Lauku konsultāciju centra rīkotā konference otrdien bija pulcinājusi ap 200 piena ražotāju un pārstrādātāju no visas Latvijas. Kā plānot savu ražošanu un būt gataviem krīzes situācijās, kas daudziem jau ir tepat tuvumā? To izrunāt un sagaidīt kādu padomu situācijā, kad piena cena krītas, bet pārējie izdevumi pieaug ir īpaši svarīgi.
Līksnas pagasta zemniekam Viktoram Skalānam ir 400 govis, par pienu 27 centu vietā viņš tagad saņem 22 centus. „Man izslaukums no govs ir 10 tonnas gadā, zaudējumi tagad sastāda 90 eiro no govs mēnesī. Prasās nekavējoša palīdzība no valsts, kamēr cena neatkāpsies atpakaļ līdz 27 centiem,” saka zemnieks.
Briselē, tiekoties darba grupā ar citu valstu pārstāvjiem, mūsu lauksaimnieki guvuši apstiprinājumu, ka Igaunijā un Lietuvā piena cenas ir nedaudz augstākas kā Latvijā. Polijā tie ir 29 centi par litru, bet pārējās valstīs 30 centi un vairāk.
„Nāca kolēģi no citām valstīm un prasīja – vai tiešām jums ir 22 eirocenti, vai tā nav kļūda. Es sacīju – jā. Izliekas, ka saprot, bet pagājušajā nedēļā ierēdņi sacīja – jūs jau saņēmāt atbalstu,” saka Latvijas Zemnieku federācijas valdes locekle Silvija Dreijere.
Šobrīd Latvijas piensaimniekiem nekāds reāls atbalsts no Eiropas solīts netiek. Jāiztiek pašu spēkiem. „Saimniekiem ir jāsaprot, ka mēs esam atkarīgi no mūsu pārstrādes, spējas pārdot piena produktus ārpus Latvijas robežām. Un nebļaut uz valdību, bet pašiem saprast, ko mēs varam kā zemnieki un piena pārstrādātāji kopīgi, jo piens dod visvairāk darba vietas laukos,” saka Latvijas Lauku konsultāciju c. valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Tomēr neviens no aptaujātajiem piensaimniekiem netaisījās bankrotēt vai likvidēt ganāmpulkus. Pavasaris vieš cerības, ka nozare izdzīvos.
