Tomēr daudziem tirgotājiem noliktavās vēl stāv ievestā prece, un vietējiem nākas piemēroties cenai, par kuru tiek iztirgoti ievestās preces atlikumi.
Zemnieku saimniecības “Dārzi” saimnieks Vilnis Locis atceras, ka visbēdīgāk bija pērn, kad pēc Krievijas embargo Latvijā pastiprināti sāka nākt iekšā Polijas prece, “nositot cenas”, un nācās gāzt ārā jau izaudzēto. “Pašā sākumā pēc Jāņiem bija grūti. Tad vēl bija pilnas noliktavas. Pagaidām Polijas prece tiek nomainīta ar mūsu, un es domāju, ka būs kārtībā ar realizāciju,” norāda Locis.
“Dārzu” saimniecība kopā ar vēl septiņām ietilpst kooperatīvā “Mūsmāju dārzeņi”. Taču arī kooperatīvam jācīnās par izdzīvošanu un jādomā, kur realizēt izaudzēto. “Ir pilnīgi loģiski, ka tas kabacis šodien ir nolasīts divu, trīs tonnu apmērā. Pasūtījumā man ir 500 kilogramu. Tad zemnieks kļūst nervozs, jo nav kur likt preci,” saka kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa.
Arī “Dārzu” saimniecībā tūlīt tiks vākti kabači. Tāpat arī briest sīpoli, ķirbji un cukini. Šajos laukos nezāles tiekot ravētas ar rokām, bet augu aizsardzības līdzekļus lietojot apdomīgi.
Augu aizsardzības dienests regulāri seko līdzi, vai cīņā ar spradžiem un dažādiem kukaiņiem netiek lietots pārāk daudz ķimikāliju.
Par ievesto preci gan to nevarot droši apgalvot. “Mēs nezinām, kura valsts labi izkontrolē, kura slikti. Citās valstīs ir saņemti aizrādījumi, ka kontrole ir nepietiekama. Imports, kas pie mums ienāk – viņu var pārbaudīt vizuāli, bet neviens nezin, kā īsti ir. Katrs ievedējs maksā par kontroli pats, bet mēs jau nevaram ielīst iekšā precē,” saka Strazdiņa.
Par pašu audzēto preci Latvijas zemnieki gan varot būt atbildīgi. “Mūsu ieteikums pircējiem ir skatīties uz to saulīti, kurā pats dzīvo un ir audzis dārzenis. Tie paši cilvēki, kas pērk, strādā mūsu saimniecībās un maksā nodokļus. Ja runājam par ievesto preci – šī nodokļu daļa aiziet tiem audzētājiem, kas strādā Polijā un citās valstīs,” pauž Strazdiņa.
Latvijas dārzeņu audzētāji jau ir rēķinājušies, ka Eiropā veidosies pārprodukcija un varēs audzēt tikai tik, cik iespējams pārdot vietējā tirgū vai pārstrādāt.
