Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valdījumā augstceltne tagadējā Akadēmijas laukumā 1 ir kopš 1994. gada. Tolaik valdība lēma, ka brīvās telpas akadēmija drīkst iznomāt un par ieņēmumiem ēku paši uzturēt. 25 gadus tā arī darīts. Taču LZA pārraugošās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītā auditā citstarp rosināts izvērtēt arī iespēju pārcelties, stāsta Diāna Laipniece, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā:
„Pārskatāmā nākotnē ēka prasīs diezgan ievērojamus ieguldījumus. Un auditam ir aicinājums gan akadēmijai, gan ministrijai izvērtēt: vai nu ir jāveic ieguldījumi ēkas un piegulošās teritorijas sakārtošanā – bet mēs uzskatām, ka mums šobrīd ir pārāk mazs finansējums aktīvajai zinātnei, tāpēc diez vai ieguldīt ēkās būtu mūsu prioritāte, ja runājam par valsts finansējumu zinātnei – vai arī apsvērt šo ēku nodot „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, kas parasti nodarbojas ar šādu valstij piederošu ēku apsaimniekošanu, un Zinātņu akadēmijai meklēt citas telpas, kas tai būtu piemērotas pēc platības un, kā mēs to formulējam, vairāk atbilstošas modernās Latvijas zinātnes tēlam.”
Tādēļ ministrija iecerējusi lūgt „Valsts nekustamos īpašumus” (''VNĪ'') piedāvāt Latvijas Zinātņu akadēmijai citas telpas, ko esot darījusi jau pirms diviem gadiem, bet toreiz saņēmusi atteikumu.
„Pirms diviem gadiem ''VNĪ'' veica Zinātņu akadēmijas ēkas tehnisko apsekošanu un secināja, ka ēka visumā ir labā stāvoklī,'' saka „Valsts nekustamo īpašumu” vadītājs Ronalds Neimanis. ''Analizējot finanšu datus, ir skaidrs, ka LZA, izīrējot telpas komersantiem un citiem nomniekiem, spēj šo ēku uzturēt. (..) Bet, vai tas ir optimālākais ēkas izmantošanas veids un vai ir optimāli uzturēt tādu personālu vienas ēkas uzturēšanai, nu, tas tad ir jāvērtē.”
Neimanis uzskata, ka valstij piederošie nami tomēr būtu jāapsaimnieko centralizēti, tādēļ ''VNĪ'' neiebilstu pārņemt ēku savā ziņā un, iespējams, akadēmijai varētu atrast arī citas telpas, ja valdība tā lemtu:
„Šī ir liela ēka ar lielisku lokalizāciju, labu infrastruktūru. Iespējams, ka šajā ēkā varētu izvietot arī valsts pārvaldi.”
Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība par šādām runām gan nav sajūsmā. Kā rakstiskā atbildē Latvijas Radio uzsvēra LZA prezidents Ojārs Spārītis, Izglītības ministrijas ķeršanās pie akadēmijas ēkas kā nekustamā īpašuma apspriešanas un padomu došanas „ir prettiesiski un vērtējams kā svešas institūcijas jaukšanās citas institūcijas mantiskajās un īpašuma tiesībās un, iespējams, šī rīcība prasa papildu juridisku novērtējumu, jo LZA ēka nav IZM īpašums, tādēļ izteikt par to viedokļus vai auditēt ir tas pats, kas rakņāties svešā īpašumā”.
Akadēmijas pienākums atskaitīties par šo ēku ir vienīgi „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, uzsver Spārītis.
Izglītības ministrijas pasūtītā audita fragmentā lasāms, ka attiecībā uz Zinātņu akadēmijas ēku ierosināts „ilgtermiņā izskatīt iespēju pārveidot augstceltnes telpas par multifunkcionālu zinātnes popularizēšanas centru vai LZA pāriet uz mūsdienu Latvijas zinātnes tēlam atbilstošām telpām.”
„IZM darbinieku spekulācijas ap LZA ēkas atstāšanas tēmu, kā arī nez kādi piedāvātie laika grafiki ir tikpat nelikumīgi, cik nelikumīgs būtu mans piedāvājums, ja es iedomātos IZM ierēdnim piedāvāt pārcelties uz sociālo māju, jo viņa dzīvokli daudz labāk varētu izmantot, atdodot to daudzbērnu ģimenēm,” e-pastā norāda Spārītis.
Audita ieteikumu ieviešanas grafikā Latvijas Zinātņu akadēmijai uzdots līdz šā gada beigām sagatavot aprēķinos balstītu izvērtējumu diviem scenārijiem: ja atrašanās vieta netiek mainīta un ja LZA pārceļas uz citām telpām. Izvērtējumā jāiekļauj arī detalizēts nākotnes redzējums.
Ministrijā uzsver – tā vēlas, lai Latvijas Zinātņu akadēmija velta vairāk spēka nevis telpu apsaimniekošanai un izīrēšanai, bet zinātnieku apvienošanai un pārstāvniecībai, Latvijas zinātnes sasniegumu popularizēšanai un sadarbībai ar citu valstu zinātniekiem.
Augstceltnes apsaimniekošana ir tikai viens no daudziem punktiem, kas pieminēts IZM pasūtītajā LZA darbības lietderības auditā, ko veicis uzņēmums „CSE COE”. Trīsdesmit piecu lappušu dokumentā analizēta arī LZA nosprausto mērķu izpilde, funkciju sadalījums un cilvēkresursi, vērtēta LZA starptautiskā sadarbība un finanšu resursu izlietojums.
