Piena kvotu sistēma Latvijā tika ieviesta no 2004. gada 1. maija, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Pērn visā valstī piensaimniekiem tika atvēlēts izslaukt ap 780 tūkstošiem tonnu piena. Pārsniedzot šo daudzumu, jāmaksā sods – 27,3 eiro centi par litru. Vidējā piena iepirkuma cena šobrīd ir par septiņiem eiro centiem zemāka – tas nozīmē, ka sods būs lielāks, nekā ienākums. Straupes piensaimniece Aija Balode nesaprot, kā vienlaikus var biznesa plānos prasīt attīstību un pēc tam tos, kas attīstās, sodīt.
"Tad jau vajadzēja lauku biznesa plānā pateikt – neļaujiet būvēt govju fermas, attīstīt tikai graudkopību vai ko tādu, kas nav kvotēts. Vai arī vajadzēja beigt vispār to piena lopkopību, maksāt tādas pat naudas, kā tiem, kas izbeidza cukura ražošanu, tad būtu bijis godīgi. Bet likt maksāt valstij, kura ir astē, soda naudas par to, ka strādā – tas ir negodīgi," uzskata Lauksaimnieku Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode.
Lauku konsultāciju centra speciālisti saka – valsts ir bezspēcīga atcelt soda naudas, bet atlikušajos mēnešos saimniecības var iespēt piena daudzumu samazināt, izbarojot pienu teļiem, samazinot tauku procentus, iepērkot kvotas, ko citi nav apguvuši.
"Redzam dažās saimniecībās, ka izslaukumi krītas, bet kopumā 600 ganāmpulkiem Latvijā ir pamats satraukumam par to, ka kvota tiks pārpildīta," norāda LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. "Proporcija no pārsniegtās valsts kvotas tiks rēķināta uz katru saimniecību, kura saražoja pienu vairāk, nekā viņa varēja atļauties."
Piena pārstrādātāji atzīst, ka šajā kvotu sistēmā viņi ir tādā kā ķīlnieku lomā. Viņiem no zemniekiem piens jāiepērk, bet reizē arī jāiekasē soda nauda.
"Kvotas pārpilde ir vairākiem piena ražotājiem, kas pēdējos gados ir attīstījušies un apjomus palielinājuši, apguvuši Eiropas projektus... Valsts atbalsta attīstību, bet nenodrošina ar kvotām, un šī iemesla dēļ vairāki piena ražotāji mūsu kooperatīvā ir dilemmas priekšā, jo kvotu pārpilde visiem draud," atzīst PKS “Straupe” vadītājs Imants Balodis.
Piena pircēju pienākums būs līdz 31.oktobrim savākt no zemniekiem soda naudas un norēķināties ar valsti, kas tālāk šo naudu pārskaitīs uz Eiropas Savienību. Par soda atlaidi Briselē pat runāt negrib.
"Runājot Eiropas piena asociācijā par šo jautājumu, tas pat netika ieslēgts valdes sēdes dienas kārtībā. Visi uzskata – ja maksā Itālija, Francija – vecās Eiropas dalībvalstis – viņi pat negrib dzirdēt, ka kādam varētu atlaist. Ja visi maksā, tad visi," uzsver Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Piena ražotāji uzskata, ka šāda attieksme nav taisnīga. Platību maksājumi mums joprojām ir viszemākie Eiropā, tagad arī piena cenas ir viszemākās.
Tad, kad mums jāpilda embargo pasākumi, zemās cenas, - tad mēs esam Eiropas Savienības valsts, bet, kad Latvijai vajag panākt pretī – tad mēs esam viena Latvija," - tā Balode.
Ekspertu prognozes liecina, ka pēc kvotu atcelšanas Eiropas piena tirgū cenas var samazināties. Tas nozīmē vēl vienu pārbaudījumu Latvijas zemniekiem, bet pircēji no tā neiegūs, jo veikalos, visticamāk, piens lētāks nekļūs.
