Dabas muzeja lielo zāli tagad piepilda ābolu aromāts. Sārtos un sulīgos augļus, kopumā 270 šķirnes, no Dobeles un Pūres glabātavām izstādei sarūpējuši Dārzkopības institūta speciālisti.
Latvijas piensaimniekiem vēl pirms četriem mēnešiem lielus zaudējumus sagādāja krīze, kad piena cenas kritās un daudzām saimniecībām draudēja bankrots. Bet Krimuldas novada Lēdurgas pagastā Jurim un Mārtiņam Gierkeniem šajā laikā izdevies uzcelt jaunu fermu un govju ganāmpulku palielināt no 500 līdz 1000 govīm.
Slapjais rudens ietekmējis vēlāku lauku apsēšanu, tāpēc daudzviet augi ir sīki un vāji. Lauku konsultāciju centrā konstatējuši, ka šādiem augiem pie sliktiem laika apstākļiem pārziemot būs grūti. Vislielākās bažas lauksaimniekiem rada prognoze, kas tuvākajā laikā paredz lietu, bet no 2. janvāra – stipru salu.
Maz zināmu lappusi Otrā pasaules kara vēsturē pāršķīris publicists un rakstnieks Jānis Ūdris ar vēsturisko romānu “Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts”. Grāmata liek pārskatīt jau vairāku paaudžu apziņā iesīkstējušo priekšstatu, ka latvieši bija vien svešu pavēļu pildītāji divu okupantu armijās, un izvērtēt attieksmi pret savas valsts vēsturi.
Šobrīd uzsākts aktīvs darbs pie pēdējos gados nozīmīgākā ieslodzījuma vietu objekta – Liepājas cietuma – būvniecības procesa īstenošanas. Liepājas cietums ir pirmā ieslodzījuma vieta, kuru Latvija būvēs pēc valsts neatkarības atgūšanas, un pašvaldība kā galveno ieguvumu no projekta min 400 jaunas darbavietas.
Situācija piena tirgū pēdējo četru mēnešu laikā ir strauji mainījusies - svaigpiena cenas Eiropā ir augušas par 18%, bet Latvijā kāpušas vēl divreiz augstāk. Zemnieki beidzot var nomaksāt kredītus un domāt par tālāku attīstību, bet nozares speciālisti nobažījušies par to, ka cenu celšanās, kas saistīta ar Polijas un Lietuvas pārpircēju spēju maksāt labu cenu, var smagi atsaukties uz Latvijas produkcijas ražotājiem un cenām veikalu plauktos.
Trešdien, 30.novembrī, parakstīs sadarbības līgumu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apgādi ar vietējās lauksaimniecības un pārtikas nozaru produkciju. Šajos iepirkumos papildu punkti tiks doti svaigiem produktiem ar mazāku loģistikas attālumu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Piensaimniekiem, kas atgūstas no krīzes un turpina saimniekot, par aizvien lielāku problēmu kļūst darbaspēka trūkums. Jau tuvākajā nākotnē arī Latvijā bez modernu tehnoloģiju ieviešanas neiztikt, norāda nozares eksperti. Auces novada zemnieks Mairis Grandbergs Latvijā ir viens no pirmajiem, kas savu fermu pilnībā automatizējis.
Laikā, kad lielie uzņēmumi, kas galvenokārt specializējušies šprotu ražošanā, sūdzas par izejvielu trūkumu un pēc Krievijas embargo joprojām meklē noieta tirgus, Skultes pagastā uzņēmums ,,Baltijas zivis 97” no neliela ceha, kurā ražoja brētliņu konservus eksportam uz Krieviju, 19 gados pārtapis par uzņēmumu ar daudzveidīgu sortimentu.
Neraugoties uz to, ka katrs gads lauksaimniekiem nes gan gandarījumu, gan pārbaudījumus, Latvijā joprojām ir daudz veiksmīgu zemnieku, kas pielāgojas situācijām, prasmīgi saimnieko un meklē jaunus tirgus. Par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi kļuvis konkursa “Sējējs” laureāta nosaukums, ko ik gadus piešķir septiņās nominācijās. Šogad par laureātu nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks” kļuvis Kocēnu novada zemnieku saimniecības “Zilūži” saimnieks Jānis Grasbergs.
Rīgas domes Satiksmes komitejas vairākums lēma, ka uzņēmums “Rīgas satiksme” būs galvenā institūcija Skanstes jeb tā dēvētās Lielo kapu tramvaja līnijas izbūves projektā. Aptuveni simt miljonu eiro vērtais plāns tiek virzīts steigā. Turklāt iedzīvotāju domas Rīgas dome dzirdēt negrib, par ko liecināja aizliegums sabiedrības pārstāvjiem izteikties komitejas sēdē.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski audzis personu ar invaliditāti skaits – patlaban tādu ir 168 tūkstoši, tajā skaitā astoņi tūkstoši bērnu. Lai bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām būtu nodrošināta pilnvērtīga iekļaušanās sabiedrībā, šodien Latvijā uzsākta iniciatīva “Pasaule visiem.” Tās mērķis ir nodrošināt vides pieejamību izglītības iestādēs, kā arī panākt, lai sabiedrība būtu gatava vēl vairāk integrēt savā vidē tos, kam invaliditāte ir liegusi pilnībā attīstīt savas spējas un talantus.
Līdz ar abonentmaksu ieviešanu par elektrības piegādi daudzās zemnieku saimniecībās elektrības rēķini pieauguši vairāk nekā trīs reizes, jo līdz ar izmaiņām “Sadales tīkls” palielinājis elektrotīkla pieslēguma jaudu. Lauksaimnieku organizācijas aicināja Ekonomikas ministrijas pārstāvjus skaidrot iemeslus šai situācijai, kas lauksaimniekiem nav ne saprotama, ne pieņemama.
Piensaimnieki jau labu laiku ir izvēles priekšā – zemo piena cenu dēļ likvidēt saimniecības vai pārkvalificēties, vai tomēr censties noturēties nozarē, kas šobrīd nav rentabla. Eksperti iesaka atcerēties, ka ceļš, kā veidot stabilitāti ražošanā un noieta veicināšanā, ir apvienošanās. Latvijā daudzi līdzšinējie kooperatīvi ir izjukuši vai sadrumstalojušies, un piena ražotāji par savu produktu realizāciju cīnās vieni.
Lai atzīmētu Latvijā pirmās dzelzceļa līnijas izveides 155.gadadienu, pirmdien, 12.septembrī, Rīgas dzelzceļa stacijā notika jubilejas pasākums. Tajā pasažieri iepazīstināti ar dzelzceļa vēsturi, tāpat tur atklāta un apzīmogota Latvijas teritorijā pirmās dzelzceļa līnijas izveides 155.gadadienas pastmarka.