"Šis patiešām ir izšķirošs brīdis. Izraēla ir izteikusi savu priekšlikumu. "Hamās" saka, ka vēlas pamieru. Šis darījums ir iespēja pierādīt, vai viņi to tiešām domā," sacīja Baidens. ""Hamās" ir jāpieņem vienošanās. Protams, būs atšķirības attiecībā uz konkrētām detaļām, kas ir jāizstrādā. Tas ir dabiski. "Hamās" nāk uz sarunām un ir gatavs vienoties. Izraēlas sarunām ir jāpiešķir nepieciešamā elastība, lai noslēgtu šo vienošanos. Es zinu, ka Izraēlā ir cilvēki, kuri nepiekritīs šim plānam un aicinās karu turpināt bezgalīgi. Daži pat ir valdības koalīcijā. Un viņi ir skaidri pateikuši, ka vēlas okupēt Gazu, vēlas turpināt cīņu gadiem ilgi, un ķīlnieki viņiem nav prioritāte. Es esmu mudinājis Izraēlas vadību aizstāvēt šo vienošanās, neskatoties uz jebkādu spiedienu."
Drīz pēc šī Baidena paziņojuma Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu tomēr uzstāja, ka armija turpinās cīņu, līdz būs "likvidējusi" "Hamās" spēju pārvaldīt Gazas joslu un radīt militārus draudus Izraēlai.
Baidena paziņojums izskanēja laikā, kad Izraēlas karavīri iegāja Rafahas pilsētas centrālajā daļā, eskalējot karu ar "Hamās" par spīti starptautiskiem iebildumiem pret jebkādu uzbrukumu šai pilsētai.
Baidens sacīja, ka Izraēlas piedāvātā "ceļa karte" ietver trīs fāzes.
Pirmā sešas nedēļas ilgā fāze paredz "pilnīgu un galīgu uguns pārtraukšanu", Izraēlas spēku atvilkšanu no visām apdzīvotajām teritorijām Gazas joslā, daļas ķīlnieku, tajā skaitā sieviešu, veco ļaužu un ievainoto, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku simtu ieslodzīto palestīniešu atbrīvošanu.
Pirmajā fāzē arī tiktu atbrīvoti "Hamās" sagrābtie amerikāņu ķīlnieki, sacīja Baidens.
Palestīniešu civiliedzīvotājiem tiktu atļauts atgriezties savās "mājās un rajonos" Gazas joslā, tai skaitā šīs teritorijas ziemeļos, kas izpostīti mēnešiem ilgā bombardēšanā.
Humānā palīdzība, kas tiek ievesta Gazas joslā, tiktu palielināta līdz 600 kravasmašīnām dienā, kamēr starptautiskā sabiedrība piegādātu simtiem tūkstošu pagaidu patversmju un mājokļu.
Pirmās fāzes laikā Izraēla un "Hamās" apspriestu nepieciešamos priekšdarbus otrajai fāzei. Ja sarunas turpināsies, arī pamiers tiks pagarināts, un vidutāji ASV, Ēģipte un Katara centīsies nodrošināt to turpināšanos, sacīja Baidens.
Otrajā fāzē, kas arī ilgtu apmēram sešas nedēļas, Izraēlas spēki tiktu pilnīgi izvesti no Gazas joslas, savukārt "Hamās" atbrīvotu "visus atlikušos dzīvos ķīlniekus", tai skaitā vīriešu dzimuma Izraēlas karavīrus.
Ja abas puses pildītu savas saistības, pagaidu pamiers pāraugtu "pastāvīgā karadarbības pārtraukšanā", atsaucoties uz Izraēlas piedāvājumu, norādīja Baidens.
Trešajā fāzē sāktos Gazas joslas atjaunošanas un stabilizācijas plāna īstenošana, kuru atbalstītu ASV un starptautiskā sabiedrība. Tiktu atjaunoti mājokļi, skolas un slimnīcas.
Baidens sacīja, ka šajā fāzē viņš ar reģionālajiem partneriem centīsies nodrošināt, lai "Hamās" nevarētu atkal apbruņoties.
Trešā fāze ilgtu trīs līdz piecus gadus. Šajā laikā arī tiktu atdotas mirušo ķīlnieku mirstīgās atliekas.
Baidens aicināja "Hamās" pieņemt šo Izraēlas piedāvājumu, jo "ir laiks, lai šis karš beigtos un sāktos diena pēc tā".
"Hamās" savā paziņojumā piektdienas vakarā sacīja, ka "uztver pozitīvi" Baidena teikto par "pastāvīgu pamieru, Izraēlas spēku izvešanu no Gazas, atjaunošanu un gūstekņu apmaiņu". Viena no palestīniešu amatpersonām, kas piedāvājumu jau redzējusi gan izteikusies, ka dokuments neietver garantijas, ka karš beigsies un ka Izraēlas spēki pametīs Gazas joslu. Tikmēr ANO ģenerālsekretārs, Eiropas Komisijas prezidente, kā arī vairāku Rietumvalstu amatpersonas ceļa karti novērtējuši atzinīgi, paužot cerību, ka tā tiks īstenota.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs "stipri cer", ka jaunā notikumu attīstība "novedīs pie pušu vienošanās par ilgstošu mieru", sacīja viņa preses sekretārs Stefans Dižarriks.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka Izraēlas piedāvājums "sniedz cerības staru un iespējamu izeju no kara strupceļa".
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtēja "līdzsvarotu un reālistisku" pieeju asinsizliešanas izbeigšanai.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās".
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
