Labrīt

Kategorijā "Debija" uz balvu "Zelta mikrofons" pretendē daudzveidīgi albumi

Labrīt

Apgriezienus uzņem arī privātie kino projekti; jaunākais - "Klases salidojums"

Raimonds Pauls: Žēl, ka šodien kino mūzikā visu cenšas ierakstīt uz sintezatora

Pauls: Žēl, ka šodien kino mūzikā visu cenšas ierakstīt uz sintezatora

Kino un teātra mūzika ir smalks žanrs – tā nedrīkst traucēt, bet vienlaikus tai jāspēj vest skatītāju dziļāk mākslas darba pasaulē. Bet cik daudz mēs zinām par šīs mūzikas tapšanas aizkulisēm? Un kam jānotiek, lai kino vai teātra mūzika turpinātu dzīvot patstāvīgu dzīvi arī daudzus gadus pēc tam? Sarunas par kino un teātra mūziku būs jauna koncertu cikla centrā Dzintaru koncertzālē. Šajos koncertos starp skaņdarbiem ar komponistiem un izpildītājiem sarunāsies Ojārs Rubenis. Pirmā koncerta viesis šosestdien būs ikoniskākais latviešu kino mūzikas meistars Raimonds Pauls.

“Kā nekā, runā, ka es esmu pie vairāk par 30 filmām kaut ko darījis pa šiem gadiem…” atzīst Raimonds Pauls.

Visu Raimonda Paula kino mūziku nevarētu ietilpināt ne vienā, ne divos koncertos, bet tā allaž ir atgriešanās pie iemīļotām tēmām, kas dzīvo savu dzīvi arī ilgi pēc filmu iznākšanas. Gatavojoties šim koncertam, arī pašam maestro esot bijis interesanti atgriezties pie paveiktā.

“Es pats mājās izspēlēju visus tos meldiņus, mēģināju pats atcerēties, ko esmu darījis. Ir dažas lietas, kas tiek spēlētas diezgan daudz – piemēram, “Teātris”, “Ilgais ceļš kāpās”. Bet izrādījās, ka pa gadiem… Būtībā tā būs tāda latviešu pēckara kino vēsture,” stāsta maestro.

Koncertā Dzintaros skanēs arī jaunākā Raimonda Paula kinomūzika no filmas “Homo Novus”. Maestro gan bilst, ka šodien šāda skaņu celiņa tapšana ir liels retums.

“Toreiz [Rīgas Kinostudijas laikos] naudu nežēloja, varēja atļauties ar simfonisko orķestri ierakstīt.

Tagad jau tie laiki ir citādāki. Visu cenšas ar sintezatoru – jo mazāk mūziķu, jo lētāks prieks.

Tā viņi tur ņemas, nu ko lai dara,” viedokli pauž Pauls.

Ideja par kino un teātra mūzikai veltītu koncertu ciklu pieder Dzintaru koncertzāles vadītājam Guntaram Ķirsim. Vadīt sarunas ar komponistiem viņš uzticējis Nacionālā teātra izpilddirektoram Ojāram Rubenim. Viņš uzskata – kino un teātra mūzika ir ļoti būtiska cilvēka zemapziņai.

“Ja mēs kā primāro liekam sižetu un aktierdarbus, nevis mūziku pašu par sevi, tad mūzika nedrīkst traucēt pamatdarbam. Bet mūzikai ir jāsekmē virzība uz priekšu.

Ja mūzika tev netraucē, bet jutekliski uzrunā un zemapziņā strādā tā, ka palīdz virzīties uz priekšu gan aktieriem, gan skatītājam, tad, manuprāt, tā ir izcila mūzika.

Un, ja tā vēl pēc tam pāraug atsevišķā skaņdarbā, tad tā ir bijusi ģeniāla,” spriež Rubenis.

Koncertā mūzika mīsies ar sarunām par tās tapšanu un nozīmi konkrētajā mākslas darbā un paša komponista, dziedātāju un aktieru dzīvē. Pirmajā koncertā kopā ar Latvijas Radio bigbendu muzicēs Raimonds Pauls, un biļetes uz to jau ir izpārdotas. Bet šosezon iecerēti vēl diviem komponistiem veltīti koncerti, saka Ojārs Rubenis:

“Aprīlī būs Jānis Lūsēns, kuram ir ļoti, ļoti daudz teātra mūzikas – “Sfinksa”, “Kaupēns”, vēl un vēl. Un maijā – Imants Kalniņš. Kas var būt leģendārāks par Imanta Kalniņa mūziku filmai “Pūt, vējiņi!”, kas arī skan izrādē uz mūsu [Nacionālā teātra] skatuves!”

Rudenī iecerēts koncertciklu turpināt, un tas notiks Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē, bet jūnija sākumā ar Raimonda Paula kino mūzikas koncertu tiks atklāta Dzintaru koncertzāles vasaras sezona Lielajā zālē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti