Maija Streiča

LTV Panorāma

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kur mazajiem ražotājiem tirgot savu preci?
Kur mazajiem ražotājiem tirgot savu preci?

Kāpēc veikaliem tirgot Latvijas ogas, ja var pārdot arbūzus un apelsīnus lielos daudzumos un gūt lielāku peļņu? Šādus un līdzīgus jautājumus, kas skar iespēju vai gluži otrādi - nespēju mazajiem ražotājiem piegādāt savu produkciju tirdzniecības tīkliem, šodien apsprieda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Tirgotāju asociācijas pārstāvji. Likumi šajā jomā nav sakārtoti, un tapšanas stadijā ir Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. 

Piensaimniecības un graudkopības nozares attīstās kooperatīvu dēļ
Piensaimniecības un graudkopības nozares attīstās kooperatīvu dēļ

Ražosim dārgi un pārdosim lēti. Lielie Eiropas maksājumi tuvākajos gados mums atkal ies garām – tas skaidrs pēc Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšanas, un šāds iznākums, protams, skumdina lauksaimniekus. Kooperācija ir vienīgā normālā uzņēmējdarbības forma, kas var dot darbam visaugstāko rezultātu, - uzskata kooperatīvās sabiedrības “Piena ceļš” vadītāja Ilze Aizsilniece. “Piena ceļš” šonedēļ saņēmis “Labākā lauksaimniecības kooperatīva” balvu par pērnā gada darbu lielo kooperatīvu grupā.

Latvijas Pensionāru federāciju turpāk vadīs Siliņš (papildināts)
Latvijas Pensionāru federāciju turpāk vadīs Siliņš (papildināts)

Latvijas Pensionāru federācijas (LFP) domes sēdē par jauno LPF priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais federācijas valdes loceklis Andris Siliņš. Līdzšinējā federācijas vadītāja Aina Verze turpinās darbu kā valdes locekle un pirmdien tika ievēlēta par federācijas goda priekšsēdētāju.

 

Vai Ķekavas putnu fabrika bankrotēs?
Vai Ķekavas putnu fabrika bankrotēs?
Ja tiesa februāra beigās pasludinās "Putnu fabrikas Ķekava” ("Ķekava") maksātnespēju un tiks nolemts sākt bankrotu, no Latvijas tirgus drīzumā varētu aiziet liels vietējais ražotājs, izjaucot valsts eksporta un importa līdzsvaru un apdraudot 600 uzņēmuma strādnieku eksistenci. Tik negatīvas prognozes pirms sprieduma pasludināšanas pauž putnu fabrikas valdes locekļi. Rīgas rajona tiesas sēde notika šodien, bet spriedums taps zināms 28. februārī.
Senču aicinājuma balva - tēju audzētājam
Senču aicinājuma balva - tēju audzētājam
Prasmīgi saimniekojot, pat dažos zemes hektāros iespējams radīt vērtības, kas to lietotājiem uzlabo veselību, bet ražotājiem -- prieku darboties. Šogad jauno lauksaimnieku konkursā "Senču aicinājums" galveno balvu ieguva Skrīveru novada zemnieku saimniecības "Ragāres" īpašnieks Jānis Vaivars. Viņa darbs un intereses saistītas ar garšaugu, ārstniecības augu un tēju audzēšanu. Pie Jāņa uz sniegoto Ragāru kalnu devās Maija Migla.
Fotografē jaunieši ar speciālām vajadzībām
Fotografē jaunieši ar speciālām vajadzībām
Viņiem ir citāds skatījums uz lietām -- iespējams, jūtīgāks un dziļāks. Tā par speciālo skolu audzēkņiem, kuri apgūst fotomākslu, saka Igaunijas -- Latvijas -- Krievijas pārrobežu sadarbības programmas koordinators, spāņu fotožurnālists Delmi Alvaress. Šodien viņš Rīgas 1.speciālajā internātpamatskolā vadīja semināru skolotājiem, kuriem prasmē fotografēt un uzņēmumus apstrādāt datorprogrammās pēc tam būs jāievada savi audzēkņi -- jaunieši ar dzirdes, redzes vai kustību traucējumiem.
Arī mazajiem zemniekiem ir sava niša
Arī mazajiem zemniekiem ir sava niša
Izstrādājot priekšlikumus efektīvākai zemes izmantošanai, jāparedz, lai katrs lauksaimniecībā izmantojamais zemes hektārs dotu lielāku atdevi, un saimniekošana laukos kļūtu rentablāka, jo tikai efektīvi apsaimniekota zeme var vairot zemnieku personīgo labklājību, - to šogad veicamo uzdevumu starpā minējusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Kā to iespējams realizēt dzīvē, un cik racionāli savus nedaudzos zemes hektārus izmanto mazie zemnieki Priekuļu novadā, par to šodien Veselovas pagasta Aleju saimniecībā pārliecinājās mana kolēģe Maija Migla.
Audžuģimenes ieskandina Jauno gadu
Audžuģimenes ieskandina Jauno gadu
Tikai ģimenē var saņemt pašu svarīgāko dzīvē -- mīlēt un būt mīlētam. Daudz siltu vārdu par mīlestību un ģimenes lomu katra cilvēka dzīvē šodien izskanēja Rīgas Latviešu biedrības namā, kur bija pulcējušās audžuģimenes un aizbildņi no visiem Latvijas novadiem -- kopā ap 500 dalībnieku. Lielākā daļa šo ģimeņu ir ļoti trūcīgas, un viņiem trūkst līdzekļu, lai piedalītos izklaides pasākumos, tāpēc kopīga svētku svinēšana šīm ģimenēm ir ļoti nozīmīga.
Zemnieki sākuši apdrošināt sējumus
Zemnieki sākuši apdrošināt sējumus
Kopš esam apdrošinājuši savus labības laukus, mūs vairs tik ļoti nesatrauc ne krusa, ne lietavas, vētra vai izsalšana. Tā saka lauksaimnieki, kuriem vēl pirms pāris gadiem nācās no savas kabatas segt dabas postījumu izraisītos zaudējumus. Pērn zemnieki masveidā sāka iegādāties apdrošināšanas polises, arī cenas ziņā tās bija pieejamas- pusi no iegādes izdevumiem sedza valsts. Pērn no valsts budžeta šim mērķim tika atvēlēts 700 tūkstoš latu liels finansējums, šogad būs par 100 tūkstošiem latu vairāk.
Zemniekiem bažas par ieilgušo atkusni
Zemniekiem bažas par ieilgušo atkusni
Cik tālu vien skatiens sniedzas, ziemāju laukos sulīgi zaļie toņi mijas ar baltām svītrām -- sniega sega, lai gan stipri pakususi, pavisam vēl nav atkāpusies. Ilgi tā palikt nevar, kāda no krāsām drīzumā uzvarēs, un labāk lai tā būtu baltā, saka lauksaimnieki. Viņi uzskata: galvenais -- lai būtu stabila ziema, jo atkušņi augiem nepatīk
Jaunas ēkas Zemes dienesta reģistrā
Jaunas ēkas Zemes dienesta reģistrā
Nākamgad nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā arī tiem ēku īpašniekiem, kuri līdz šim bija vilcinājušies savas mājas reģistrēt Zemesgrāmatā. Tagad to viņu vietā izdarījušas pašvaldības, tādējādi Kadastra reģistrs papildināts ar 6400 ēkām, bet pašvaldības savus budžetus cer papildināt ar ievērojamām nekustamā īpašuma nodokļa summām.
Kad būs izmaiņas ar zemes nomas maksu?
Kad būs izmaiņas ar zemes nomas maksu?
Šis gads daudziem iedzīvotājiem sagādājis galvassāpes saistībā ar neskaidrībām zemes nomas maksas jautājumos. Atjaunotas īpašumtiesības arī tādiem zemesgabaliem, kur sabūvēti daudzdzīvokļu nami, tāpēc privatizēto dzīvokļu īpašnieki saņem rēķinus par ievērojamām summām, kas nomaksājami zemes īpašniekiem. Daudzi maksāt negrib, jo summas ir pārāk iespaidīgas, citi apšauba likuma normas, vēl citi negrib slēgt līgumus ar zemes īpašniekiem. Lai likumu sakārtotu, Tieslietu ministrija piedāvājusi izmaiņas normatīvajos aktos, ko jau akceptējusi valdība un drīzumā apspriedīs Saeima.
Jaunais zemnieks par protestiem un saimniekošanu
Jaunais zemnieks par protestiem un saimniekošanu
Aizvadītais gads iezīmējies ar vairākām spilgtām Latvijas lauksaimnieku akcijām. Dienā, kad sākās Eiropas Savienības līderu samits par nākamo septiņu gadu budžetu, Briselē kā protesta simbols ieradās padomjlaiku traktors "Belarus". Tam pie stūres bija Latvijas jaunais zemnieks Kaspars Gulbis. Lai uzklausītu viņa atmiņas un pārdomas par pieredzēto, mana kolēģe Maija Migla Ziemassvētku priekšvakarā devās pie Kaspara uz viņa mājām - lauku saimniecību Jaunpils pagasta "Priežkalnos".
Gājējus apdraud lāstekas
Gājējus apdraud lāstekas
Arī Latvijā piepildījušās sinoptiķu prognozes par straujo laika apstākļu maiņu un iestājies pamatīgs atkusnis. Daudzviet tas nācis komplektā ar spēcīgām vēja brāzmām, tas rada visai neomulīgu pārvietošanos pa ielām. Jāskatās, kur kājas liek- lai nepaslīdētu, un jāpaspēj arī palūkoties augšup - vai virs galvas nekarājas draudīgas lāstekas. Viegli neklājas arī tiem, kuriem jāatbild par drošību uz jumtiem, jo lāsteku un smagā sniega tīrīšana saistīta ar paaugstinātu bīstamību
Lauksaimnieku pārdomas Ziemassvētkos
Lauksaimnieku pārdomas Ziemassvētkos
Ja sanāk kopā vairāk nekā trīs lauksaimnieki, tad diskusijas par tiešmaksājumiem, mazajiem un lielajiem zemniekiem, nodokļiem un citām lauku ļaudīm svarīgām lietām turpinās arī Ziemassvētkos. Smiltenes novada Rožkalnu mājās piparkūku un pīrādziņu smarža jaucas ar siera un ābolu aromātu, un šovakar daudzās mājās jaušama tā īpašā garšas un noskaņas buķete, ko veido tikai Latvijas produkti. Mūsu dārzos, fermās un kūtīs izaudzētais ir daudz vērtīgāks par ievesto, un tā ir mūsu lielākā bagātība -- saka lauksaimnieki.
Bērni šodien paēdīs, bet rīt?
Bērni šodien paēdīs, bet rīt?
Jūtot Ziemassvētku tuvumu, cilvēki sāk saiņot dāvanu maisus, vāc ziedojumus slimajiem un trūcīgajiem, domājot par to, lai svētkos katram tiktu kāds prieka stariņš. Bet tad, kad eglītei skujas jau nobirušas un konfektes apēstas, pienāk ikdiena ar vecajām problēmām, un daudzām ģimenēm nākotne neko labāku nesola.
Lauksaimnieki izvērtē gada aktualitātes
Lauksaimnieki izvērtē gada aktualitātes
Lauksaimnieku organizācijām priekšplānā izvirzījusies cīņa par tiešmaksājumu paaugstināšanu, bet ikdiena nāk ar rūpēm par ceļu sakārtošanu, graudiem, lopiem, zemes iegādi un piena kvotām. Un nereti dzirdamais dalījums lielajos un mazajos zemniekos esot nevietā - Latvijai vajadzīgi gan vieni, gan otri - uzskata lauksaimniecības nozaru speciālisti. Kā turpmāk dzīvosim un kādus akcentus laukos liksim -- viedokļus uzklausīja Maija Migla.
Rūpnīca «Latvijas piens» strādā ar pilnu jaudu
Rūpnīca «Latvijas piens» strādā ar pilnu jaudu
Latvijā 38 piena pārstrādes uzņēmumiem tagad pilntiesīgi pievienojies 39 -- "Latvijas piens". Atšķirībā no vairākiem lielajiem kombinātiem, kas tagad jau vairs nepieder pašmāju uzņēmējiem, "Latvijas piena" īpašnieki ir vietējie zemnieki. Viņi apvienojušies kooperatīvos un, rūpnīcai kāpinot ražošanu, pamazām atsaka Lietuvas uzpircējiem un ved pienu uz savu uzņēmumu. Pretēji konkurentu pareģojumiem, arī jaunajai produkcijai jau ir atradusies sava vieta eksporta tirgū. Jaunās rūpnīcas siera ražotnes atklāšanā šodien klāt bija Maija Migla.
Lauku ceļiem pietrūkst naudas
Lauku ceļiem pietrūkst naudas
Lauku uzņēmēji, kas dod vienu no lielākajiem pienesumiem tautsaimniecībā, izteikuši neizpratni par to, ka pašvaldību ceļu sakārtošanai atvēlētais finansējums nākamajam gadam ir par 10% samazināts. Bet tieši pa mazajiem lauku ceļiem visvairāk iznāk braukt gan piena, gan graudu vedējiem, pa šiem ceļiem tiek pārvadāti dārzeņi un lopi, saimniecībām pievesta skābbarība un minerālmēsli. Šie saimnieki savos pagastos bieži vien maksā vislielākos nodokļus. Taču reālas programmas lauku izdzīvošanai nav ne Nacionālās attīstības plānā, ne valdības programmās -- konstatējusi Pašvaldību Savienība.
Atbalsts tikai aktīvajiem zemniekiem
Atbalsts tikai aktīvajiem zemniekiem
Platību maksājumi būtu jāsaņem tikai aktīvajiem lauksaimniekiem. Tā norādīts Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā - saistībā ar atbalstu jaunajām dalībvalstīm. Arī Latvijā daudzi zemnieki uzskata, ka atbalsts jāsaņem par to, ka zeme tiek apsaimniekota, nevis tikai appļauta un atstāta mierā. Tomēr līdz šim nav reāla instrumenta, kā izmērīt lauksaimnieku aktivitāti, un domas atšķiras arī par to, kas ir aktīvais zemnieks, un vai tas, kurš neražo, bet zemi ir sakopis, atbalsta maksājumu nav pelnījis.
Daudzbērnu ģimenei atbalsts nepienākas
Daudzbērnu ģimenei atbalsts nepienākas
Ja daudzbērnu ģimenei nav trūcīgas ģimenes statuss, tad palīdzību tai nav ko gaidīt ne no valsts, ne pašvaldības. Likums neparedz pašvaldībai iejaukties pat tad, ja vecāki bērnudārzā nespēj samaksāt pusdienu naudu un mazie paliek neēduši. Vienīgā cerība ir uz dažādām labdarības organizācijām vai līdzcilvēku atbalstu.
Ne tikai trūcīgie ir trūcīgi
Ne tikai trūcīgie ir trūcīgi
Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst daudzu valstu radio un televīzijas, arī Latvijas sabiedriskie mediji, šo dienu - 29. novembri - pasludinājusi par dienu, kad visa pasaule tiek aicināta pārdomāt jautājumu „Kāpēc nabadzība?". Šajā laikā televīzijas pārraidīs nabadzības tematam veltītus dokumentālus raidījumus - tos no šodienas var vērot arī LTV7. Nabadzība un ienākumu nevienlīdzība nav sveša arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Lauku jauniešiem ir biznesa idejas
Lauku jauniešiem ir biznesa idejas
Lauku jauniešiem biznesa ideju netrūkst. Dažkārt tās ir pārdrošas vai pat riskantas, bet dzīvē realizējamas, atzīst Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti. Organizējot biznesa projektu konkursu "Laukiem būt!", viņi pieredzējuši necerēti lielu atsaucību - konkursam pieteikušies 170 jaunieši no visiem Latvijas reģioniem. Viņi ir gatavi audzēt ķiplokus, gatavot mēbeles un mašīnu detaļas, šūt, frizēt - un darīt to savā dzimtajā pusē.
Baltijas lauksaimnieki joprojām vienoti?
Baltijas lauksaimnieki joprojām vienoti?
Latvija, Lietuva un Igaunija līdz šim bijušas vienotas savās prasībās par to, ka visām trim Baltijas valstīm jāsasniedz vienāds tiešo maksājumu līmenis, sākot ar 2014. gadu, un tam jābūt ne mazākam par 80% no vidējā līmeņa. Jaunākais Eiropas Padomes piedāvājums ir stipri zemāks un mūsu lauksaimniekiem nepieņemams. Taču kļuvis zināms, ka Igaunija un Lietuva apsver iespēju šim piedāvājumam piekāpties. Rīt Lietuvā tiksies visu triju Baltijas valstu prezidenti, tāpēc šodien pārrunāt Latvijas nostāju un iespējamo rīcību lauksaimniecības politikā pie mūsu prezidenta Andra Bērziņa devās vadošo lauksaimniecības organizāciju pārstāvji.
Piensaimnieki turpina tiesāties
Piensaimnieki turpina tiesāties
Nekāds mierizlīgums nav gaidāms piensaimnieku starpā, kamēr nav ieviesta skaidrība, vai "Preiļu siers" ir pamatoti apvainojis "Latvijas pienu" un vai Jāzepa Šņepsta pērn izteiktajos vārdos par naudas atmazgāšanu Jelgavas jaunbūvējamajā piena rūpnīcā ir arī kāds patiesības grauds. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, kurai tas beidzot jānoskaidro, šodien sēdi atlika jau otrreiz -- līdz pavasarim.
Zemnieki gaida Briseles samitu
Zemnieki gaida Briseles samitu
Pēc nedēļas spraigas cīņas par visas Eiropas daudzgadu budžetu gaidāmas Briselē. Tās ar nepacietību gaida mūsu lauksaimnieki, jo tad arī izšķirsies, vai mūsu zemniekiem piešķirtie tiešmaksājumi Latvijai ļaus konkurēt ar citām Eiropas valstīm vai atkal paliksim pēdējie.
Kultūrai naudas vienmēr trūkst
Kultūrai naudas vienmēr trūkst
Biezi naudas maki un spēja vienmēr laikā nomaksāt rēķinus, salabot salauztos žogus un iztaisnot baznīcu torņus nav raksturīgi kultūras iestādēm, tādēļ tām nekas cits neatliek kā prasīt palīdzību no valsts. Šodien valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lēma Kultūras ministrijai piešķirt 223 tūkstošus latu, kurus paredzēts novirzīt neatliekamo izdevumu segšanai kultūras institūcijās.
Padomju traktors - Baltijas zemnieku vēstnesis
Padomju traktors - Baltijas zemnieku vēstnesis
Baltijas valstu lauksaimnieki apņēmušies Briseles ierēdņiem nepārstāt atgādināt, ka Eiropas Savienības platību tiešmaksājumi mūsu zemniekiem ir netaisnīgi zemi, un arī nākotnē solītais piedāvājums neveicinās godīgu konkurenci. Gan Briselē, gan Rīgā jau notikušas vairākas protesta akcijas, un šodien sākta vēl viena. No Tallinas uz Briseli ceļā devies 1985. gadā ražots padomju traktors. To nevar nepamanīt citu vidū, un uz to cer lauksaimnieki, jo traktoram galamērķis jāsasniedz 22. novembrī -- dienā, kad sāksies Eiropas Savienības līderu samits par nākamo septiņu gadu budžetu.
Ražo elektrību no rudens lapām
Ražo elektrību no rudens lapām
Valsts lielākā atkritumu izgāztuve "Getliņi EKO" šobrīd vairāk nopelna no elektrības pārdošanas, nekā no atkritumu pieņemšanas. Bez atkritumiem gan šeit elektrību saražot nebūtu iespējams. Taču atkritumi no atkritumiem atšķiras. Īpaši labs materiāls biogāzes ražošanai, kas tālāk pārtop par elektrību, ir nobirušās koku lapas . Getliņu poligonā jau nogādātas 1 400 tonnas vērtīgās biomasas.
Neizmantotās iespējas lauksaimniecībā
Neizmantotās iespējas lauksaimniecībā
Kā noturēt cilvēkus laukos, kā un kādiem līdzekļiem panākt ekonomisku izrāvienu? Kā palielināt Latvijas lauku uzņēmēju konkurētspēju? Neskaidro vai strīdīgo jautājumu loks lauksaimniekiem allaž ir bijis itin plašs. Tādēļ Iecavā, kur šodien notika Latvijas Zemnieku federācijas un Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas rīkotā konference, no visiem valsts reģioniem atbraukušie lauksaimnieki un nozares speciālisti darba grupās diskutēja līdz vēlam vakaram.
Apē nav demogrāfijas problēmas
Apē nav demogrāfijas problēmas
Politiķu runas par to, ka valstij jāsāk nopietni ķerties pie demogrāfijas problēmu risināšanas, skeptiski uztver mazpilsētiņas Apes iedzīvotāji. Apē pēdējos gados dzimstība ir virs vidējā līmeņa valstī, bet tas tikai palielina garās rindas vienīgajā pirmsskolas iestādē. Bērnudārza ēka ir veca un gaida rekonstrukciju, taču pašvaldība nespēj un valsts nav paredzējusi atbalsta programmas tik mazām teritorijām kā Ape. Toties šeit tiek realizēti Latvijas -- Igaunijas pārrobežu projekti un iedzīvotāji lepojas ar skaisto dabu Vaidavas upes krastā un BMX trasi, kur regulāri notiek sporta aktivitātes.
Sveic skaistākās lauku sētas
Sveic skaistākās lauku sētas
Ikviens Latvijas zemnieks, kurš, strādājot lauku darbus, ir pratis izveidot skaistu un sakoptu lauku sētu, šovasar tika aicināts pieteikties konkursam "Skaistākā lauku saimniecība". Pieteicās nedaudzas -- tikai 25 saimniecības, lai gan, pēc konkursa rīkotāju domām, Latvijā kārtība un sakoptība vērojama daudzās lauku sētās katrā novadā. Šodien Melngalvju namā notika konkursa uzvarētāju apbalvošana, bet pirms tam uz vienu no konkursā pieteiktajām saimniecībām Apes novadā devās Maija Migla.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd