Panorāma

Atklāta J.Dimitera darbu izstāde

Panorāma

"Trest" nelegālās degvielas lietā parādījušies aizdomās turamie

Bioloģiskai lauksaimniecībai ir nākotne

Bioloģiskā lauksaimniecība «Saleniekos»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Bioloģiski ražota pārtika pasaulē kļūst aizvien pieprasītāka. Cilvēki, kam rūp sava veselība, vēlas galdā likt produktus, ko nav skārusi ķīmija. Vārkavas novada Rožkalnu pagasta saimniecībā šobrīd ir viens no karstākajiem darba periodiem.

"Salenieku” saimniecības govis, kuras netiek turētas kūtī, bet pļavā plūc tīru zāli, sanākušas skatīties, kas notiek uz blakus lauka. Traktors atvedis piekabi ar ķirbju stādiem, no tiem paredzēts izaudzēt vairāk nekā 100 tonnas ķirbju bioloģiskās bērnu pārtikas ražošanai. Pārtika nonāks pie  daudzu Eiropas valstu, arī Latvijas mazuļiem. Bet par skolasbērnu pusdienām mūsu valstī netiekot gādāts.

"Latvijas bērnu pārtika skolās nekvalitatīva un ļoti apšaubāma.Mēs uzskatām, ka vajadzētu kā citās Eiropas valstīs, ka lielāko daļu pārtikas skolā piegādā bioloģiskie lauksaimnieki – tā ir garantija, ka tā ir pārtika bez pesticīdiem un ķīmijas,” saka bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas prezidents Gustavs Norkārklis.

 Tuvāk pie mājas dobēs aug dārzeņi, ar kuriem pilda pārtikas grozus tiem pilsētniekiem, kas priekšroku dod bioloģiskai pārtikai.

„Grozos liekam sīpolus, ķiplokus, kartupeļus, salātus, tējas, pat nātres tiek pasūtītas. Sūtam uz Preiļiem, arī Rīgu, pieprasa ar katru gadu vairāk un vairāk, pat nevaram spēt, jo nav tik daudz darbinieku,” stāsta Norkārklis.

Bioloģiskajās saimniecībās tiek ieguldīts roku darbs, tāpēc ir grūtības ar nezāļu un kaitēkļu apkarošanu, ko citi viegli atrisina ar ķīmiju. 150 hektāru lielajā “Salenieku” saimniecībā ķīmiju nelieto, augsni drīkst bagātināt tikai ar kūtsmēsliem, un 60 govīm lopbarība audzē paši. Gustavs Norkārklis uzskata, ka bioloģiskā pārtika ar laiku varētu kļūt par mūsu labāko eksportpreci, bet valsts atbalsts tai ir zems. Lietuvā platības maksājumi bioloģiskajām saimniecībām ir gandrīz divas reizes lielāki.

„Vairāk atbalstīt bioloģiskos lauksaimniekus ne tikai ar vārdiem – teikt, ka esam zaļākā valsts, bet arī ķerties pie darbiem un mērķtiecīgi izstrādāt plānu līdz 2020. gadam, kā attīstīt bioloģisko lauksaimniecību,” uzsver Norkārklis.

Lai patērētājs būtu drošs, ka tiešām pērk bioloģisko pārtiku,  Latvijā visi bioloģiskie lauksaimnieki reizi gadā obligāti tiek pārbaudīti, un papildus veiktas arī ārkārtas vizītes. Pārkāpumu ir maz.

„Latvijā izveidojusies ļoti stabila bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības sistēma, uzņēmēji darbojas atbildīgi, jo viņiem var noņemt sertifikātu un līdz ar to zaudē finansiāli,” norāda PVD Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Adrija Sietiņsone. „Konstatētie pārkāpumi saistīti ar neizpratni par bioloģiskās ražošanas pamatprincipiem.”

Veselīgai pārtikai pieprasījums aizvien pieaug.  Latvijā palielinās bioloģisko saimniecību skaits, un šobrīd ir sertificētas 3500 saimniecības un 165 pārtikas uzņēmumi. Biolauksaimniecības platību ziņā esam piektie Eiropā – pēc Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Čehijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti