Dienas ziņas

Ventspilī ziemas peldētāju salidojums

Dienas ziņas

Latgalieši vērtē NT izrādi “Latgola.lv”

Lauksaimnieki ir pret Meža likuma grozījumiem

Lauksaimnieki iebilst pret grozījumiem, kas aizaugušas zemes pārvērš par meža zemēm

No šā gada 1.janvāra Latvijā stājās spēkā grozījumi Meža likumā, nosakot, ka turpmāk par mežu tiks uzskatītas arī tās platības, kurās agrāk koku nav bijis, bet tagad izveidojies apaugums ar piecus metrus augstiem kokiem. Lauksaimnieki uzskata, ka tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizācija, un grozījumi jāmaina vai likuma stāšanās spēkā jāatliek līdz 2025.gadam. Aizaugušās zemes nav jāpārvērš par meža zemēm, bet gan jāatgūst atpakaļ ražošanā.

Salas pagasta bioloģiskais zemnieks Gundars Saknītis rāda nesen iegādātos 12 hektārus zemes, no kuriem pusi viņš ir attīrījis no apauguma, otru pusi vēl nav paspējis, bet bērzi tik stiepjas augumā un piecus metrus jau būs sasnieguši. Vai tāpēc šis gabals jāatdod mežam?

„Mums, lauksaimniekiem, vienīgā iespēja paplašināt savas zemes ir nopērkot šādu, jo labā kārtībā esošu zemi vairs nav iespējams nopirkt. Tai pašā laikā, ja ministrija paredzējusi, ka mēs gribam nonākt pie diviem miljoniem hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes, tad, pieņemot šo likumu, tas vairs nebūs iespējams. Pretruna veidojas. Es domāju par jauniem zemniekiem, kas sāk  darbību, viņi cīnās un ņemas, viņiem arī nav iespējas ko citu dabūt klāt,” teic Saknītis.

Šeit var atgādināt „Panorāmas” decembra sižetu par jauno zemnieku Raiti Unguru, kurš, apstrādājot nepilnu hektāru aizaugušas zemes, iekūlās nepatikšanās un Meža dienests viņam uzlika sodu 38000 eiro apmērā. Aizkraukles tiesa sodu atcēla un vēlāk arī Meža dienests atteicās no savas prasības. Bet šis piemērs lauksaimniekos tagad raisa bažas - vai līdzīgu gadījumu nekļūs vairāk?

„Zemes tika aizaudzētas, un tagad vienā mirklī šī pretlikumīgā darbība automātiski tiek legalizēta, uz ko mēs kā lauksaimnieki un arī pašvaldību vadītāji saka - tas nonāk ar daudzām lietām pretrunā, arī ar pašvaldību tiesībām un teritorijas plānošanas likumu, kur pašvaldībām ir tiesības noteikt stratēģiju, kā viņas savu teritoriju attīsta,” bilst Kokneses novada zemnieks Jānis Dzenis.

Krustpils novada pašvaldība aprēķinājusi, ka, Meža likuma grozījumiem stājoties spēkā, zaudējumi būs ievērojami.

„Pašvaldībai iet garām 14,5 tūkstoši eiro nekustamā īpašuma nodokļa ik gadu, jo jaunaudzes, kuras ir līdz 40 gadu vecas lapu kokiem un 40 gadu skuju kokiem, ar nodokļiem netiek apliktas. Pašvaldība ir ieinteresēta, lai ražojošajās teritorijās notiktu darbība. Mēs te piesaistām savus uzņēmējus, kas maksā nodokļus,” norāda Krustpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Kalve.

Savukārt Lauku konsultāciju centra speciālisti pozitīvi vērtē mežinieku centienus sakārtot aizaugušās platības, jo dabiski izveidojušās mežaudzes 130 tūkstoš hektāru platībā neparādās valsts informācijas sistēmās un nav iespējama likumīga to apsaimniekošana. Zemniekiem sarežģījumi nebūšot, lauku konsultanti ir gatavi palīdzēt, saka Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

„Ja ir apaugums, kuru var uzskatīt par mežu, tas būtu jāreģistrē kā plantāciju mežaudze, un tālāk jau ir jālemj , ko ar to mežu darīt. Ja tā ir laba lauksaimniecības zeme un meliorācijas sistēma apakšā – šī zeme jāatgūst ražošanā.  Šim zemniekam jāsadarbojas ar Meža dienestu, mēs arī palīdzēsim trīs gadu laikā visu sakārtot un uztaisīt normālu lauku, kur sēt graudus un ganīt lopus,” skaidro Cimermanis.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti nākamnedēļ vēlreiz skatīs Meža likuma grozījumus un uzklausīs Zemkopības ministrijas viedokli par iespējamiem atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu aizaugušo zemi atgriezt atpakaļ ražošanā.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt