Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus savā teritorijā jau noteikuši 104 novadi. Aizliegums audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus vēl nav noteikts tikai Engures, Babītes, Mārupes, Strenču un Saulkrastu novados.
Jaunpils novada zemnieku saimniecībā “Čakši” skaisti sazaļojuši ziemāju lauki. Saimnieks Jānis Rava gadu no gada 200 hektāros sēj kviešus, miežus un rapsi. Doma par ģenētiski modificētiem augiem viņam nav pieņemama.
“Tagad cilvēki tik daudz ar ļaundabīgiem audzējiem aiziet, un tik bieži. Kāpēc agrāk tā nebija? Zīdainim dod veikala pienu, sivēnu izaudzē par bekonu 4-5 mēnešos, tāpēc jau tā slimo...” uzskata Rava.
Viņš piebilst, ka arī govis svaigu gaisu neredz, tās baro ar modificētu kukurūzu un slauc padsmit tūkstošus tonnu piena gadā.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas speciāliste Dace Guste atzīst, ka lielākā daļa no ASV ievestās barības par 90% satur soju, un tas nonāk lopiem vēderos. “Un tālāk ģenētiski modificētie organismi nonāk gaļā,” atzīst Guste.
Kā alternatīvu sojai un kukurūzai vietējie lauksaimnieki redz lopbarības pupas. Šogad daudzi zemnieki jau sākuši tās sēt. Ģenētiski modificētie organismi vēl nav līdz galam izpētīti, un pieejamie pētījumi par to ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti pretrunīgi.
Pasaulē visizplatītākās ģenētiski modificētās lauksaimniecības kultūras ir soja, kukurūza un rapsis, arī dažādas puķu šķirnes. Eiropā atļauta tikai viena modificētas kukurūzas šķirne, Latvijā tā nav sastopama, jo neder mūsu klimatiskajiem apstākļiem.
Līdz ar to Latvijā legāli nevienu ģenētiski modificētu kultūraugu neaudzē.
Jaunpils novada izpilddirektors Pēteris Baranovskis saka, ka vietējie zemnieki ir pret ģenētiski modificētiem augiem un arī paši tos neaudzēs, līdz ar to pašvaldība pieņems attiecīgu lēmumu.
“Tas džins no pudeles jau sen ir izlaists. Mēs varam aizkavēt to attīstību ar domu, ka reiz kāds nāks klajā ar pētījumu, kā tas ietekmē cilvēku,” uzskata Baranovskis.
Kamēr zinātniski pamatoti pētījumi nav pieejami, labāk turēties tālāk no ģenētiski modificētiem kultūraugiem, saka lauksaimnieki.
“No 2010. gada pašvaldības aizliegumu pieņēma uz pieciem gadiem, tie pagājuši, jāveic sabiedriskā apspriešana. Būs lēmumi, lai neaudzētu,” prognozē Guste.
