Lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu vaislas dzīvnieku audzēšanu un pavairošanu, pienākas valsts atbalsts par katru dzīvnieku, kas ir atzīts par apdraudētas populācijas pārstāvi. Tādas ir Latvijas brūnās un zilās šķirnes govis, Latvijas baltās šķirnes cūkas, tumšgalves šķirnes aitas, Latvijas braucamie zirgi un Latvijas vietējās kazas. Pat neraugoties uz atbalsta maksājumiem, šo dzīvnieku, kas pārstāv mūsu nacionālos ģenētiskos resursus, skaits ar katru gadu sarūk. Zemnieki saviem ganāmpulkiem izvēlas ekonomiski izdevīgākas, jaunākas šķirnes.
Kad lielajās lauku saimniecībās nobriest zemenes, mellenes, ķirši un āboli, ir jānāk kādam, kas tos novāc, lai saimnieks var izaudzētos labumus vest uz tirgu vai nodot lielveikaliem. Zemkopības ministrija veikusi aprēķinus, ka šādu vācēju skaits Latvijā varētu būt ap 38 tūkstošiem, bet legāli tiek reģistrēti tikai 230 cilcēki. Tas nozīmē, ka valsts budžetam ik gadus tiek nodarīti zaudējumi 1,7 miljonu latu apmērā. Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte ir pārliecināta, ka jautājums drīzumā tiks sakārtots tā, lai nelegālā nodarbinātība Latvijā ietu mazumā.
Šajās dienās visā Latvijā kuļ labību. Zemnieki steidz lielumu padarīt, kamēr nav uznākuši nedēļas beigās solītie lieti. Ražas labas, kaut gan nebūs tik izcilas kā pērn. Arī pasaulē kopumā labība šogad padevusies, bet tas nozīmē, ka graudu cenas samazinās. Zemnieki par to īpaši nepriecājas, bet patērētāji gan, jo tas ļauj secināt, ka arī daudziem citiem produktiem cenām nevajadzētu celties.
Latvijā, pirms desmit gadiem veidojot mazāk labvēlīga apvidus kritērijus, radās situācija, ka daudziem zemniekiem apsaimniekojamā lauka vienā pusē tika noteikts mazāk labvēlīgs apvidus, bet otrā pusē nē, lai gan lauks bija viens un tas pats un vienādi apsaimniekošanas apstākļi. Arī vairāki pagasti un līdz ar to visas tur ietilpstošās zemnieku saimniecības neieguva mazāk labvēlīgā apvidus statusu, tikmēr kaimiņu pagastā zemnieki saņēma papildu maksājumus gan no Eiropas savienības, gan lauku attīstības plāna. Vai un kad ir plānots veikt izmaiņas netaisnīgajā sadalījumā – to šodien Alojas novada Braslavas pagastā zemnieki un novada vadība jautāja zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai. Tikšanās reizē klāt bija arī Maija Migla.
Postošie negaisi, kas Latvijai gāja pāri ceturtdienas vakarā un piektdien, zemniekiem lika pārtraukt jau iesākto labības kulšanu, bet daudzviet, notraucot zemē jau gatavos graudus, labību bija pasteigušies izkult pamatīgie krusas graudi. Zemnieki saka – lietus bija sen gaidīts un vajadzīgs, bet negaiss ražas novākšanas laikā gan ir īpaši nevēlams.
No šodienas visiem jauniešiem internetā ir pieejama jauna spēle „Virtuālā prakse”. Tajā katrs interesents var iepazīties ar dažādām prakses vietām, profesijām un izvēlēties sev piemērotāko vidi karjeras izaugsmei. Kā Latvijas Radio stāstīja „prakse.lv” vadītājs Jānis Logins, spēle ar bilžu palīdzību iepazīstinās ar uzņēmumu reālu darbību.
Latvijā pēdējos gados daudzi zemnieki mazāk stāda pārtikas kartupeļus. To platības no 40 tūkstošiem hektāru piecu gadu laikā ir samazinājušās par vairāk nekā 10 tūkstošiem. Iemesls tam ir neprognozējamais tirgus. Vietējie audzētāji, nespēdami konkurēt, ir spiesti kartupeļus pārdot par zemām cenām uzpircējiem. Nozares speciālisti atzīst, ka izaugsme iespējama vienīgi pārstrādāto produktu jomā.
Jāņu svinībās katrā kārtīgā ģimenē neiztrūkstoša sastāvdaļa ir Jāņu siers. Ar vai bez alus, tas pēc katra paša izvēles, bet sieru Latvijā ēd pamatīgi. Satistika rāda, ka katrs iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus, gadā apēd 17 kilogramus siera. Un, lai gan Latvijas piena kombinātos gatavo daudz un dažādu šķirņu sierus, pie mums visvairāk tiek patērēts Krievijas un Holandes siers.
Šogad Latvijā maizes cenu kāpums nav gaidāms, drīzāk tā ir ar tendenci samazināties – prognozē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe. Arī Lauku konsultāciju centra speciālisti, apsekojot ziemāju sējumus reģionos, konstatējuši - gan kviešiem, gan rudziem gaidāmas vidēji labas ražas, un graudu cenas varētu palikt stabilas.
Sašutums par to, ka nevar balsot jebkurā iecirknī un neizpratne par jaunieviesto parakstīšanās lineālu, kas nepieciešams elektroniskajai balsu skaitīšanai. Kāds principa pēc tad paraksta vietā ievelk trīs krustiņus, cits demonstratīvi paziņo, - ja viņam neļauj parakstīties kā ierasts - pa trim - četrām līnijām, tad viņš vēlēšanās nepiedalīsies vispār - šādi novērojumi bijuši sestdien Rīgas vēlēšanu iecirkņos.
Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 17 līdz 20. Nobalsot iepriekš būs iespējams arī ceturtdien, 30.maijā, kad vēlēšanu iecirkņi balsotājus apkalpos no pulksten 9.00 līdz 12.00, un piektdien 31.maijā, kad vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 10.00 līdz 16.00.
Gaismas pils būvniecības process jau ir iegājis finiša taisnē, saka būvnieki, solot, ka jaunā bibliotēka būs gatava paredzētajā termiņā – līdz decembra beigām. Tā, lai nākamgad, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, pilsēta nekristu kaunā, jo daudzi centrālie pasākumi ieplānoti tieši šajā kultūras celtnē.
Līgatnes iedzīvotāju prātus šobrīd nodarbina pavasaris un, šķiet, tikai retais ir izlasījis kādu no Līgatnē iesniegtajām četrām priekšvēlēšanu programmām. „Panorāma” sižeta gatavošanās laikā nesastapa nevienu Līgatnes novada iedzīvotāju, kurš būtu lasījis kādu no četrām iesniegtajām priekšvēlēšanu programmām. Deputātu kandidāti gan lielākoties esot pazīstami, tas arī būšot izšķirošais – ir viņi uzticības vērti, vai ne.
Valsts pārvaldes iestādes jau aizmirsušas laikus, kad nācās savilkt jostas, un, nekautrējoties, par valsts budžeta līdzekļiem, jau atkal rīko lepnus pasākumus, iegādājoties gan „zemeņu kūkas”, gan algojot pasākumu vadītājus. Pie šādas atziņas ir nonākusi Valsts kontrole pēc ministriju 2012.gada finanšu pārskata revīzijām.
No pirmdienas, 13. maija, Latvijas Televīzijas 1.programma piedāvās jaunu raidījumu „Četras istabas” – dzīves seriālu, kurā asprātīgi un dinamiski runās par ikdienišķi svarīgām un sabiedrībai aktuālām tēmām. „Četrās istabās” saimniekos gan jaunie un uzlecošie, gan gadu gaitā iemīļoti raidījumu vadītāji - Jana Kalniņa un Raimonds Bergmanis, Elita Marga un Jānis Rāzna.
Arī pagājušajā naktī termometra stabiņš vietām bija noslīdējis gandrīz līdz mīnus 10 grādiem, un daudzviet laukus vēl klāj pusmetru dziļa sniega sega. Dārziņu īpašnieki atceras, ka pērn šajās dienās sējuši dilles un burkānus, stādījuši sīpolus, bet drosmīgākie - arī kartupeļus. Zemnieki aprīļa sākumā sākuši sēt vasarājus. Šogad vislielākais lauksaimnieku satraukums ir par to, kā pārziemojis rapsis un ziemāji. Nozares speciālisti prognozē, ka šogad ražas būs zemākas par vidējo.
Pretēji cerētajam, Latvijas zemnieki nesteidzas ar zemes iegādi. Kopš pērnā gada jūlija, kad tika uzsākta lauksaimniecības zemes kreditēšanas programma, Lauku attīstības fonds pieņēmis lēmumus par aizdevumu piešķiršanu 86 zemnieku saimniecībām par trīs miljoniem latu. Tā ir tikai trešā daļa no programmas kopējā apjoma, kuram paredzēts 10 miljonu latu liels finansējums.
Lai pievērstu uzmanību personām, kurām ir autisms, un palīdzētu uzlabot viņu dzīves kvalitāti, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pirms pieciem gadiem noteica 2. aprīli par Starptautisko autisma dienu. Šajā dienā autismam - problēmai, kas vēl arvien nav pietiekami izprasta un Eiropā skar piecus miljonus cilvēku, tiek pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība. Arī Rīgā šodien īpašā konferencē par autismu pulcējās bērnu vecāki, mediķi un pedagogi.
Lielie piena un graudu kooperatīvi Latvijā sevi jau pierādījuši un veiksmīgi darbojas, taču ir daudz mazo saimniecību, sīko amatnieku un uzņēmēju, kas kaut ko audzē un ražo, bet saražoto nespēj ne līdz tirgum nogādāt, ne pārdot. Mazajiem jāapvienojas, bet izpratnes, kā to izdarīt, un zināšanu daudziem nav, un viss paliek pa vecam. Beverīnas novada pašvaldība nolēmusi mainīt situāciju un palīdzēt sava novada ļaudīm.
Tradicionāls Lieldienu prieks ir krāsotas olas, bet pusdienu galdā saimnieces ceļ arī nopietnākus ēdienus, kam klāt prasās kartupeļi. Vai marta beigās veikalos un Rīgas centrāltirgū vēl nopērkami pietiekami labi kartupeļi, un vai rudenī raktie tupeņi sagaidīs jauno ražu zemnieku saimniecību pagrabos?
Lai rosinātu jauniešus saimniekot laukos, nākamajā septiņu gadu plānošanas periodā jaunajiem zemniekiem paredzētas daudz lielākas priekšrocības nekā līdz šim, informē zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Šobrīd atbalsta programma jaunajiem lauksaimniekiem apturēta, bet savulaik tā esot bijusi labs starta grūdiens Dzelzavas pagasta jaunajam zemniekam Artūram Čačkam.
Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas” izdotas daudzās pasaules tautu valodās, komponētas, iekļautas datorspēlēs un iestudētas teātros. Savulaik uz skatuves atainoti arī citi Ziedoņa dzejas un prozas tēli. Skolasbērni jau trešajā klasē iepazīst Ziedoņa pasaku pasauli, un visplašākais un pieejamākais dzejnieka darbu izdevumu klāsts sastopams bibliotēkās. Šajās sēru un piemiņas dienās par Imanta Ziedoņa darbiem interese ir vislielākā arī bibliotēkās.