"Šeit mēs varam redzēt mūsu slaveno Valtera Capa izgudrojumu "fotogrāfiskais aparāts", kā tas saucas patenta pieteikumā. Te redzami zīmējumi, kurus pieteicējs pievieno savam patenta pieteikumam. Redziet, te ir arī viņa paraksts. Tādā veidā patentu eksperti pārbauda, vai tas ir jauns tehnisks risinājums un to var rūpnieciski ražot. Ja ideja atbilst šiem diviem kritērijiem, tad tai tiek piešķirts patents," stāsta Buholte
Capa izgudroto "Minox" Vācijā ražo joprojām. "Zinātņu akadēmijas balva, ko piešķir labākajam Latvijas zinātniekam reizi divos gados, ir šis "Minox" fotoaparāts.
To atved no Vācijas attiecīgā uzņēmuma. Tā tas ir tradicionāli iegājies. Patents gan vairs nav spēkā, jo tā ilgums ir 20 gadu."
Nelielā izstāde rauga aptvert patentu lielo daudzveidību starpkaru periodā – te ir izgudrojumi elektrotehnikā, mašīnbūvē, aviācijā, kuģniecībā.
"Lūk, piemēram, glābšanas laiva zemūdenēm," Buholte rāda vēl uz kādu zīmējumu. Aplēses liecina, ka praktiski izmantojami bija tikai 3-4% no visiem izgudrojumiem, bet Patentu valdei pašlaik nav ziņu, cik daudzi no savulaik izdotajiem patentiem reāli nokļuvuši tirgū. "Tas ir tas, ko mēs vēlamies izpētīt turpmāk – kāds ir bijis viņu liktenis. Kur tie ir palikuši, kas tos ir ražojis un vai vispār ir ražojis."
Viena patenta liktenis gan ir pavisam droši zināms – un tas ir stāsts par starpkaru perioda komerciāli veiksmīgāko latviešu izgudrojumu.
"Tas saucas "Ar parasto šujmašīnu šujamas grīdsegas un ierīce to izgatavošanai". Pieteicējs – Indriķis Pērkonis. Viņš ir bijis ļoti veiksmīgs izgudrotājs, jo viņa patents, tiesības to izmantot, ir pārdotas slavenajai firmai "Singer", kas to izmantoja savu šujmašīnu attiecīgu mezglu uzlabošanai. Tas ir 1931.gads, un "Singer" ir samaksājis desmit tūkstošus latu. Tajā laikā tā ir milzīga summa," saka Buholte.
Vairāk nekā puse no apmēram 3000 patentiem līdz 1940.gadam izdoti ārzemju izgudrotājiem, kuri savas idejas gribējuši patentēt arī Latvijā.
Tādēļ Buholte vēl īpašu uzmanību vērš uz pašu pirmo vietējā izgudrotāja patentu: "Tas nekas, ka numur četri – tas ir pirmais Latvijas patents, un tas tika piešķirts Jānim Prātam. Viņš bija izgudrojis, kā atdalīt linu galviņas no stiebriem. Tas bija ļoti aktuāli, jo tajā laikā Latvijas austrumos linu audzēšana bija ļoti populāra. Šis zīmējums mūs īpaši uzrunāja, jo tas ir izpildīts ar tušu un ir tik filigrāns, ka smalki izzīmēta katra smalkākā detaļa."
Starpkaru perioda izgudrotājdarbības izpēte ir Patentu valdes artava Latvijas simtgadē, kas apkopota arī grāmatā. Pētījumu veikusi Latvijas vēstures institūta pētniece Aiga Bērziņa. Viņas uzmanību darba gaitā piesaistījuši arī vairāki visnotaļ amizanti izgudrojumu pieteikumi.
Bērziņa Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja: "Piemēram, kāds cēsnieks patentēja cepures vēsināmo iekārtu. Tā izskatījās apmēram kā paaugstināta platmale, kur starp platmales daļu un galvu tika ievietota mitra švammīte. Savukārt kāds rīdzinieks 20.gadu pirmajā pusē patentēja tirgus somiņu. Aprakstā bija rakstīts, ka tirgus somiņas bieži vien ir ļoti nesimpātiskas, īpaši, kad tajās iekšā nav produktu. Sievietēm esot kauns ar tādām staigāt. Tādēļ viņš izstrādājis dizainu, kur somiņa ir aizvelkama ciet un izskatoties ļoti pievilcīga arī tad, kad tajā nekā nav iekšā."
Patentu valdes izstāde tuvākajā laikā ceļos arī uz Latvijas reģioniem un tiks arī tiem īpaši pielāgota, stāsta Intelektuālā īpašuma informācijas centra vadītāja: "Piemēram, uz Latgali brauksim, izpētījuši, kāds ir Latgales izgudrotāju veikums.
Uz Kurzemi brauksim ar kurzemnieku izgudrojumiem, kur dominē vēja ģeneratori, rotori un tādas lietas, kas, protams, vairāk raksturīgas Kurzemei."
Ceļu uz Daugavpili, Rēzekni un Liepāju izstāde varētu sākt šajā vasarā.
