Nominācijā " Jaunais veiksmīgais zemnieks" šogad lauksaimnieku gadskārtējā Sējēja konkursā par laureātu tika atzīts Ogres novada zemnieks Jānis Mūrmanis. Kā gados jaunam cilvēkam izdodas tikt galā ar lauku saimniecību, un kas ir viņa veiksmes pamatā -- to uz Menģeles pagasta Murķīšiem brauca lūkot Maija Migla.
Mājās, kur apkure joprojām nav pieslēgta parādnieku dēļ, spriedze kaimiņu vidū pieaug. Kaimiņi un apsaimniekotāji ar parādniekiem cīnās, kā nu prot. Nesaudzīgu metodi, kā tikt galā ar nemaksātājiem, izvēlējušies kāda Ķekavas nama iedzīvotāji.
Latvijas nākotne nav lielpilsētās – tie ir lauku ļaudis, kas veido kultūrvēsturisko vidi un palīdz uzturēt nacionālo garu. Laukos ir mūsu spēks.- Ar šādiem vārdiem Tukuma novada Jaunmoku pilī tika sveikti konkursa “Sējējs -2012” laureāti – cilvēki, kuru ikdiena paiet, gādājot par graudiem tīrumos, lopu ganāmpulkiem un piena izslaukumiem.
Ar 1000 latiem sākt biznesu. Daudziem šķiet - tas nav iespējams. Taču vairāk nekā 100 lauku sieviešu pierādījušas, ka tieši šāds mikrokredīts viņām ir palīdzējis realizēt idejas un, veiksmīgi darbojoties, nopelnīt sev un savai ģimenei. Ar vienu no mazajām zemniecēm - mikrokredīta ņēmējām - kāpostu skābēšanas laikā Brunavas pagastā tikās Maija Migla.
Līdz šim daudzu Latvijas zemnieku lielākā sāpe bijusi nespēja iegādāties pašiem savu zemi. Daudzi lauksaimnieki joprojām zemi nomā no ārzemēs dzīvojoša īpašnieka. Kopš jūlija sākuma, kad tika atvērta lauksaimniekiem paredzēta kredītlīnija, to jau izmantojuši 30 zemnieki, iegādājoties savā īpašumā tūkstoš hektāru zemes. Bet ne visiem ar kredītu ņemšanu ir gājis gludi.
Piena lopkopjiem pēdējā laikā aizvien vairāk nākas pievērsties matemātikai. Tikko viņi pabeiguši aprēķinus, cik dārgi varētu izmaksāt lopbarības cenu paaugstināšanās, kā jau atkal jāsāk skaitīt piena kvotas. Pēc Eiropas Savienības direktīvām šogad Latvijas piena ražotāji drīkst pārstrādātājiem piegādāt 754 tūkstošus kilogramu piena. Taču vasaras sezonā izslaukumi kāpuši tik strauji, ka, tempiem nesamazinoties, atļautais kvotu daudzums var tikt pārpildīts. Tam var sekot soda sankcijas.
Graudu cenas šoruden kāpušas tik augstu, ka cūku skaitu nāksies samazināt, - pieļauj cūkkopības nozares speciālisti. Tomēr domu, ka nozare Latvijā pavisam varētu iznīkt, neviens cūku audzētājs gan nepieļauj. Milzums pūļu un līdzekļu ir ieguldīti ciltsdarbā, genofondu iespējams pazaudēt pāris gados, bet atjaunot to vairs nav iespējams. Par izdzīvošanas iespējām ar cūku audzētājiem un ciltsdarba speciālistiem runāja Maija Migla.
Bet pētījumi liecina, ka Latvijā joprojām vairāk nekā puse iedzīvotāju mīt pārapdzīvotos dzīvokļos. Liela daļa dzīvojamo ēku ir vecas un ar zemu siltumnoturību, īpaši tas attiecas uz pagājušā gadsimta 60. gados būvētajām paneļu mājām. Kāds Latvijas dzīvojamais fonds izskatās uz citu Eiropas valstu fona, un kas darāms, lai dzīves apstākļus uzlabotu -- par to šonedēļ diskutēja arhitekti.
Iespējams, tad, kad Latvija beidzot saņems jaunos vilcienus, pasažieri dzelzceļa pakalpojumus izmantos vairāk. Bet vai braucēju skaits tiešām pieaugs un nāksies palielināt arī esošo maršrutu skaitu -- to neviens vēl neņemas prognozēt. Pagaidām biežāk ir lemts kaut ko slēgt un īsināt - gan dzelzceļa, gan autobusu satiksmē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iekšzemē pārvadāto pasažieru skaits arvien sarūk. Lai racionāli plānotu dažādu maršrutu transportu un to savietojamību, no nākamā gada šis pienākums uzticēts vienai institūcijai - Autotransporta direkcijai. Tas radījis iebildes reģionos.
Aizturot cigarešu kontrabandistu grupu uz Latvijas -- Krievijas robežas, atbildīgās amatpersonas pieļāvušas kļūdas operācijas organizēšanā. To konstatējusi Valsts robežsardzes izveidota izmeklēšanas komisija. Lai gan lietā ir vēl daudz nezināmā, tomēr pamazām atklājušies apstākļi, kādos dienesta biedrs nāvējoši ievainojis savu kolēģi -- robežsargu Oskaru Vilciņu, kurš no gūtajām traumām miris. Pret atbildīgajām amatpersonām ierosinātas piecas disciplinārlietas.
Lai gan Valsts zemes dienests apņēmies bez maksas no kadastra dzēst dabā neeksistējošas garāžas, šķūnīšus, siltumnīcas un citas palīgēkas, daudzi iedzīvotāji kūtri izmanto šo iespēju un joprojām maksā nekustamā īpašuma nodokli par ēkām, kuru sen vairs nav. No 800 tūkstoš valstī uzskaitītajām palīgēkām no kadastra dzēstas tikai 2400, tātad mazāk par vienu procentu. Maz ticams, ka pārējās garāžas, siltumnīcas un šķūnīši ir labā stāvoklī, taču par to Valsts zemes dienestam datu nav.
Cilvēku skaita samazināšanos Latvijā īpaši sāpīgi izjūt laukos. Un nākotnes prognozes ir vēl drūmākas. Aplēsts, ka nākamo 20 gadu laikā no 83 tūkstošiem pašreiz reģistrētajām saimniecībām paliks tikai puse. Mazināsies cilvēku skaits, būs lielas nodarbinātības problēmas, ierobežota izglītības un veselības pakalpojumu pieejamība. Ko darīt, lai aina nebūtu tik drūma? Par Latvijas lauku telpas attīstību šodien, lauksaimnieku mudināti, sprieda ministri un ierēdņi.
"Saņēmām jaunas mašīnas, bet pēc diviem gadiem tās jau nobrauktas," stāsta piensaimnieki, kuriem pēc katra piena litra ik dienas nākas mērot garum garos kilometrus pa lauku ceļiem. Līdzīgi stāsti ir gan graudu vedējiem, gan mežiniekiem. Ceļu sakārtošanai reģionos ir jābūt vienai no valdības galvenajām prioritātēm jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. gada, to šodien, tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, uzsvēra lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Vienlaikus viņi nepiekrīt tādam lauku infrastruktūras modelim, kurš paredz lauku ceļus sakārtot par naudu, kas domāta lauku attīstībai.
Kamēr lielveikalu plauktos acu augstumā nebūs pašmāju lauksaimnieku kooperatīvos ražotā piena, gaļas un citu produktu, tikmēr mums ir vēl kur augt, - tā kādā kooperatīvu saietā atzina asociācijas vadītājs. Taču jau šobrīd kooperācijas par savu nopelnu atzīst lauksaimniecības produktu eksporta pieaugumu par 40% gadā, tuvojoties apjomam 1miljarda latu vērtībā.
Pēdējā laikā Latvijā aizvien vairāk tiek runāts par nepieciešamību celt vidējās- profesionālās izglītības prestižu. Jau šodien laukos reāli izjūtams gan traktoristu, gan kombainieru, gan agronomu trūkums, bet šīs nav profesijas, pēc kurām jaunieši tiektos. Tāpēc jāmaina attieksme gan pret profesionālo izglītību, gan iespējām to apgūt. Jelgavas lauksaimniecības universitāte par studentu trūkumu nevar sūdzēties, bet speciālistus, kas aktuāli nepieciešamas lauksaimniekiem, arī šeit gatavo nepietiekamā skaitā.
Rēķinot neiegūto peļņu no graudiem un kartupeļiem, meža dzīvnieki zemniekiem vidēji gadā nodara vairāku miljonu latu zaudējumus. Šādu provizorisku aprēķinu veikusi Zemnieku Saeima, aptaujājot lauksaimniekus par nodarītajiem postījumiem. Mūsu likumi neparedz mednieku atbildību, ja dzīvnieki darbojušies viņu medību iecirknī, pretēji,piemēram, Vācijai, kur medniekiem jākompensē zaudējumi lauksaimniekam, ja viņi nav godam apsaimniekojuši savu iecirkni.
Brīvdabas muzejā jaunas atklāsmes tiem, kuri amatniecības gadatirgus saista ar māla podiem, grebtām karotēm un austām segām. Mūsdienīgā amatniecība, nenoniecinot pārmantotās tradīcijas,izmēģina aizvien jaunus materiālus, dizainus un krāsas. Tomēr viens noteikums paliek nemainīgs -- gadatirgū ļauts piedalīties tikai ar pašu rokām darinātiem izstrādājumiem.
Latvijas maiznieki sakās rūpīgi sekojam līdzi starptautiskajām biržas prognozēm. No tām daudzējādā ziņā atkarīgs, kādas rudenī būs graudu un līdz ar to - miltu un maizes cenas. Šogad mums gaidāma īpaši laba raža, bet daudzās pasaules lielajās graudu audzētāju valstīs nav paveicies, tāpēc jau tagad ievērojami cēlušās graudu iepirkumu cenas. Maiznieki prognozē, ka milti no jaunās ražas būs dārgāki, bet dramatisku pieaugumu maizei neparedz -- tie varētu būt vien daži santīmi.
Latgales zemnieki pildījuši savu solījumu -- no brīža, kad uzsācis darbu jaunais piena kombināts Jelgavā, piens uz Lietuvu vairs netiek sūtīts. Lielākā daļa aizceļo uz kombinātu, bet īpaši kvalitatīvs bioloģiskais piens nonāk Trikātā, kur to izmanto bioloģiskā siera ražošanai. Ar ko no parastajām govīm atšķiras bioloģiskā piena devējas -- Latgalē pētīja Maija Migla.
Vai atļaut aitkopjiem arī turpmāk pašiem saīsināt jēru astes, izmantojot gumijas gredzenu metodi? Dzīvnieku aizstāvji pret to asi iestājas, jo šāda astu saīsināšanas metode ir īpaši cietsirdīga un no tās jau atteikušies Skandināvijā un Lietuvā. Tikmēr aitkopji līdzšinējo kārtību aizstāv un uzsver, ka aitām astes šādi saīsina daudzviet Eiropā un potenciālie ierobežojumi nostādīs Latvijas aitkopjus neizdevīgā stāvoklī.
Pēc dzīvnieku aizstāvju pieprasījuma aitu labturības noteikumu virzība apturēta un tiek gaidīts Eiropas Komisijas saskaņojums.
Sabiedrībā joprojām turpinās diskusijas par Labklājības ministrijas rosinātajiem pārcelšanās pabalstiem, kas mudinātu bezdarbniekus meklēt darbu citos Latvijas reģionos. Latgales pierobežā Demenē cilvēki labprātāk vēlētos, lai pabalstu naudu izlietotu darba vietu radīšanai turpat novadā. Savukārt Neretas puses zemnieki domā, ka pabalsti noderētu, jo viņi jau tagad strādniekus spiesti meklēt kaimiņu reģionos. Par vienu gan visi ir vienisprāt -- pabalstu sistēma jāpārskata, jo jau pieredzēts, ka citi - garantētā iztikas minimuma pabalsti, radījuši augsni slinku un strādāt nespējīgu cilvēku eksistencei.
Augsta plūdu iespējamība saglabājas arī daudzviet citur Latvijā, jo pēdējo 30 gadu laikā nepietiekamo līdzekļu dēļ pienācīgā kārtībā nav uzturētas meliorācijas sistēmas, ka Latvijā sazarojas tūkstošiem kilometru garumā. Pusmiljons latu, ko valdība novadgrāvju un dambju sakārtošanai plāno piešķirt vēl šogad, noderēs tikai visnepieciešamākajām vajadzībām, saka nozares speciālisti.
Latvieši, nenoliedzami, ir pasaulē atzīti kartupeļu ēdāji. Turklāt ne jau kuru katru tupeni latvietis atzīst par galdā liekamu. Tam jābūt pietiekami miltainam, izskatīgam un garšīgam. Lai kartupeļu cienītājiem iztaptu, Priekuļos jau no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem speciālisti nodarbojas ar kartupeļu selekciju un sēklu audzēšanu. Šodien Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūtā bija sarīkota,, Annas diena kartupeļos,, -- lai visiem interesentiem izrādītu un izstāstītu par jaunajām šķirnēm un audzēšanas tehnoloģiju pētījumiem.
Latvijas lauksaimnieki jau labu laiku ar nepatiku vēro, kā līdzās viņu labības laukiem lekni zaļo kukurūza un briest rudzi, kuri nekad nenonāks pārtikas galdā, bet pārtaps biogāzē. No biogāzes ražojot elektrību, uzņēmējiem tiek krietna peļņa, bet līdz ar to tiek degradēta vide un labākās lauksaimniecības zemes zudušas pārtikas ražošanai. Par to satraukumu paudušas vairākas lauksaimnieku organizācijas. Šodien jautājumus, kas saistīti ar biogāzes ražošanu, pārrunāja zemkopības ministre Laimdota Straujuma un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
Lai gan mūsu lauksaimnieku pārstāvji jau ieminuši ceļu uz Briseli, runājot un skaidrojot Latvijas pozīciju par vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem, un mēs esam sadzirdēti, tomēr atslābt nedrīkst ne mirkli. Pat, ja tiek solīti vislabākie nosacījumi - to šodien kopējā tikšanās reizē atzina lauksaimnieku organizāciju un Zemkopības un Ārlietu ministrijas speciālisti. Vairāk par sanāksmē runāto -Maijas Miglas reportāžā.
Lai gan zemnieki parasti atturas no priekšlaicīgām prognozēm, augkopības speciālisti pēc sējumu apsekošanas atzinuši, ka šogad Latvijā gaidāmas labas graudaugu ražas. Vairāk nekā pusi no visām graudaugu platībām aizņem kvieši, kam iepriekšējos gados pasaules tirgū bijusi īpaši laba cena. Izdevīgi audzēt arī rapsi, un šogad tas iesēts jau vairāk nekā simts tūkstošos hektāru. Salīdzinoši griķi iesēti desmitreiz mazākās platībās, taču pēdējos gados to cenas līdzinās kviešu cenām.
Latvijas zemnieki izrādījuši lielu interesi par zemes kreditēšanas programmu. Hipotēku bankā pieteikušies vairāk nekā 500 lauksaimnieku ar vēlmi iegādāties zemi kopumā 18 miljonu latu vērtībā. Pēc Hipotēku bankas datiem, reālie zemes pircēji, kas jau sākuši iesniegt dokumentus, ir tikai 92. Vismazākā interese par zemes pirkšanu ir Latgales lauksaimniekiem.
Sabiedrības pastiprināta uzmanība šobrīd pievērsta norisēm ap Hipotēku banku. Īpašu uzmanību, saistībā ar zemes kreditēšanas programmu, bankai pievērsuši zemnieki. Šīs nedēļas sākumā bažas par kreditēšanas procesu caurspīdīgumu Panorāmas sižetā izteica Bauskas lauksaimnieku apvienības biedri. Zemkopības ministrija neizslēdz iespēju, ka varētu būt mēģinājumi pie aizdevumiem tikt negodprātīgā ceļā, bet šādi darījumi netiks pieļauti.
Lauksaimniecības nozarei jau tuvāko gadu laikā būs jārisina problēmas, kas saistītas ar lauku novecošanos.To pierāda Lauku konsultāciju un izglītības centra veiktais pētījums par Latvijas lauku telpas attīstību un iespējamiem nākotnes scenārijiem. Jau tagad zemnieku saimniecības daudzviet vada cilvēki, kas tuvojas pensijas vecumam vai jau ir pensionaŗi, bet paaudze, kas nākotnē varētu stāties viņu vietā, savu mūžu ar lauksaimniecību saistīt nevēlas. Daļēji risinājums meklējama profesionālu zināšanu apguvē -- par to pārliecinājās mana kolēģe Maija Migla, apmeklējot Saulaines profesionālo vidusskolu un tās beidzējus Vilces pagasta zemnieku saimniecībā.
Ko iesākt meža īpašniekam, kuram pieder ne vairāk par astoņiem hektāriem meža, bet apsaimniekošanai trūkst prasmes? Latvijā variantu nav daudz -- pārdot, izcirst vai atstāt, lai aug savā vaļā. Tepat līdzās Skandināvijā mazās mežu platības veiksmīgi apvienotas kooperatīvos, kas aizņem trešo daļu tirgus, bet Latvijā Saeima jūnijā nobalsoja pret grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā. Tādējādi mūsu mežsaimniekiem veidot kooperatīvus pagaidām ir liegts. Līdz ar to izjūk iecerētā sakārtotā sistēma nākotnē - būs zaudēts arī Eiropas fondu atbalsts, ko Somijas, Zviedrijas un Igaunijas mežu īpašnieku kooperatīvi saņems no 2014. gada.
Kad galdā kūp ar dillēm pārkaisīti pirmie agrie kartupelīši, tā ir zīme, ka patiesi iesākusies vasara. Taču mazie bumbulīši vēl neliecina par to, kāda būs rudens raža. Par to kartupeļu audzētāji spriež, vērojot laika apstākļus un sekojot tam, cik veselīgi ir laksti, vai tajos nav iemetusies puve un nerāpo Kolorādo vaboles.
"Lauksaimniecība mētājas kā teļa aste dunduru laikā. Mums nav vienota mērķa." Tā Bauskas novada zemnieku kopā sanākšanas reizē atzina vietējā lauksaimniecības apvienības speciāliste. Zemnieki pauda nožēlu par to, ka viņu vienotība izpaužas tikai vienotā cīņā par platību maksājumiem, bet daudzās lauksaimniecības organizācijas nekad nav sanākušas kopā, lai rastu risinājumu sāpīgiem jautājumiem, kuru nozarē nav mazums.
