Krievijas armija naktī uz sestdienu uz Ukrainu raidījuši 53 raķetes un 47 dažādu veidu dronus. Ukraiņiem izdevies notriekt 46 dronus, kā arī 35 dažāda veida raķetes.

"Redzams, ka ienaidniekam pēdējās dienās ir izdevies veikt kombinētos uzbrukumus biežāk. Uzbrukumiem joprojām tiek pakļauti enerģētikas objekti, kritiskie objekti un infrastruktūra. Uzbrukumam ienaidnieks bagātīgi iztērē savus triecienieročus, jo īpaši bezpilota lidaparātus un spārnotās raķetes. Ienaidnieks cenšas pārslogot mūsu sistēmas un atņemt mums pēc iespējas vairāk dažādu veidu raķetes," stāstīja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis sakariem ar presi Iļļa Jevlašs.

Krievijas triecienu mērķis šonakt bija Ukrainas enerģētikas objekti. Veikti triecieni energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos.

Šis bija jau sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta. Sagaidāmi elektroenerģijas atslēgumi un to iemesls ir uzbrukumi energosistēmai un no tā izrietošais elektroenerģijas trūkums. Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko teica, ka nodarīti nopietni bojājumi divās termoelektrostacijās.

Postījumu apsekošana turpinās. Ukraina joprojām no partneriem gaida vairāk pretgaisa aizsardzības, tostarp raķešu, lai spētu labāk aizsargāt ne tikai kritisko infrastruktūru, bet arī civiliedzīvotājus.

Par šo nepieciešamību pēc Krievijas nakts uzbrukuma atgādināja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka pilnīgai Ukrainas debesu aizsardzībai jākļūst par normu, lai Kremlis saprastu, ka terors nesasniedz savus mērķus.

"Mēs nevaram atklāt precīzu skaitu, bet, kā jau teicu iepriekš, raķešu nekad nav pietiekami daudz. Mūsu sabiedrotie apzinās šādu ienaidnieka uzbrukumiem nepieciešamo atvairīšanas līdzekļu skaitu un nepieciešamību.

Un, protams, kā vienmēr – gan pašu iekārtu, gan raķešu mums trūkst, jo Ukraina neražo līdzīgus ieročus. Tāpēc ļoti ceram uz mūsu partneru atbalstu," par pretgaisa raķešu trūkumu izteicies Gaisa spēku Iļļa Jevlašs.

Trūkst arī militārā aprīkojuma, un tādēļ Krievijai pēdējo nedēļu laikā vairākās vietās frontē izdevies virzīties uz priekšu.

ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi secinājuši, ka kopš gada sākuma iebrucējiem izdevies ieņemt 752 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju. Institūta analītiķi norāda, ka Krievijas karaspēks šī gada maija sākumā guvis vērā ņemamus taktiskos panākumus Harkivas apgabala ziemeļos.

Tiesa, ne tik lielus, kā to apgalvoja Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs, kurš ziņoja, ka it kā ieņemti 880 kvadrātkilometru.

Bet, lai vairotu atbalstu Kijivai, drošības forumā Singapūrā ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Forumu "Šangri-La dialogs" apmeklē daudzu pasaules valstu aizsardzības ministri.

Zelenskis drošības foruma dalībniekus uzrunās svētdien, vēstīja organizatori. Tāpat viņš tiksies ar vairāku valstu vadītājiem un investoriem.

Globālā drošība nav iespējama, ja pasaules lielākā valsts ignorē atzītās robežas, starptautiskās tiesības un ANO Statūtus, šantažē ar badu, tumsu un kodolieročiem, sacīja Ukrainas prezidents. Viņš pēdējo dienu laikā apmeklējis vairākas Eiropas valstis, mudinot sabiedrotos nodrošināt Ukrainai vairāk ieroču, kā arī cenšoties vairot atbalstu miera samitam, kas šomēnes notiks Šveicē.

ASV un Vācijas amatpersonas arī apstiprinājušas, ka abas valstis ir mainījušas savu politiku, ļaujot Ukrainai izmantot daļu ASV un Vācijas piegādāto ieroču, lai uzbruktu Krievijas teritorijai, norāda Kara studiju institūts. Esot gan spēkā zināmi ierobežojumi, taču tos amatpersonas nav komentējušas.