Dienas ziņas

Otro reizi pasniegta O.Krodera balva

Dienas ziņas

Latvijas un Somijas prezidenti par sankcijām Krievijai

Saeimas komisija apspriež Meža likuma grozījumus

Zemnieki pret grozījumiem Meža likumā: iespējams, likumu nāksies atvērt vēlreiz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Saeimas Tautsaimniecības komisija   trešdien otro reizi uzklausīja Zemkopības ministrijas priekšlikumus, ko varētu darīt, lai grozījumi Meža likumā, saskaņā ar kuriem par mežu uzskata teritoriju ar kokiem vismaz piecu metru augstumā, nevērstos pret zemniekiem. 

Ja Zemkopības ministrija pēc divām nedēļām nevarēs piedāvāt risinājumu, tad nāksies vērt vaļā Meža likumu un, iespējams, pārcelt likuma spēkā stāšanās termiņu trīs gadus uz priekšu.

Grozījumi Meža likumā stājušies spēkā jau no 1. janvāra. Tie nosaka, ka turpmāk par mežu tiks uzskatītas tādas platības, kurās agrāk koku nav bijis, bet tagad aug vismaz piecus metrus augsti koki. Zemnieki uzskata, ka grozījumi ir jāmaina un aizaugušās zemes jāpārvērš atpakaļ lauksaimniecībā izmantojamās.

Pašlaik lauksaimniekiem ir liela neziņa, ko darīt. Tagad, ziemā, būtu īstais laiks, kad aizaugušo zemi varētu apstrādāt un pārvērst laukos, bet nevar zināt, vai par to netiks uzlikti sodi un nesekos tiesvedības.

 „Ja tā ir bijusi lauksaimniecības zeme un ja lauksaimniekam ir vēlme to atgriezt ražošanā, tad to vajadzētu bez kādām birokrātiskām procedūrām atļaut, nerēķinot, cik tur tie koki gari, bet, apskatoties zemes plānā, ka tā ir pļava, aramzeme, meliorēta zeme,” ierosināja  Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze.

Pēc divām nedēļām Tautsaimniecības komisija Meža likuma grozījumus skatīs vēlreiz. Tā kā likums skar gan meža nozari, gan lauksaimniekus, tad jātiek skaidrībā, vai, grozījumus, atkārtoti mainot, neradīsies juridiskas pretrunas.

„Mums kā zemniekiem svarīgs ir rezultāts. No Zemkopības ministrijas gaidām grozījumus valdības noteikumos tā, lai zemes īpašniekam nebūtu jāveic 10 - 16 darbības, kas nepieciešamas, lai aizaugušo zemi varētu pārvērst atpakaļ lauksaimniecībā izmantojamā zemē,” skaidroja Zemnieku saeimas lauksaimniecības eksperts Mārtiņš Trons.

Aizaugušās zemes bieži vien nav radušās zemnieku slinkuma rezultātā. Tie ir zemes īpašnieki, kas paši savus laukus neapsaimnieko, un kad tos beidzot izdomā pārdot vai iznomāt, tad tur jau uzauguši koki. Piemēram, bērzi piecu metru garumu sasniedz sešos septiņos gados. Pēc likuma – tas ir mežs, zemnieka skatījumā – zeme, kas jāattīra, lai tur varētu sēt labību.

Gadījumā ja Zemkopības ministrija pēc divām nedēļām nevarēs piedāvāt racionālu risinājumu, tad nāksies vērt vaļā Meža likumu un, iespējams, pārcelt likuma spēkā stāšanās termiņu trīs gadus uz priekšu. Zemnieku saeimas prasība ir likumu atcelt uz 10 gadiem, bet deputāti šo ideju uztvēra skeptiski.

Jau ziņots, ka no šā gada 1.janvāra Latvijā stājās spēkā grozījumi Meža likumā, nosakot, ka turpmāk par mežu tiks uzskatītas arī tās platības, kurās agrāk koku nav bijis, bet tagad izveidojies apaugums ar piecus metrus augstiem kokiem. Lauksaimnieki uzskata, ka tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizācija, un grozījumi jāmaina vai likuma stāšanās spēkā jāatliek līdz 2025.gadam. Aizaugušās zemes nav jāpārvērš par meža zemēm, bet gan jāatgūst atpakaļ ražošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti