūtīju uz Rīgu, tur varbūt pārdos vai kādam atdos. Latvijā tie ir pirmie, "Pterolina" viņus sauc," stāstīja Una.
Karstā, saulainā dienā trīs terārija būri, kuri ideāli der arī kukaiņu audzēšanai, iznesti laukā.
Ieraudzīt Unas kukaiņus var vien tad, kad labi jo labi ieskatās. Kopā visās kastēs dzīvo ap 70 dažādu sugu un vecumu zarkukaiņi.
Zarkukaiņi parasti izaug 8–12 cm gari – apmēram cilvēka plaukstas lielumā. Tie var būt brūni, zaļi vai melni. Šo kukaiņu dzīves ilgums ir aptuveni gads, taču nereti tie nodzīvo dažus mēnešus ilgāk.
"Tas ir Austrālijas zarkukainis. Šis ir lēnāks, un tā šūpošanās –
kad viņi jūt briesmas, viņi sāk šūpoties, jo imitē zarā esošu vecu, sausu lapu. Tad, kad viņi ir dusmīgi, viņi izliec asti un imitē skorpionu."
Pateikt tieši, cik zarkukaiņu ir Unas saimniecībā, nav iespējams, jo mazuļi izšķiļas no oliņām ne tikai inkubatorā, bet arī turpat kastēs kokosa substrātā. Taču kopumā jauniete tomēr cenšas oliņas savākt, jo tās var gan sūtīt citiem, gan arī inkubēt un pašai vērot, kas no katras oliņas izšķilsies.
Zarkukaiņi ir vegāni. Vasarā tie ēd liepu, vītolu, salātu, rožu, efeju, aveņu, kazeņu un citu savvaļas augu lapas. Ziemā, kad zaļumu nav, tiem jāpērk vai jāaudzē augi podiņos. Zarkukainis padzeras no rasas lāsītēm uz lapām, tāpēc barība un būris jāapsmidzina ar ūdeni.
"Es savējos baroju ar aveņu vai kazeņu lapām. Es citreiz pasūtu oliņas no Anglijas, tur viņiem vairāk izplatītas kazenes, un viņi iesaka dot kazenes, bet tikpat labi aveņu lapas der. Kaut gan Rīgā man sieviete teica, ka dod ozolu lapas, salātus. Eksperimentē, jo aveņu lapas tur pagrūti atrast. Te, Latgalē, ir tā, ka pilns. Es trauciņā ar ūdeni nolieku zaru klāt, un tad nedēļu var stāvēt atkarībā no apetītes un tā, cik tur kukaiņu ir," kukaiņu barošanas nianses klāstīja Una.
Stāstot par savu neparasto hobiju, Una atzina, ka kukaiņus izvēlējusies tieši tāpēc, ka zarkukainis neprasa īpašu kopšanu. Tas nekož un neož, nav jāved laukā pastaigāties. Sagatavojot pietiekami daudz barības, tos var uz ilgāku laiku atstāt vienus. Rūpēties par zarkukaini var pat bērni, taču jāraugās, lai, kukaiņus ņemot rokās, tos nesavainotu.
"Ja viņi nobīstas, tad viņi nokrīt un tēlo beigtus. Ja tā notiek, tad nevar tramdīt. Lai viņš pats sāk kustēties. Ja sanāk pieturēt ķepiņu vai uznāk baigais stress, kukainis var nomest ķepiņu. Parasti iesācējiem ir visādi jautājumi. Mani izbrīnīja tas, ka zarkukaiņi met ādu.
Viņi aug un tāpat kā čūskas met ādu. Ja tā ķepiņa ir nomesta, tad nākamajā ādas maiņā tā atkal ataug. Vienas dienas laikā – hopā, un ķepiņa ir," kukaiņus raksturoja Una.
Lai kukainīši izšķiltos, nepieciešams siltums un mitrums. Parasti ar istabas temperatūru ir gana. Unai ir speciāla inkubācijas kaste, kurā saliktas dažādu sugu zarkukaiņu oliņas. No vienām mazuļi izšķiļas pēc mēneša, no citām jaunos dzīvnieciņus ir jāgaida pat gadu. Pašlaik inkubatorā Unai ir sešu sugu zarkukaiņu oliņas.
"Piemēram, indiešu zarkukaiņiem nevajag tos divus dzimumus. Mātīte dēj oliņas. Tās pašas izšķiļas, un tur tādas pašas mātītes arī dzimst. Tiem, kam ir divi dzimumi, no tām oliņām šķiļas gan mātītes, gan tēviņi," pastāstīja jauniete. "Kad oliņas pietuvina, tās ir kā mākslas darbi. Viņas ir ļoti maziņas un cietas.
Tur vajag ar lupu skatīties, bet viņas ir vienkārši brīnišķīgas – ar visādiem ornamentiem, visādas formas, visādu garumu, – kā tikai tur nav!"
Zarkukaiņu audzēšana gan nav nekāds bizness, jo viens kukainis interneta vidē tiek pārdots labi ja par vienu eiro. Toties vismaz iesācējam tas ir interesants un mazbudžeta hobijs.
