Tām piensaimniecībām, kuras samazinās piena ražošanu, Eiropas Komisija (EK) kompensācijās par katru nepiegādāto piena tonnu īslaicīgi gatava izmaksāt 140 eiro. Tādā veidā EK vēlas izskaust piena pārprodukciju Eiropas tirgū.
Ata Kronvalda balvu, kas tiek pasniegta kopš 1989.gada, līdz šim godalgas saņēmuši vairāk nekā 140 izcili izglītības darbinieki. Balvu piešķir zinātniekiem, pedagogiem un studentiem par ieguldījumu talantīgo skolēnu apzināšanā. Šogad Ata Kronvalda balvu saņēma divi pedagogi, bet “Lielās pūces” balvas piešķirtas skolām, kuras reitingos visaugstāk vērtētas par darbu ar talantīgiem skolēniem.
Barikāžu dalībnieku biedrība un Latvijas Juristu apvienība zinātniskā konferencē aplūkoja 1991.gada augusta puča notikumu juridiskos un vēsturiskos aspektus. Atmodas laiks līdz šim vairāk pieminēts atmiņās, bet analītiski pētījumi sākti tikai pēdējos gados, saka jaunie zinātnieki, atzīstot, ka neizzinātā vēl ir ļoti daudz.
Bauskas pusē strādājošais SIA "Baltic Dairy Bord" laikā, kad piena tirgus piedzīvo krīzi, radījis jaunu nišas produktu – uzņēmums pārstrādā piena un sūkalu proteīnus pulverī, kas ir pieprasīts Eiropas tirgū. Ražošana uzsākta nesen, bet, to paplašinot, uzņēmums varēs pārstrādāt arī visu to pienu, kas šobrīd tiek vests uz Lietuvu.
Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava – šajos Sibīrijas ciemos latvieši dzīvo jau vairākās paaudzēs. Šīs vietas nav saistītas ar četrdesmito gadu deportācijām, tā ir cita Sibīrija, uz kuru latvieši labprātīgi pārcēlās jau 19.gadsimtā. Kāda šodien ir viņu valoda, kādas tradīcijas saglabājušās, par to stāsta Latvijas Universitātes un muzeja “Latvieši pasaulē” kopējās ekspedīcijas dalībnieku sagatavotā izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Mājražošanas jomu regulējošie normatīvie akti un pastiprinātā kontrole daudziem mazajiem ražotājiem radījusi nopietnas iebildes, cik taisnīgas ir viņiem noteiktās prasības un vai tās pieprasa Eiropa vai pašmāju ierēdņi. To viņiem sanāksmē skaidroja Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti.
Kamēr ogu audzētāji no lauka vāc pēdējo zemeņu ražu, tikmēr saulē briest avenes, upenes un sarkani krāsojas jāņogu ķekari, kas uz tirgus letes nonāks pēc nedēļas. Vandzenes pagasta “Mazkuģnieku” saimniecībā, kur 15 hektāros audzē ogas, atzīst, ka ar ogu audzēšanu pieticīgi izdzīvot var, un arī par strādnieku trūkumu te nesūdzas.
Suņu obligātā iezīmēšana ar mikroshēmu jeb čipošanu tiks atlikta par pusgadu, līdz nākamā gada 1.janvārim – tā pirmdien, 20.jūnijā, nolēma Ministru kabineta komiteja, akceptējot grozījumus Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtības likumā. Papildus tam nolemts, ka šo procedūru drīkstēs veikt ne tikai sertificēti veterinārārsti, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori.
Lai rosinātu jauniešus pārņemt lauku saimniecības, jaunajiem lauksaimniekiem paredzēts 40 000 eiro liels atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Neskatoties uz krīzi piensaimniecībā, pierādījies, ka jaunieši grib sākt uzņēmējdarbību laukos. Taču atbalsta nosacījumos iekļauto 15 000 eiro pamatkapitālu daudzi var iegūt tikai ar radu palīdzību.
Ik gadu maija trešajā svētdienā tiek atzīmēta no AIDS mirušo piemiņas diena. Šai dienai veltītajā pasākumā nevalstiskās un pacientu organizācijas pauda viedokli, ka atbildīgajām veselības aprūpes institūcijām ir pēdējais laiks izlēmīgi rīkoties, lai apturētu HIV epidēmijas izplatību. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem, Latvijā ir viens no augstākajiem HIV un AIDS izplatības un saslimstības rādītājiem Eiropā.
No Rīgas uz Skulti piektdienas, 29.aprīļa, rītā devās akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) organizēts Veselības ekspresis. Topošie ārsti ceļā pasažieriem veica veselības pārbaudes un sniedza padomus, ko lietot uzturā un no kā labāk atteikties. Veselības ekspreša braucieni notiek, lai augstskolā iegūtās zināšanas nodotu tālāk sabiedrībā, daudzinot veselīgu dzīvesveidu un rūpējoties par cilvēku veselību.
Rīga ir dzīvei dārgākā Baltijas valstu galvaspilsēta – to rāda "Swedbank" Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījumu rezultāti. Rīgā ir gan dārgākais pārtikas grozs, gan sabiedriskais transports, turklāt vidusmēra ģimenei Rīgā jāmaksā arī zemes un nekustamā īpašuma nodoklis, kas nav ne Viļņā, ne Tallinā.