Krauķu krīze Iecavā: iedzīvotājus kaitina troksnis un netīrība, «Balticovo» biedē putnu gripa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Gājputnu atgriešanās tuvums un bažas par putnu gripas ienākšanu Latvijā atkal pievērsis uzmanību gadiem neatrisināmajai cīņai ar krauķu kolonijām Iecavā. Par troksni un netīrību pašvaldībā regulāri sūdzas vietējie iedzīvotāji, bet netālu mītošais olu ražošanas milzis „Balticovo” ceļ trauksmi par iespējamu karantīnu, ja kāds no krauķiem tuvā apkārtnē izrādītos slims ar putnu gripu. Viegla risinājuma šai situācijai joprojām nav.

Krauķu krīze Iecavā: iedzīvotājus kaitina troksnis un netīrība, "Balticovo" biedē putnu gripa
00:00 / 04:48
Lejuplādēt

Pašlaik grāfa Pālena stādītajā Iecavas parkā vēl ir diezgan kluss – pēkšķina tikai pīles. Bet jau drīz te atgriezīsies arī krauķi, kuru ligzdas veco koku galotnēs mērāmas simtos un kuri ik pavasari sagādā galvassāpes vietējiem iedzīvotājiem.

„Uznāk liels, milzīgs, melns mākonis, un tu nevari saprast, kā viņi pēkšņi pavasarī ir uzradušies,” stāsta vietējā iedzīvotāja Biruta.

„Tad reizēm ir ātri, ātri jāpaskrien, lai tiek cauri. Pavasarī gan te tās ligzdas paretināja, bet viņi tāpat atgriežas. Kaut kā jau iztiekam. Laikam ir jāpielāgojas putniem,” viņa spriež.

Krauķus kā arvien augošu problēmu Iecavā sāka apzināties pirms gadiem sešiem, atceras domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks:

„Bet tā kolonija tiešām aug, kā saka, ģeometriskā progresijā. Ligzdo viņi parkā, kur ir galvenā gājēju plūsma uz visu interešu izglītību – Iecavas Mūzikas un mākslas skola, jauniešu centrs, Sociālā dienesta dienas centrs, Sporta skola un viens no bērnudārziem.

Lielākā problēma ir ne jau tādēļ, ka viņi tur ir. Problēma ir, ka tas ir mūžīgs troksnis. Pavasarī, kad cilvēki grib atvērt logus, viņi sāk trokšņot jau trijos naktī.”

Mačeka uzskaitīto ligu saraksts ir garš:

krauķi noķēzī zemi, izvazā miskastes, kāpuru meklējumos izkašņā zālājus.

„Tad tiek viss izķeselēts ārā. Pagājušogad mums pie pieminekļa, pie lielgabaliem, viss bija uzarts!” stāsta novada šefs.

Cīniņš ar krauķiem līdz šim nav sekmējies – izmēģinājuši gan lāzerus, gan putnubiedēkļus, gan pērn saņēmuši Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju pie takām un ceļiem iznīcināt krauķu ligzdas.

„Efekts bija tāds, ka [ligzdas] otrā dienā gandrīz bija atpakaļ,” viņš ironiski nosmaida.

Šogad ligzdu nīdēšanu cer sākt agrāk. Bet Iecavas mērs atzīst, ka labprāt ķertos pie radikālākām metodēm, piemēram, putnu šaušanas, ja vien likums to ļautu. Dabas pārvaldē gan tam stingri iebilst.

„Nē, tam nav pamata. Kur ir pierādījumi, ka tiešām ir milzīgs risks, ka viņi atnesīs putnu gripu vai kaut ko tamlīdzīgu?” vaicā Dabas aizsardzības departamenta pārstāve Sintija Martinsone.

„Mēs kā Dabas aizsardzības pārvalde vienkārši aicinām pašvaldību meklēt risinājumus, kā informēt sabiedrību un mainīt to sabiedrības domu, ka mums vienkārši ir jāsadzīvo ar putniem pilsētā un jāmaina attieksme. Ja mēs tiešām gribam panākt, lai putni tur noteikti neligzdotu, ir jānozāģē koki. Un es nezinu, vai tas ir tas, ko grib iedzīvotāji.”

Bažās par putnu gripu aicinājumu Iecavas pašvaldībai risināt krauķu problēmu nesen nosūtījis arī novada lielākais uzņēmums „Balticovo”.

„Tuvojas pavasaris, un mums, putnkopjiem, pavasaris kā tāds ir liels drauds, jo tas ir laiks, kad aktivizējas gājputni,” problēmas sakni ieskicē uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Latvija un Igaunija ir vienīgās divas valstis Eiropas Savienībā, ko vēl nav skārusi putnu gripa, un „Balticovo” bažījas, ka netālu mītošā krauķu kolonija var būt pastiprināts drauds olu ražotājam.

Tiesa gan, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību nodaļas ekspertes Tatjanas Ribakovas teiktā, Eiropas slimo putnu statistikā neviena krauķa pašlaik nav. Tomēr tie, tāpat kā citi gājputni, var pārnēsāt putnu gripu.

„Principā, ja kāds ar putnu gripu slims gājputns vai krauķis tiktu atrasts trīs kilometru rādiusā ap mūsu fabriku, mums var noteikt karantīnu. Un tas var atstāt iespaidu uz olu realizāciju, uz darbavietām. Tāpēc mēs katru gadu ap šo laiku esam proaktīvi piesardzīgi un veicam visus nepieciešamos pasākumus, lai limitētu savus riskus,” Auškāps skaidro, kādēļ uzņēmums arī tagad vērsies pašvaldībā, aicinot šogad savlaicīgāk novākt krauķu ligzdas pilsētā.

Iecavas mērs gan teic, ka arī pats uzņēmums varētu nākt palīgā.

„Vai nu ar pacēlāju, vai finansiāli kaut kādā veidā… Jo šī problēma ir jārisina kopā,” viņš uzsver.

Par citām metodēm krauķu skaita samazināšanai Aivars Mačeks pagaidām izvairās runāt, bet noprotams, ka nestāsies ceļā, ja iedzīvotāji ķersies arī pie ne pārāk legālām metodēm.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes ziņām, par lielām krauķu kolonijām regulāri tiek ziņots arī citās pilsētās Latvijas dienviddaļā, piemēram, Bauskā un Saldū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti