Pilsētplānotājs: Jāmaina uzskats, ka gājējs ir apšļakstāms «lūzers»

Bedres Rīgas ielās būtu mazāka problēma ne vien tad, ja godprātīgāk strādātu ceļu būvnieki un uzturētāji, bet arī tad, ja lielāks skaits iedzīvotāju no privātajiem auto pārkāptu sabiedriskajā transportā. Tā uzskata pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš. Viņaprāt, Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju zemēs, joprojām valda uzskats, ka privātais auto ir statusa apliecinājums un braukt ar sabiedrisko transportu nav prestiži. Viņaprāt, tieši šīs kultūras maiņa ir atslēga patīkamākai pilsētvidei, un politiķiem te būtu jārāda piemērs.

Pilsētplānotājs: Jāmaina stigma, ka braukt ar sabiedrisko transportu liecina par zemu statusuMāra Rozenberga

    Runājot par rīdzinieku pēdējā laikā karsti apspriesto bedru jautājumu, Celmiņš norāda – kaimiņvalstīs ar līdzīgiem laikapstākļiem par tik kritisku situāciju ielās nevar runāt, tādēļ argumentus par salu un atkusni kā galvenajiem bedru rašanās cēloņiem viņš neuzskata par nopietniem.

    “Tas vienkārši ir cinisks un gana bezatbildīgs darba izpildītāju process, kādā veidā asfalts tiek sagatavots un uzturēts. Bet es domāju, ka lielāks jautājums ir – vai un kā mūsu pilsēta vispār spētu eksistēt bez tik liela automašīnu apjoma?” vaicā pilsētplānotājs. Viņš uzsver – ielu paplašināšana nekur pasaulē nav spējusi atrisināt sastrēgumus, tā tikai ievilinājusi pilsētā vēl vairāk mašīnu.

    “Līdz ar to jautājums – kā mēs Rīgā esam tikuši līdz situācijai, ka publiskais transports daudzu cilvēku apziņā vispār nav opcija. Manuprāt, tas ir lielais jautājums. Kad mēs sakām, ka tikai viena daļa iedzīvotāju, iespējams, pat tikai subsidētā, to redz kā veidu, kā pilsētā nokļūt no punkta A uz punktu B,” uzsver Celmiņš.

    Viņaprāt, tas saistīts gan ar sabiedriskā transporta lietošanas ērtumu, ātrumu un maršrutu tīklu Rīgā, gan arī lielā mērā ar daudzviet postpadomju telpā arvien valdošo uzskatu, ka pārvietošanās ar privāto auto ir statusa simbols.

    “Šo es teikšu vairāk kā sociālantropologs: mēs zinām, ka Latvijā cilvēki pērk relatīvi dārgas mašīnas, lai viņi izskatītos labāk. Postpadomju valstī apsvērums par to, kā tu izskaties, ir ļoti būtisks. Cilvēki daudz investē tā saucamajās dekorācijās. Un viens no veidiem, kā tu vari sev un citiem pastāstīt, ka tu esi dzīvē kaut ko sasniedzis, ir labs auto un tas, ka tu brauc pie tā stūres,” secina Celmiņš.

    Lai mainītu šo kultūru, viņš iesaka vairāk domāt par sabiedriskā transporta tēla veidošanas un politiķiem pirmajiem rādīt piemēru, ka šādi pārvietoties pilsētā ir gudrāk. “Kā būtu, ja publiskās pārvaldes dalībnieki, kuriem ir statuss, brauktu pa pilsētu ar velosipēdu un publisko transportu? Un mēs zinātu, ka tā ir? (..) Kad ziņu portālos lasām, ka, piemēram, Dānijā vai Zviedrijā augstu stāvoša amatpersona brauc uz darbu ar velosipēdu, tas ir notikums ar lielo N!” piemēru min pilsētpētnieks.

    Celmiņš uzskata, ka no astoņiem galvenajiem labas dzīves principiem pilsētā ērts un ātrs sabiedriskais transports ir pats galvenais. “Autobusi mums ir glīti un ērti, bet jautājums ir – kā un uz kurieni tie kursē. Esam nopirkuši jaunus un glītus autobusus, tramvajus un trolejbusus, bet tie joprojām braukā tāpat kā pirms gadiem piecpadsmit vai divdesmit un ne obligāti atspoguļo pašreizējo apdzīvotības struktūru,” secina Celmiņš.

    Piemēram, sabiedriskais transports reti kur dodas ārpus Rīgas robežām, lai gan tieši tur dzīvo ļoti daudz pilsētā strādājošo. Pašvaldības arguments – tā nav pilsētas atbildība. “Bet tas jau nav tas, kā cilvēks uz to skatās. Viņš skatās – kā man ir ērtāk kaut kur tikt. Un sausais atlikums ir tāds, ka cilvēki braukā [ar saviem auto], tās bedres rodas, tie sastrēgumi rodas, tās ielas nolietojas, un mums tās ir visiem kopā jāuztur,” norāda Viesturs Celmiņš.

    2 komentāri
    Anonīms lietotājs 22904
    Pilnīga demagoģija! Bedres rodas nevis no vieglajām automašīnām, bet no pārkrautiem smagajiem un tieši daudzinātā sabiedriskā transporta.
    Boney Mcbrain
    Kā būtu, ja publiskās pārvaldes dalībnieki, kuriem ir statuss, brauktu pa pilsētu ar velosipēdu un publisko transportu? ==================================================================================== Lai viņi to darītu, sākt vajag ar to, ka tiek atceltas priviliģētās valsts un Rigas Domes ierēdņu bezmaksas autostāvvietas pie ministrijām un iestādēm . Pie Ministru padomes Tērbatas iela ir pārvērsta par šādu priviligēto "patriciešu " stāvvietu, Vingrotāju ielā Ārlietu ministrija ir iekārtojusi savu ieredņu ērtībām autostāvvietu, un pat uzlikta zīme "Gājējiem(!) iet aizliegts". Turpat blakām pie Kongresu nama Strēlnieku dārzs ir padarīts par autostāvvietu un pat Vecrīgā pie Rīgas Domes ierēdņi sev ir uzstaisījuši ērtu bezmaksas (bet uz visu rīdzinieku rēķina) stāvvietas. Kamēr tās tur būs, neviens ierēdnis, par priekšnieciņiem pat nerunājot, nebrauks ar sabiedrisko.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti