Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Slepkava brīvsolī. 3. Ļemur, kur tu esi?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Alkohola tūrisms pierobežā: Vai akcīzes nodokļa celšana nozīmēs tā galu?

Kādas pārmaiņas Rīgai nesīs "Rail Baltica"?

Kādas pārmaiņas Rīgai nesīs «Rail Baltica»?

„Rail Baltica” mēdz saukt par gadsimta lielāko infrastruktūras projektu Baltijas reģionā. Tuvākajā desmitgadē „Rail Baltica” ātrvilciens trauksies arī caur Rīgu. Vai pilsēta ir gatava vērienīgajam projektam? Un cik pamatotas ir pilsētplānotāju bažas, ka iegūsim vien „divas sliedes pilsētas centrā”, bet ne sakārtotāku pilsētu?

ĪSUMĀ:

„Es katru dienu šeit eju no Latvijas Unibersitātes kopmītnēm Zeļļu ielā uz Zinātņu māju,” saka students Mārtiņš, kuru Latvijas Radio satiek pie dzelzceļa sliedēm Torņakalnā. Stingri iemītās dubļainās taciņas liecina, ka šī neoficiālā pāreja ir iecienīta.

„Šis maršruts sanāk par piecām minūtēm īsāks nekā pārējie,” saka Kristofers, kurš arī steidzas uz lekcijām pāri sliedēm. Kā te izskatīsies, kad cauri ies „Rail Baltica”, neviens no studentiem nav dzirdējis. Ja būs siena, nākšoties iet pa garāko maršrutu, viņi parausta plecus. Bet abi teic, ka labprāt ietu sliedēm pa augšu, pa gājēju tiltiņu, ja te tāds būtu. „Tas būtu forši, ja te sakārtotu. Nebūtu pa dubļiem jābrien,” piebilst Kristofers.

Dzelzceļa sliedes Torņakalnā.

Vienlīmeņa šķērsojumu vairs nebūs

Ja viss ies pēc plāna, kā gan tas mēdz arī nenotikt, tuvākajā desmitgadē Rīgu cauraudīs ātrvilciena līnija, ko vienā līmenī vairs nevarēs šķērsot pilnīgi nekur. „Eiropas dzelzceļa līniju” Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna to raksturo tā:

„Tas, kas patiešām mainīsies – ja būs trokšņu siena un nožogojums, bet cilvēki būs pieraduši nelegāli, nedroši šķērsot dzelzceļu, lienot zem kaut kādiem vagoniem, nu, diemžēl viņiem ikdiena mainīsies. Bet nevis par sliktu, bet par labu.”

Cik ērti un parocīgi būs sliežu šķērsojumi pa tiltiņiem vai tuneļiem, ir viens no jautājumiem, par ko pašlaik pilnas skaidrības vēl nav. Pilsētplānotāji jau vairākus gadus zvana trauksmes zvanus, ka „Rail Baltica” ienākšana Rīgā netiek uztverta gana nopietni – trūkst diskusiju par tās ietekmi uz pilsētvidi un pārliecinošas sadarbības starp iesaistītajām pusēm.

„Tā virsbūve, cilvēkiem liekas, – tās ir sliedes. Sliedes ved no A uz B, un šajā gadījumā aizved mūs līdz pat Rietumeiropai. Nu, forši! Ko tur daudz cepties? Paldies! Bet tas, ko mēs neredzam – ka šīs sliedes iet cauri pilsētai,” saka pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Viņš ir to profesionāļu vidū, kas pērnruden izšķīrās par pilsētplānotāju kopienai nemaz ne tik biežu soli – deviņu biedrību kopīgu atklātu vēstuli valsts un pašvaldības vadošajiem politiķiem un ierēdņiem, aicinot apzināties „Rail Baltica” nozīmību un rast naudu pilsētas labiekārtošanai ap to.

„Arī plānotāju kopiena Latvijā nav monolīta, vienota un rokās sadevusies. Mums katram ir savs viedoklis un redzējums. Bet tas vien, ka mēs – deviņas institūcijas – varējām sanākt kopā, diskutēt un nosūtīt šo vēstuli gan Saeimai, gan Ministru kabinetam, gan institūcijām un pateikt – šis ir būtisks jautājums, mums liekas, ka šeit ir iespēja, kas jāizmanto – parāda, ka šis nav tikai epizodisks kārtējais sašutuma raksts medijos.

Plānotāju kopiena – kā Enti „Gredzenu pavēlniekā” – runā ļoti reti, bet kad runā, tad grib, lai tiek sadzirdēta.

Mūsuprāt, šie jautājumi ir ar kaut kādu noilgumu un kalendāru.”

"Rail Baltica" trase ies līdzās esošajām sliedēm

Dzelzceļa trases izvietojumu Latvijā valdība apstiprināja jau 2016. gada vasarā. Rīgā lielās līnijās tā ies no Šķirotavas stacijas līdzās esošajām sliedēm līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai, pāri Daugavai, līdz Imantas stacijai un tad pa jaunu līniju līdz lidostai.

Lielākai skaidrībai – Rīgā par „Rail Baltica” izbūvi atbild divas institūcijas. Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve un vilciena stacija lidostā ir nacionālā ieviesēja – „Eiropas dzelzceļa līniju” – pārziņā. Lidostas daļa jau tiek projektēta, Centrālajai dzelzceļa stacijai iepirkums noslēdzies, bet uzvarētājs vēl nav zināms. Bet par pārējo sliežu ceļu Rīgā, ieskaitot tuneli Pārdaugavā, atbild Baltijas valstu kopuzņēmums „RB Rail”.

„Iebrauktuvei Rīgā tiek izmantota „Latvijas dzelzceļa” vecā Ērgļu līnija. Un mēs visu laiku atrodamies blakus esošajam „Latvijas dzelzceļa” sliežu ceļam,” stāsta „RB Rail” tehniskais projekta vadītājs Mārtiņš Krauklis.

Trases ceļš turpinās līdz Rīgas centram. „Kā tas dzelzceļa būvobjektiem ir raksturīgi, mums būvdarbi jāsāk krietni pirms stacijas, un mūsu gadījumā tas ir Lāčplēša ielas pārvads, kur jāsāk pārbūvēt sliedes, lai varam pārbūvēt Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju,” stāsta Einārs Jaunzems, galvenā inženiera vietnieks uzņēmumā „Eiropas dzelzceļa līnijas”. Šis uzņēmums pie Lāčplēša ielas pārņem darbus no „RB Rail” un atbild par jauno trasi līdz pat Pārdaugavai.

„„Rail Baltica” vajadzībām mēs izbūvēsim jaunu pārvadu pār Lāčplēša ielu.

Tālāk uz uzbēruma turpinām kopēt esošo sliežu ceļu novietojumu līdz Dzirnavu ielai. Dzirnavu ielas pārvadu pilnībā demontējam un uzbūvējam divus jaunus – vienu „Latvijas dzelzceļa”, otru „Rail Baltica” vajadzībām. Tālāk ir vieta, kur Timoteja iela no vienas puses un Elizabetes iela no otras puses atduras uzbērumā. Tur mēs cauri uzbērumam izveidosim jaunu ielu,” skaidro Jaunzems.

Tieši šeit sākas būtiskākās pārmaiņas pilsētā – jauna iela zem dzelzceļa un tālāk, līdz pat Daugavai – uzbēruma vietā estakāde jeb gaisa pārvads ar brīvu telpu zem tā. Būvdarbos iesaistīto laukumu pie stacijas tirgus pusē pēc tam sakārtos par „Rail Baltica” projekta naudu. Bet šie faktiski arī būs vienīgie soļi pilsētvides labiekārtošanā no „Rail Baltica” puses, jo, kā atkārtoti uzsver īstenotāji – par projekta naudu nevar finansēt neko, kas nav tieši vajadzīgs dzelzceļam. Piemēram, stacijas laukuma vai gājēju tuneļu pārbūvi.

Centrālā stacija - ar bulvāri un bez tuneļiem?

Neērtā piekļuve stacijai un apkārtne ap to ir viena no lietām, kam visbūtiskāk vajadzētu mainīties, kad Rīgā ienāks „Rail Baltica”.

„Tas ir galvenais uzstādījums vai nosacījums, lai vispār būtu jēga šai publiskās ārtelpas veidošanai. Līdz ar to mēs kā par vienu no saistītajiem projektiem runājam par 13. janvāra ielas pārveidošanu par bulvāri,” stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale.

Tas nozīmētu arī samazināt braucamās daļas platumu un iekārtot virszemes pārejas, piebilst Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Aigars Kušķis.

„Tas jau sen ir iestrādāts Rīgas vēsturiskā centra plānojumā, ka šis ir tas bulvāru loka trūkstošais posms. Mums ir skaists bulvāru loks, kas beidzas pie Marijas un 13. janvāra ielas, un ir mērķis to novest līdz Daugavas krastam, cik nu tas iespējams, ieviešot jaunus apstādījumus un sadalot sīkāk transporta teritoriju, lai nav jāšķērso, teiksim, uzreiz četras vai sešas joslas, bet pa divām,” stāsta Kušķis.

„Droši vien, veidojot bulvāri, varētu tikt izskatīta iespēja arī samazināt joslu skaitu, lai transporta plūsma šajā vietā nebūtu tik intensīva. Bet tur ir jāizdara citi mājasdarbi, lai neradītu sastrēgumus un problēmas citās vietās un ir, kur šo plūsmu novirzīt,” piebilst Purmale.

Autoosta pilnībā nepārcelsies

13. janvāra iela un stacijas apkārtne veselu simt hektāru platībā iekļauta arī „Rail Baltica” Rīgas lokālplānojumā. To pilsētas uzdevumā izstrādā uzņēmums „Grupa 93” un tā vadītājs Neils Balgalis.

„Šai teritorijai ir svarīgi izpildīt trīs funkcijas. Pirmā – tas ir Baltijas transporta mezgls, un te mums ir vilciens, mikroautobusi zem izraktā uzbēruma, mums ir autoosta esošajā teritorijā, mums ir sabiedriskā transporta tīkls ar uzlabojamām pieturas vietām un savienojumiem…”

Pilsētplānotāji rādās zaudējuši diskusijā ar Rīgas Starptautisko autoostu, kas nav piekritusi no savas zemes pilnībā pārcelties uz valsts zemi zem noraktā uzbēruma dzelzceļa stacijas otrā pusē.

„Pamatā viņi paliek tur, kur ir. Līdz ar to tā publiskā ārtelpa, uz ko mēs ļoti cerējām, kas izveidosies, norokot uzbērumu starp Prāgas un Maskavas ielu, stipri vien samazināsies. Bet katrā ziņā ir jāatstāj tik daudz telpas, lai varētu izveidot kvalitatīvu vecpilsētas savienojumu ar Centrāltirgus un autoostas teritoriju,” skaidro Purmale no Pilsētas attīstības departamenta.

Jaunais Daugavas tilts - arī velosipēdistiem un gājējiem

Jauns vaibsts pilsētā būs „Rail Baltica” dzelzceļa tilts, pār kuru Daugavu varēs šķērsot arī gājēji un riteņbraucēji, stāsta „Eiropas dzelzceļa līniju” inženieris Jaunzems:

„Tilts šķērso Daugavu, Zaķusalu, Mazo Daugavu, Mūkusalas ielu un beidzas pāri Jelgavas ielai Pārdaugavā.

Gājējiem un velosipēdistiem izmantojami pieslēgumi būs Maskavas ielā, Krasta ielas promenādē, Zaķusalā, Mūkusalas ielā un abās Jelgavas ielas pusēs.”

Uzbērums - centrā norakts, bet Torņakalnā vēl platāks

Daugavas labajā krastā uzbērumu noraks līdz Elizabetes ielai, pie pašreizējās „mikriņu” stacijas būs estakāde un attiecīgi – vairāk iespēju savienot divas līdz šim nošķirtas pilsētas daļas.

Pretējs stāsts ir otrpus Daugavai – Torņakalnā. Tur uzbērums kļūs tikai platāks, jo būvēt dārgo estakādi nav tehniskas vajadzības. Vienā dzelzceļa pusē ir Nacionālā bibliotēka, otrā – strauji augošais Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs. Tādā vietā atstāt un vēl paplašināt uzbērumu pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš neuzskata par tālredzīgu lēmumu:

„Tas, manuprāt, nekādi neiet kopā ar to, ka mēs ieguldām milzīgus līdzekļus Akadēmiskā centra attīstībā,

kas, protams, ir TOP viens vai TOP divi pilsētbūvniecības instruments, ar kura starpniecību kādu teritoriju attīstīt, pilnveidot un padarīt magnētiskāku, vitālāku.”

Plānoti 40 dzelzceļa šķērsojumi

Dzelzceļa šķērsojumi ir viens no jautājumiem, ko „Rail Baltica” Rīgas lokālplānojuma izstrādē pēta Neils Balgalis.

„Vienkārši runājot – dzelzceļa līnijai šajos 27 kilometros jābūt savienotājam, nevis dalītājam. Un tas būs savienotājs tāpēc, ka pēc „Rail Baltica” izbūves visā šajā līnijā paliek 40 vietas, kurās šķērsojam dzelzceļu. Tas ir lokālplānojuma uzdevums – šīs vietas noteikt un pēc tam kopā ar projektu realizēt,” stāsta Balgalis.

Attiecībā uz Torņakalnu lokālplānojums piedāvā gan staciju tuvāk universitātei, gan vismaz divus sliežu šķērsojumus gājējiem un Jelgavas ielas paplašinājumu zem dzelzceļa – mašīnām.

Gandrīz visu ceļu no Šķirotavas stacijas vienā Rīgas galā līdz Imantas stacijai otrā „Rail Baltica” ies līdzās jau pašreizējam dzelzceļam. Vieta, kur tas nav iespējams, ir tālākā Torņakalna daļa, kur taps daudz apspriestais tunelis. Par to atbild kopuzņēmums „RB Rail”.

„Rail Baltica” kopuzņēmuma reģionālais vadītājs Ģirts Bramanis norāda, ka šis tunelis būs vienīgais „Rail Baltica” trasē visās trīs Baltijas valstīs.

„Tunelis sākas aptuveni pirms esošās Torņakalna stacijas, braucam iekšā, un (..) uz būvprojektēšanu iet divi varianti [tuneļa otram galam] – ir apstiprinātais sākotnējais variants, kur tunelis iznāk aiz Liepājas ielas šķērsojuma, tai skaitā šķērsojot Mārupīti, ko sākotnējā izpētē rosināja laist tunelim pa apakšu. Kopuzņēmums ir identificējis iespēju saīsināt tuneli, neskarot Mārupīti, un tad tas beigtos pirms Liepājas ielas šķērsojuma,” stāsta Bramanis.

Un tas būtu par metriem piecsimt īsāks nekā sākotnējais – gandrīz divarpus kilometru garais – tuneļa variants.

Pilsēta gaida projektētāja lēmumus

Pašreizējā neskaidrība par precīzu tuneļa ieejas un izejas punktu ir piemērs, kādēļ pie konkrētiem pilsētvides risinājumiem vēl nav ķērusies pati pilsēta. Kā norāda Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale, šoreiz plānošana jāpakārto projektēšanai, kaut loģiskāk būtu otrādi.

„Tas ir ļoti būtiski, kur šis tunelis sākas un kur beidzas, bet mums šādas informācijas nav. Oficiāli viņi [„RB Rail”] mums to nav snieguši, un viņi ļoti labi zina, ka mums to vajag. Jo ar to ir saistīts gan mobilitātes pārsēšanās punkts Torņakalnā, gan jaunā stacijas novietne, gan gājēju šķērsojums un daudzas citas lietas. Īsti nevaram projektēt līdz galam, ir neziņa, un mēs viens uz otru gaidām,” stāsta Purmale.

Līdz galam nav arī skaidrs, kas finansēs visus ar „Rail Baltica” saistītos pilsētvides projektus. Jaunus dzelzceļa šķērsojumus vietās, kur tie jau eksistē, bet būs jāpārbūvē, finansē „Rail Baltica”. Bet ne visus, atzīmē Purmale.

„Tikai pēc minimuma principa – tos, kur viņi kardināli iejaucas. Un daudzas vietas šobrīd ir zem lielas jautājuma zīmes, kurš to izbūvēs un finansēs.

Viena, piemēram, ir Anniņmuižas bulvāra šķērsojums. Zolitūdes ielas pārbrauktuve tiek taisīta ciet, tāpēc šim šķērsojumam būs liela nozīme pilnīgi visiem pārvietošanās veidiem,” norāda domes pārstāve.

Vairāk konkrētības par to, kā precīzi „Rail Baltica” ietekmēs Rīgu, ienāksies projektēšanas fāzē. Šogad tai vajadzētu sākties gan Centrālās dzelzceļa stacijas, gan Torņakalna tuneļa posmā. Un būvprojektētāju sākotnējie risinājumi pilsētai būs ļoti svarīgi, uzsver „RB Rail” Telpiskās plānošanas un vides nodaļas vadītājs Mārtiņš Ulāns:

„Mūsuprāt, nevar būt situācija, ka lokālplānojums tiek sasteigts un tajā tiek nostiprināti kādi risinājumi, kamēr nav ņemts vērā specifiskais dzelzceļa projektētāju viedoklis jau ar detalizētiem tehniskiem pamatojumiem.”

Vai pilsēta un valsts spēs vienoties par naudu?

Taču ir kāds liels „bet”. Lai spētu apmaksāt Rīgas kā centrālā „Rail Baltica” mezgla labiekārtošanu, pilsēta gaida palīdzību arī no valsts, norāda Aigars Kušķis no Pilsētas attīstības departamenta.

„To visu nevar atstāt tikai uz pilsētas pleciem, kā tas līdz šim ir bijis, ka valsts tikai būvē sliedes, bet pilsēta – dariet pārējo. Tie izdevumi droši vien pārsniedz vairākus pilsētas budžetus, ja mēs visu saskaitītu kopā,” saka Kušķis.

Jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan pagaidām ir skeptisks:

„Rīgas pilsēta un tās politiskā vadība ilgi neticēja, ka šāds projekts tiks īstenots.

Līdz ar to, kad bija pieejami Eiropas fondu līdzekļi tieši pilsētvides sakārtošanai un piemērošanai „Rail Baltica” vajadzībām, tad Rīgas pilsēta nekādā veidā nebija ieinteresēta un neizmantoja šos līdzekļus. Tagad, kad projekts jau tiek īstenots un ir redzams, ka tas atstās ietekmi uz Rīgas pilsētu, notiek tādi haotiski mēģinājumi meklēt naudu vai meklēt attaisnojumu, kāpēc līdz šim nekas izdevies.”

Purmale no Pilsētas attīstības departamenta gan Linkaitam nepiekrīt, sakot, ka pilsēta iespēju robežās izmantojusi visas iespējas.

„Par Eiropas naudām departaments vada pietiekami daudz projektu, arī Torņakalna multimodālo pārsēšanās punktu un Centrāltirgus apkārtnes labiekārtošanu. Bet, pat ja būtu iespējas piešķirt naudu ar „Rail Baltica” saistītajām aktivitātēm, mēs to nevarētu īstenot, jo nav jau tehnisko risinājumu. No tā ir tik daudz atkarīgs, ka principā mēs pat normālu projektu nevarētu uztaisīt,” skaidro Purmale.

Kas, cik un par ko būs gatavs maksāt, būs atslēgas jautājums stāstā par to, cik veiksmīgi „Rail Baltica” spēs integrēties Rīgas pilsētā. Neatrisinātu jautājumu vēl ir daudz, piemēram: 

  • kas notiks ar Stacijas laukumu, kura zeme pieder valstij;
  • vai atradīsies nauda, lai noraktu dzelzceļa uzbērumu līdz Dzirnavu ielai un paplašinātu Jelgavas ielas šķērsojumu; 
  • kā milzīgo būvdarbu gados organizēs satiksmi pilsētā.

Arī iedzīvotājiem ir vērts nenokavēt iespējas iesaistīties – „Rail Baltica” ieviesēji šopavasar plāno rīkot plašu informatīvo dienu, bet lokālplānojumu sabiedriskajai apspriešanai varētu nodot rudenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti