Pašlaik jau sākta zemju atsavināšana pie Rīgas lidostas un Centrālās dzelzceļa stacijas, bet „Rail Baltica” pamattrasē vēl neviens īpašums nav atsavināts.
Kopumā „Rail Baltica” vajadzībām Latvijā būs jāatsavina vairāki tūkstoši īpašumu, bet pašreizējais regulējums, kas paredz atsavināt īpašumu pa īpašumam, ir ļoti laikietilpīgs.
Bramanis uzsvēra – zemju atsavināšana ir sensitīvs jautājums, kur jārod līdzsvars starp īpašnieku un „Rail Baltica” interesēm.
“Situācija trīs Baltijas valstīs ir dažādas. Igaunijā pērnā gada vidū tika pieņemts jauns likums, kas paredz papildu bonusus par to, ja īpašnieks piekrīt labprātīgai atsavināšanai, un ir arī plaši izplatīta zemju maiņa kā variants. Lietuvas gadījumā ir pieeja, ka masveidā atsavina visu apstiprināto koridoru. Latvijas gadījumā vēsturiski tas ir īpašnieku aizsardzības jautājums, kas rezultējas vajadzībā atsavināt īpašumu pa īpašumam – visai sarežģītā un laikietilpīgā procesā,” norādīja Bramanis.
“No kopuzņēmuma puses esam aicinājuši Satiksmes ministriju aktīvi izvērtēt iespējas, kā nodrošināt efektīvāku zemju atsavināšanas procesu Latvijas gadījumā. Viens variants – tas prasa nacionālas likumdošanas izmaiņas, otrs variants – esošās likumdošanas ietvaros piemērot kaut vai šādu koridora principu,” sacīja Bramanis.
"RB Rail" ir daudznacionāls Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas tika izveidots, lai īstenotu "Rail Baltica" projektu - pirmo šādā mēroga infrastruktūras projektu Baltijā. "RB Rail" ir centrālais "Rail Baltica" projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija. Projekts paredz izbūvēt ātrvilciena dzelzceļa līnijas infrastruktūru no Tallinas līdz Lietuvas/Polijas robežai.
"RB Rail" akcionāri ir uzņēmumi "Lietuvos geležinkeliai", "Eiropas dzelzceļa līnijas" un "Rail Baltic Estonia".
