Svētdien mēs pārdomās sagaidām Adventa laiku. Tā ir gatavošanās Kristus piedzimšanas svētkiem. Adventa laiks nāk ar cerību – tā svētdien sprediķī uzsvēra Rīgas Doma evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs Sandis Ratnieks.
Autora ziņas
30.novembrī Latvijas Televīzijas programmā bija plānots labdarības koncerts Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas atbalstam. Pēc Zolitūdes traģēdijas koncerts pārcelts uz nākamo gadu, taču, lai mazie pacienti un viņu vecāki nejustos pamesti, Renārs Kaupers kopā ar saviem draugiem šodien muzicēja nodaļā pie slimajiem bērniem, izraisot viņu sejās smaidus un liekot aizmirst par slimnīcas ikdienu.
Ceturtdien notikusī traģēdija, kad dzīvības zaudēja vismaz 47 cilvēki, un ievērojams skaits ievainoto smagā stāvoklī nogādāti slimnīcā, ir lielākā, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Nelaimes ir notikušas arī agrāk, bet tajās nav gājis bojā tik daudz iedzīvotāju.
Lai bērni dzimtu veseli un ārsti jau savlaicīgi redzētu, kādi papildus izmeklējumi nepieciešami topošajām māmiņām, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) no Pētera Avena labdarības fonda otrdien saņēma vērtīgu dāvinājumu – ekskluzīvu, vienīgo Baltijā ultrasonogrāfijas iekārtu vairāk nekā 66 tūkstoš latu vērtībā.
Andria Felss ir lauksaimnieks, aktīvs Atmodas laika dalībnieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Savulaik piedalījies Latvijas vēstures veidošanā, šodien viņš no politikas ir aizgājis. Viņa spēks ir apsētajos labības un rapša laukos un paša uzceltajā eļļas pārstrādes rūpnīcā.
Par pedofiliju apsūdzētais 39 gadus vecais vīrietis savus upurus meklēja sociālajos tīklos, kur bija uzdevies par meiteni, kas meklē draudzenes, otrdien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.
Audzēt cāļus, stādīt ķiplokus, ar lāzeru veidot kokgriezumus vai pievest pie mājas mobilo pirti – lauku jauniešu biznesa idejām izdomas netrūkst. Piedaloties Valsts lauku tīkla organizētajā jauniešu uzņēmējdarbības konkursā "Laukiem būt", labāko ideju autoriem iespējams saņemt gan naudas balvas sava biznesa uzsākšanai, gan padomus uzņēmējdarbības un grāmatvedības pamatos.
Pētījumi rāda, ka vilku populācija Latvijā pēdējos gados turas vienādās robežās – ap trīssimt vilkiem, bet gadā tiek nomedīti vairāk nekā 200 pelēči. Tomēr arī saplosīto aitu skaits aizvien palielinās. Visvairāk par šādiem negadījumiem dzirdēts Aiviekstes un Lubānas apkārtnē. Vilki iekāro aitas arī Ziemeļkurzemē, un nesen saņemtas ziņas par pelēču uzbrukumiem Igaunijas pierobežā.
Dubultpilsonību pieļaujošo likumu grozījumu stāšanās spēkā Latvijā bija gaidīts notikums. To apliecina pilsoņu lielā atsaucība, jo jau pirmajā mēnesī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 420 iesniegumu. Lielākajā daļā lūgts reģistrēt bērnus par Latvijas pilsoņiem, bet ir arī Latvijas trimdinieku, to pēcnācēju un līvu iesniegumi.
Sabiedrība par veselības prioritāti uzskata mātes un bērna veselību, otrajā vietā atstājot nepieciešamību nodrošināt visiem vienlīdzīgu pieeju veselības pakalpojumiem. Tas secināts Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pasūtītajā pētījumā.
Kas vainīgs masveida zivju bojāejā Balvu novada Ičas upē – toksisks piesārņojums, augu aizsardzības līdzekļi vai bioloģiski procesi dabā – līdz piektdienas pēcpusdienai eksperti to vēl precīzi nav noteikuši. Nav atrasts arī piesārņojuma avots.
Ceturtdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tika noraidīts Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna ("Vienotība") iesniegtais priekšlikums, kas paredzētu ierobežot Latvijas zemju iztirgošanu ārzemniekiem. Šī priekšlikuma rosinātāja, biedrība „Zemnieku saeima", paudusi neizpratni par komisijas lēmumu un opozīcijas deputātu gatavību notirgot lauksaimniecībā izmantojamo un meža zemi ārzemniekiem pret uzturēšanās atļaujām.
Lai zemes īpašnieki labprātāk izvēlētos lauksaimniecībā izmantojamo zemi pārdot vietējiem zemniekiem, nevis ārzemniekiem, sagatavoti grozījumi likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie paredz uz diviem gadiem ieviest atvieglotu nodokļu režīmu tiem pārdevējiem, kuri zemi pārdos vietējiem lauksaimniekiem.
Otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vērtēja koalīciju partiju panākto kompromisu par termiņuzturēšanās atļaujām. Pretrunīgus viedokļus raisīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums, kas paredz, ka papildus jau iepriekš pastāvošajiem termiņuzturēšanās atļauju veidiem varētu ieviest jaunu veidu.
Rīgas Brāļu kapos pilnībā atjaunota noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija. Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 57 tūkstoši latu. Lielākā daļa no tiem ir tautas ziedojumi, kas saziedoti Latvijas Televīzijas akcijās Lāčplēša dienā.
Diskutējot par to, kā sadalīt 1,7 miljardus eiro lielo tiešmaksājumu aploksni, atsevišķas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas paudušas viedokli, ka lielākais atbalsts ir nepieciešams ražojošajiem zemniekiem. Savukārt nozares eksperti mudina pārdomāt, kurš maksājuma modelis nodrošinātu pamestās zemes atgūšanu un jauno zemnieku vēlmi uzsākt biznesu laukos.
Joprojām sabiedrībā pastāv uzskats, ka Austrumu, Itālijas, Francijas un vairāku citu valstu kulinārijas tradīcijas ir īpašas un tās prot izbaudīt tikai gardēži. Taču mūsu nacionālie gardumi dažkārt ir daudz pārāki, tikai jāprot tos novērtēt. Lai popularizētu un veicinātu mājās ražoto kulinārijas produktu konkurētspēju un atpazīstamību, ir tapis jauns projekts "Foodart", kurā iesaistījušies ražotāji un pavāri no Latvijas un Igaunijas.
Lietuva eksportē savus piena produktus uz 70 dažādām valstīm, tāpēc, ja Krievija oficiāli nolems bloķēt Lietuvas piena produkcijas importu, Latvija nekļūs par galveno Lietuvas piena produkcijas noieta tirgu. Šādas prognozes tika izteiktas ceturtdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes Piena grupas sēdē.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi priekšlikumu - no 2015. gada mikrouzņēmumu nodokļu likmi paaugstināt no pašreizējiem 9% līdz 15%. Pirmdienas rītā raidījumā "Rīta Panorāma" Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka nodokļa paaugstināšana sīkbiznesu iedzīs ēnu ekonomikā. Neizpratnē, ko turpmāk darīt, ir kāda mikrouzņēmuma īpašnieki Tukuma novadā.
Viena no iespējām, kā laukos attīstīties mazajām saimniecībām, ir nodarboties ar mājražošanu. Latvijā darbojas 559 reģistrēti mājražotāji, bet tas ir zems rādītājs - tikai 0,2 procenti no visiem zemniekiem. Salīdzinājumam - Eiropā vidēji ar mājražošanu nodarbojas 8%, bet Rumānijā savās mājās dažādas preces un pārtikas produktus ražo un pārdod gandrīz puse zemnieku. Kā galveno šķērsli mājražošanas attīstībai Latvijā cilvēki min likumdošanas un birokrātijas barjeras, kā arī zināšanu trūkumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir savs redzējums, kādam jāizskatās Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam nākotnē: pašreizējo 119 pašvaldību vietā būtu vairs tikai 30. Pirmdien Ministru kabineta komiteja virzīja apspriešanai valdībā ministrijas sagatavotos grozījumus, par kuriem iepriekš nav bijušas diskusijas sabiedrībā un arī pašvaldības ar grozījumu izstrādātājiem pie viena sarunu galda nav sēdušās.
Cik daudz līdzekļu no ES lauksaimniecības budžeta nākamajos septiņos gados ienāks Latvijā, pašlaik precīzi līdz santīmam aprēķināt nevar. Tiek prognozēts, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai būs ap 2,7 miljardiem eiro, kas ir par vienu miljardu eiro vairāk nekā iepriekšējos septiņos gados. Lauksaimnieku vidū notiek diskusijas par to, kam šī nauda tiks izmantota, cik līdzekļu atvēlēts tiešmaksājumiem, cik – lauku attīstības programmām.
Ar muzikālo kustību izrādi “Ja paveiksies...” šodien, Pasaules nedzirdīgo dienā un Valodu dienā, skatītājus Dailes teātra Mazajā zālē uzrunāja amatierteātra jaunieši no Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskolas. Iestudējumā stāsts ir par jauniem cilvēkiem, kas dodas darba meklējumos uz ārzemēm. Kopējā noskaņa ir skumja, emigrācijas etīdes izspēlē arī nedzirdīgi jaunieši.
Lauksaimnieku organizāciju apkopotā statistika liecina, ka vidēji tikai 6% no Eiropas zemniekiem ir jaunāki par 35 gadiem, turklāt situācija Rietumeiropas valstīs ir sliktāka, nekā Austrumeiropā. Vecāki par 55 gadiem ir gandrīz puse no visiem Eiropas zemniekiem, un tas nozīmē, ka ir apdraudēta paaudžu maiņa. Lai palīdzētu jaunajiem zemniekiem uzsākt saimniekošanu, no nākamā gada paredzēts, ka jaunie zemnieki varēs saņemt īpašu atbalstu no lauku attīstībai domātajiem līdzekļiem. Viņu veikums Latvijā jau ceturto gadu tiek novērtēts arī konkursā “Senču aicinājums”.
Tāpat kā tagad pirms eiro ieviešanas, arī tolaik TV ekrānus pārpludināja dažādi informatīvie un reklāmas klipi. Netrūka arī skandālu, jo daudziem šķita, ka kampaņa, kam no valsts budžeta atvēlēts miljons latu, neattaisno sevi un eirooptimistu skaits nevairojas.
Eiropas Komisija pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru par Eiropas Savienības Nitrātu direktīvas pārkāpšanu - zemnieki pārāk ilgi glabā uz lauka kūtsmēslus, izšķērdīgi lieto minerālmēslus un izbūvējuši maz mēslu krātuvju. Tas izraisot iespēju, liekajam slāpekļa daudzumam aizplūstot ūdens tilpnēs un gruntsūdeņos, ietekmēt Baltija jūras tīrību un cilvēku veselību. Lauksaimnieki apšauba slāpekļa pārmērības iespējamību, jo Latvijā nav veikts vides monitorings, kas to pierādītu. Tomēr noteikumi prasa, lai līdz nākamā gada jūlijam mēslu novietnes būtu izbūvētas 25 tūkstošos saimniecību.
Vecumnieku novadā pirmdienas rīts iesākās trauksmaini – pie jaunajām notekūdens attīrīšanas ietaisēm bija pulcējušies saniknoti vīri ar smago tehniku, pašvaldības pārstāvji un policisti. Nepilnu pusotru miljonu vērtās iekārtas, kas uzbūvētas par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem ar pašvaldības līdzdalību, šajās dienās gatavojas nodot ekspluatācijā, bet apakšuzņēmējiem par padarīto joprojām nav samaksāts un viņi gatavi radikālai rīcībai.
Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas vēlas, lai turpmākajā plānošanas periodā atbalsta maksājumos saglabātu piena nozari kā prioritāru. Organizācijas Zemkopības ministrijai izteikušas arī konkrētus priekšlikumu atbalstīt tās zemnieku saimniecības, kuras vēlas paplašināties, būvējot jaunas fermas, lai investīcijas piena ražošanā būtu ekonomiski efektīvas.
Lauksaimnieki iestājas pret Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstu apliekošiem nodokļiem, kā to iecerējusi Finanšu ministrija.
Eiropas lauksaimnieku organizācijās sākušās spraigas diskusijas par jauniem marķējumiem produkcijai, kas gatavota mazajās zemnieku saimniecībās. Tiek piedāvāti vairāki nosaukumi – „Kalnu produkts”, „Salu produkts” un produkts ar nosaukumu „No manas saimniecības”, kas varētu attiekties uz Latvijas ražotājiem.
Lauksaimnieku organizācijas joprojām vērtē jauno Lauku attīstības programmas projektu 2014.- 2020.gadam. No Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai kopumā paredzēts 1,37 miljardi latu. To, ka mazais zemnieks arī uz četriem hektāriem var veiksmīgi saimniekot un nodarboties ar biznesu, pierādījuši Mazgrāvīšu saimnieki.
Augstās zemes cenas, jau esošie kredīti, birokrātija dokumentu iesniegšanā, un arī iegādei vēlamās zemes trūkums – zemnieki min daudz un dažādus iemeslus, kāpēc pie zemes pirkšanas tā arī nav tikuši.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
