Paredzams, ka vietējo dārzeņu raža šogad būs bagātīga. No lauka uz tirgiem un veikaliem jau ceļo kāposti, ziedkāposti un kabači, turklāt augustā zemnieki sāks rakt kartupeļus un burkānus.
Autora ziņas
Jauniešiem ar īpašām vajadzībām ir sarežģīti mācīties Latvijas augstākās izglītības iestādēs, secinājusi Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”. Atbalstot jauniešu ar īpašām vajadzībām vēlmi iegūt augstāko izglītību Latvijā, „Vītolu fonds” kopā ar banku „Citadele” sāk stipendiju programmu.
Labāku siena laiku nevar vēlēties,- saka Bebru pagasta jaunais zemnieks Raitis Ungurs. Šobrīd laukos darbs dzen darbu, un kā slikts murgs zemniekam atmiņā palikusi aizvadītā ziema, kad Valsts meža dienests (VMD) viņam piedēvēja klimata izmaiņu izraisīšanu, attīrot zemes gabalu no krūmiem.
Ar devīzi „Sadzirdi un redzi mani” piektdien notika vājdzirdīgo un neredzīgo biedrības gājiens pa Rīgas centra ielām. Gājiena mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību nedzirdīgo un neredzīgo cilvēku situācijai gan vides pieejamības, gan izpratnes jomā.
Līgo svētkos, kā allaž, būtiski pieaug siera patēriņš un arī pienu pērk vairāk, jo daudzi sieru gatavo saviem spēkiem mājas apstākļos. Taču kopumā piena lopkopības nozare Eiropā šobrīd ir smagā situācijā un vissmagāk Baltijas valstīs un Somijā - valstīs, kuras līdz pērnā gada augustam bija cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Piena iepirkuma cenas joprojām krītas un daudzi piensaimnieki sāk domāt par ganāmpulku likvidāciju.
Gar Baltijas jūras krastu no Nidas līdz Ainažiem pārgājienu turpina ekspedīcijas “Mana jūra 2015” dalībnieki. Viņu mērķis ir veidot atbildīgu attieksmi pret Latvijas piekrastes unikālajām vērtībām. Tāpēc tas nav vienkārši pārgājiens – vienlaikus tiek veikta arī pludmaļu atkritumu izpēte. Ceturtdien, 18.jūnijā ekspedīcijas dalībnieki bija tikuši līdz Vakarbuļļu pludmalei, kur viņus sastapa Latvijas Televīzija.
Slampē 14.jūnijā atklās pieminekli represētajiem „Zelta josta”. Tā autori ir arhitekts Edvīns Vecumnieks un tēlnieks Ģirts Burvis.
Bioloģiski ražota pārtika pasaulē kļūst aizvien pieprasītāka. Cilvēki, kam rūp sava veselība, vēlas galdā likt produktus, ko nav skārusi ķīmija. Vārkavas novada Rožkalnu pagasta saimniecībā šobrīd ir viens no karstākajiem darba periodiem.
“Latvijas Avīzes” izdevēji piektdien nolēma paplašināt “Latvijas Avīzes” redakcijas padomi, taču darbu tajā vairs neturpinās tās priekšsēdētājs Voldemārs Krustiņš, informēja laikraksta izdevējs AS “Lauku Avīze”.
Kombainu un traktoru pirkšanai, kūts un graudu kaltes celtniecībai, ražošanas iekārtu un citu saimniecības lietu iegādei zemnieki var pretendēt uz Eiropas finansējumu un visbiežāk to arī saņemt. Taču - ne vienmēr. Šogad no Lauku atbalsta dienestam (LAD) pieteiktajiem gandrīz 1500 projektiem, kas pretendēja uz Eiropas atbalstu lauku attīstībai, 120 projekti noraidīti, bet 50 projektus atsaukuši paši to iesniedzēji.
Sakarā ar vērienīgiem drošības pasākumiem Austrumu partnerības samita laikā 21. un 22.maijā Rīgas centrā un arī starptautiskajā lidostā „Rīga” paredzēti būtiski ierobežojumi.
Pacelt ūdens līmeni, aizberot grāvjus, mainīt upes gultni un nocirst 259 hektārus meža - tā ir tikai daļa no Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošanas projektā iecerētajiem darbiem. Apkārtējie zemnieki satraukti par to, ka jau tuvākajā laikā viņu labības lauki varētu applūst.
Ļaudonas pagasta jaunais amatnieks Andis Apsītis izstudējis tieslietas Rīgā, bet nu viņš dzimtajās lauku mājās gatavo šaujamos lokus un bultas, ko pārdod interneta izsoļu vietnē “ebay.com”. Andis ar savu paraugu mudina arī citus reģiona jauniešus nesteigties pārcelties uz pilsētu vai doties peļņā uz ārzemēm, bet izdomāt, kā nopelnīt savās mājās – pat ja nav lielas zemes platības un vēlmes nodarboties ar lauksaimniecību.
Jaunpils novads gatavojas aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu. Pašvaldība izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu.
Pēc statistikas datiem Latvijā vidējais bezdarba līmenis svārstās no 8% līdz 10% , kas ir desmitais augstākais ES. Taču pēdējā laikā lauksaimnieki pārliecinājušies par to, ka darba roku trūkst, bet pagastā vīri saņem bezdarbnieku pabalstus un strādāt nav pierunājami.
Tie laiki, kad katrai Eiropas Savienības valstij tika noteikts zināms apjoms piena, ko gadā drīkst izslaukt, ir beigušies. Līdz ar kvotu atcelšanu piena upēm ceļš ir vaļā. Nozares speciālisti jau šovasar Latvijā prognozē piena ražošanas apjomu pieaugumu. Zemnieki apņēmušies vairs neskaitīt katru piena litru, un dot govīm augstvērtīgu barību, lai izslaukums būtu lielāks.
Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25.gadadienas atceres pasākumu norises nodrošināšanai 4. maijā papildus būs nepieciešami vairāk nekā 200 000 eiro. Organizētāji šo summu prasa no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Marta beigas ir īstais laiks, kad tecināt bērzu sulas. Dzēriens ir garšīgs un veselīgs, lietpratēji pat pamanās no tā izgatavot šampanieti. Tomēr izrādās, ka katrs, kam ienāk prātā, tā vis nevar doties uz mežu un ieurbties bērzos.
”Beidz spēlēt pārtikas cirku!” - ar šādu devīzi Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā ceturtdien tika atklāta sociālā kampaņa par atbildīgu pārtikas patēriņu. Kampaņa norisinās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros, tās mērķis – vairot iedzīvotāju izpratni par individuālas rīcības ietekmi uz globāliem procesiem.
Gadskārtējā piensaimnieku nozares konference Bulduros apliecināja, ka Eiropā esam valsts, kurā piena iepirkuma cena ir viszemākā.
Piena cenas veikalu plauktos jau labu laiku turas vienādi augstā līmenī, bet tikmēr zemnieki par piena litru saņem arvien mazāk. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka tas nav godīgi pret piena ražotājiem. Biedrība “Lauksaimnieku apvienība'” nolēmusi vērsties Konkurences padomē (KP) ar prasību izvērtēt aizliegtas vienošanās iespēju starp pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem piena produktu cenas veidošanā. Tikmēr iesaistītās puses aizliegtas vienošanās iespēju noraida.
Trešdien un ceturtdien visā Latvijā norisinās Notāru dienas un ikvienam interesentam ir iespēja saņemt bezmaksas notāra konsultāciju klātienē kādā no 111 birojiem 29 Latvijas pilsētās, turklāt pirmo reizi notāri iedzīvotājus konsultēs arī īpaši izveidotā Notāru dienu birojā tirdzniecības parkā „Alfa” Rīgā. Varēs uzdot savu jautājumu speciālistiem arī sociālajos tīklos.
Stiprināt valsts robežas, aizturēt nelegālos imigrantus un cīnīties ar kontrabandistu aktīvu pretdarbību – tā ir tikai daļa no robežsardzei veicamajiem uzdevumiem.
Pasažieri jau ievērojuši, ka šomēnes Rīgas sabiedriskajā transportā biļešu kontrolētāji strādā pašvaldības policistu vai apsardzes darbinieku pavadībā. „Rīgas satiksme” to skaidro gan kā pastiprinātu cīņu ar vandāļiem, gan paredzot iespēju, ka jauno tarifu ieviešana var izraisīt lielāku bezbiļetnieku skaitu, ar kuriem kontrolieri vieni paši galā var netikt.
Sestdien, 7.februārī, Kalnciema kvartālā Rīgā ar daudzveidīgām aktivitātēm ģimenēm ar bērniem tiks atklāts "Bikibuka" mēnesis.
Lauksaimniekiem šogad ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, jeb zaļināšanas maksājums, kas ir cieši saistīts ar vienoto platības maksājumu. Ja zemnieks savos laukos nenodrošina kultūraugu dažādošanu, neizveido ekoloģiski nozīmīgas platības un nesaglabā ilggadīgus zālājus, tad zaļināšanas maksājumu viņš nesaņem.
Saeimas Tautsaimniecības komisija trešdien otro reizi uzklausīja Zemkopības ministrijas priekšlikumus, ko varētu darīt, lai grozījumi Meža likumā, saskaņā ar kuriem par mežu uzskata teritoriju ar kokiem vismaz piecu metru augstumā, nevērstos pret zemniekiem.
No šā gada 1.janvāra Latvijā stājās spēkā grozījumi Meža likumā, nosakot, ka turpmāk par mežu tiks uzskatītas arī tās platības, kurās agrāk koku nav bijis, bet tagad izveidojies apaugums ar piecus metrus augstiem kokiem. Lauksaimnieki uzskata, ka tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizācija, un grozījumi jāmaina vai likuma stāšanās spēkā jāatliek līdz 2025.gadam. Aizaugušās zemes nav jāpārvērš par meža zemēm, bet gan jāatgūst atpakaļ ražošanā.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti otrdien uzklausīja lauksaimnieku organizāciju un pašvaldību pārstāvju bažas par to, ka jaunie Meža likuma grozījumi, kuri stājušies spēkā no šā gada 1. janvāra, varētu ierobežot lauksaimniekus, kuri vēlas attīrīt aizaugušo lauksaimniecības zemi. Lauksaimnieki aicina likuma stāšanos spēkā atlikt uz 10 gadiem, un Saeimas deputāti nolēma prasīt no Zemkopības ministrijas plašāku informāciju.
Latvijas piensaimniekiem, kas vēl nesen pārdzīvoja strauju piena cenas krišanos, tagad priekšā jauns pārbaudījums. Marta beigās beigsies piena kvotu sistēma un tiks aprēķinātas soda naudas par pārsniegtajām kvotām. Visā valstī tās varētu sasniegt pat līdz 10 miljoniem eiro. Soda naudu iekasēs no kvotu pārsniegušajiem piena lopkopjiem. Latvijas amatpersonu lūgumi Eiropai atcelt soda naudas ir noraidīti.
Lai pilnveidotu iespējamo pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeli, no oktobra līdz decembrim Latvijā tika veikta pilna laika darba slodzes aprobācija 59 skolās, bet pirms nedēļas aprobācija sākta visās skolās.
Pēc ķīniešu horoskopa un saskaņā ar Austrumu kalendāru, 2015. ir Kazas gads. Atšķirībā no intelektuālā zirga, kaza ir krietni naivāka, taču arī spītīgāka. Kazai trūkst elastības un diplomātijas, taču tā apveltīta ar veiksmi. Vai tā tiešām arī ir – to vislabāk zinās teikt Allažu novada kazkopis Aivars Tabulēvics, kas daudzu gadu garumā iepazinis gan kazu labās, gan nejaukās īpašības.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
