„Smags un sarežģīts”, - tā aizvadīto gadu vērtē lauksaimnieki. Āfrikas cūku mēris, Krievijas noteiktais embargo piensaimniekiem, ziemāju izsalšana un graudu cenu lejupslīde – tie ir apstākļi, kas zemniekiem likuši meklēt iekšējās rezerves vai pat mainīt saimniekošanas metodes.
Bauskas novada pašvaldība izvērtējusi gadījumu, kad tikai pēc radinieku uzstājības no sociālās aprūpes iestādes „Derpele” Jelgavas slimnīcā ar plaušu karsoni nogādāta stipri savārgusi sirmgalve. Pašvaldība uzņemas atbildību par notikušo gatavojas sodīt darbinieci, kas nav pratusi vai gribējusi komunicēt ar slimās sirmgalves meitu. Janvāra sākumā pārbaudi pansionātā ir iecerējuši veikt arī Labklājības ministrijas speciālisti.
Jaunajam Bebru pagasta zemniekam Raitim Unguram šogad Ziemassvētki ir pavisam savādi. Prieks par to, ka šogad diviem bērniem pievienojusies mazā māsiņa, bet turpat arī neziņa par savas ģimenes nākotni. Attīrot nepilnu hektāru aizaugušas zemes, lai tur varētu sēt labību, jaunais zemnieks, pašam to nenojaušot, pēc Meža dienesta ierēdņu vērtējuma, pārkāpis Kioto protokolu un izraisījis klimata izmaiņas. Par to viņam aprēķināta 38 tūkstošus eiro liela soda nauda. Lai sodu samaksātu, saimniecība jāpārdod.
„Apsnieg eņģeļu koks” - ar šādu devīzi Rīgas Domā ceturtdien notika Ziemassvētku labdarības koncerts, kas veltīts neizārstējami slimiem bērniem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe. Diemžēl valsts atbalsts šādiem bērniem nav pietiekams, tādēļ labdarības projekts aicina uz līdzcietību un vēlmi padarīt gaišāku ikdienu šo bērnu ģimenēm.
Vecrīgā, Doma laukumā, kur, šķiet, vēl nesen, Zāļu dienā, smaržoja meijas un tika piemērīti ozollapu vainagi, tagad valda karstvīna un piparkūku aromāts, un bērni griezās Ziemassvētku karuselī. Tirgotāji gan atzīst - līksmība te nav zudusi, bet tūristu gan kļuvis ievērojami mazāk.
Pirms trim gadiem pieņemtie grozījumi Meža likumā paredz aizaugušu lauksaimniecības zemi automātiski pārvērst par meža zemi. Iespējams, grozījumi stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra, ja par to nobalsos valdība. Vairāki simti lauksaimnieku lūguši termiņa pagarinājumu līdz 2025. gadam, lai paspētu savas aizaugušās zemes platības sakārtot un pārvērst atpakaļ laukos. Zemkopības ministrija, kas grozījumus sagatavojusi, pagarinājumu neatbalsta.
Latvijas Aitu audzētāju asociācija ar vērienīgu reklāmas kampaņu nolēmusi papildināt patērētāju zināšanas par aitas gaļas kvalitāti. Šai kampaņai nepieciešams pusotrs miljons eiro. Kamēr Eiropa naudu nav piešķīrusi, par iecerēto projektu stāstīt atteicās gan asociācijas, gan Zemkopības ministrijas pārstāvji, tāpēc LTV uzklausīja aitkopju viedokli.
Pirmais no Latvijas piena pārstrādātājiem savu produkciju uz Ķīnu gatavojas sūtīt piena pārstrādes koncerns “Food Union”. Pēc tam kad Krievija pasludināja embargo Eiropas pārtikai, uzņēmums atrada vairākus jaunus noieta tirgus, bet īpašas perspektīvas paveras Ķīnā, jo tur valda milzīgs piena deficīts.
"Mežrags ir skaists instruments. Spēlējot vispirms vajag iepriecināt sevi un tad arī klausītājus," teic mežradznieks Arvīds Klišāns, kurš ar koncertu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 8.decembrī svinēja savu 80 gadu jubileju.
Salacgrīvas, Ainažu un Liepupes zemnieki, kuru saimniecības pēc ilgām debatēm beidzot iekļautas mazāk labvēlīgo apvidu statusā, šogad cerēja saņemt kompensācijas par lieso un neauglīgo zemju apstrādāšanu, līdzīgi kā to saņem kaimiņu novados. Taču, visticamāk, viņi tās atkal nesaņems.
Lasītprasmju pētījumi Eiropā atklājuši satraucošus faktus – piektā daļa iedzīvotāju neprot lasīt pietiekami labā līmeni, un tas atstāj iespaidu gan uz viņu nākotni, gan uz kopējo katras valsts ekonomiku, kam aizvien vairāk nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Arī Latvijā 14% bērnu, kas sāk mācības 1. klasē, lasa slikti vai nelasa nemaz. Kā attīstīt skolēnos lasītprasmi un veicināt teksta izpratni – par to trešdien Valsts izglītības satura centra rīkotā konferencē runāja latviešu valodas skolotāji un augstāko izglītības iestāžu mācītājspēki.
Eiropas Komisijas atbalsts Latvijas piena ražotājiem 7,7 miljonu eiro apmērā piensaimniekiem ir vājš mierinājums, jo kļuvis zināms, ka atbalsts ir vienreizējs. Viņi gatavojas aktivitātēm, lai Briselei atkārtoti atgādinātu par smago situāciju, kādā Krievijas embargo dēļ nonākuši Latvijas piena ražotāji.
Tiekoties ar lielākajiem piensaimniekiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš solīja sarunās ar Eiropas Savienības (ES) augstākajām amatpersonām argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu zaudējumus piensaimniekiem saskaņā ar saviem solījumiem.
Pieminot Latvijas Brīvības cīņās kritušos varoņus, Lāčplēša dienā Brāļu kapos uz piemiņas pasākumu pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, novēroja Latvijas Radio.
Jau kopš jūlija, saskaņā ar Eiropas prasībām, pie visām kūtīm jābūt izbetonētām kūtsmēslu krātuvēm. Taču tā nav. Turklāt radušies jauni šķēršļi – bankas atsaka kredītus saimniecībām, jo pēdējos mēnešos strauji kritušās piena cenas. Reaģējot uz to, zemkopības ministrija iecerējus pagarināt pārejas periodu obligāto prasību ievērošanai.
Pusotru gadu pēc Rīgas pils ugunsgrēka vēsturiskais nams atguvis pastāvīgu jumtu. Šoruden beidzot pabeigta arī ugunsgrēka dzēšanā salieto mūru žāvēšana un pils attīrīšana no mitruma radītā pelējuma. Noslēgumam tuvojas pils fasādes restaurācija, bet pils iekšienē turpinās apdares darbi, tiek liktas grīdas.
Par pirmdien vakarā Jaunmārupē uzņēmumā “Zaļā Mārupe” notikušo traģisko nelaimes gadījumu, kurā biogāzes koģenerācijas stacijā, pārbaudot iekārtas, gāja bojā divi cilvēki un viens nogādāts slimnīcā, sākts kriminālprocess.
Žurnāliste ar plašu dvēseli un avantūristes garu - tā Olgu Utkinu raksturo viņas draugi un bijušie kolēģi. Savulaik literārās līdzstrādnieces gaitas avīzēs nomainīja reportāžas Latvijas Televīzijā, kur viņa ilgus gadus bija zinošākā lauksaimniecības raidījumu veidotāja.
Šogad, Starptautiskajā ģimenes saimniecību gadā, īpaši aktualizējas jautājumi par ģimenes saimniecību iespējām un izaicinājumiem. Latvijas laukos ir 73 tūkstoši ģimenes saimniecību. Par viņu pieredzi un perspektīvām šodien lauksaimnieki, pašvaldību vadītāji un Zemkopības ministrijas pārstāvji runāja Zemnieku federācijas organizētā konferencē Iecavā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikā (TRMFK) ir uzstādīta jaunākā staru terapijas plānošanas sistēma, kāda pašlaik pieejama pasaulē.
Lai veicinātu kvalitatīvu biškopības produkta ražošanu un realizāciju, no Lauku atbalsta dienesta nozares attīstībai tiek izmaksāts atbalsts – vienpadsmit eiro par saimi. Biškopim Ignatam Zariņam, kuram pieder 120 bišu saimes, atbalsts atteikts, jo viņš nokavējis reģistrāciju janvārī.
Septembris ir laiks, kad briest un apaļumā pieņemas lielākās ogas pasaulē - ķirbji. Uz Latviju pirms trim gadsimtiem tie atceļojuši no Ziemeļamerikas un no tā laika apmetušies gandrīz vai katras saimnieces mazdārziņā. Apaļos un oranžos pazīst visi, bet līkos, mazos un pelēkos daudzi pat nekad nav redzējuši. "Lejasvagaļu" saimniecībā Rūjienas novada Jeru pagastā Intas Lielbārdes dārzā aug 80 ķirbju šķirnes.
Latvijas lauksaimnieki ceturtdien Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam atgādināja, ka no ES atbildīgajām institūcijām jau sen tiek gaidīta godīgāka attieksme pret Baltijas valstu lauksaimniekiem.
Pretēji bēdīgajām pavasara prognozēm, graudaugu raža Latvijā šogad ir padevusies krietni virs vidējā un būs labāka nekā pērn - secinājuši Lauku konsultāciju centra speciālisti.
Sestdiena, 13.septembris, bija viena no tām skaistajām rudens dienām, kad sēnes tā vien prasījās grozos un kartupeļi paši līda no vagas ārā. Bet līvānieši deva priekšroku garīgajām vērtībām, darbus atlika un devās uz pilsētas garāko - Rīgas ielu, lai Eiropas kultūras mantojuma dienās visi kopā ritinātu tautasdziesmu kamolu.
Rūjienas novada piensaimnieks Aldis Kļaviņš jau šobrīd izjūt straujo piena cenas samazināšanos, ko izraisīja Krievijas lēmums noteikt embargo Eiropas Savienībā (ES) ražotajai pārtikai, atbildot uz ES sankcijām.
Gan tirgotāji, gan piena produkcijas ražotāji novērojuši, ka Latvijā pēc Krievijas uzliktā embargo veikalos ievērojami pieaugusi vietējo piena produktu pārdošana. Arī veikalu tīkli sola sniegt konkurences noteikumu ietvaros jebkuru atbalstu Latvijas svaigo produktu ražotājiem, bet Piensaimnieku centrālā savienība norāda uz iespēju veidot privāto zīmolu Latvijas piena produktiem.
“Tādu cilvēku labestību, atvērtību, saliedētības sajūtu kā tolaik, pirms 25 gadiem Baltijas ceļā, es neticu, ka savā mūžā vairs pieredzēšu,” saka vēsturnieks Daumants Lasmanis, viens no Baltijas ceļa Cēsu posma organizētājiem.
Līdz vēlēšanām pensionāri mītiņu nerīkos - tas nolemts pirmdien notikušajā Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē.
Nākamgad, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, viens no prioritārajiem jautājumiem, par ko tiks runāts, būs pārtikas drošība Latvijā un pasaulē. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis šobrīd, kad saistībā ar Krievijas embargo, tirgus situācija mainās vai ik dienas un vistiešāk ietekmē mūsu zemniekus.
Savulaik par Krievijas tirgus zaudējumu bija noraizējies uzņēmums “Latvijas piens”, taču šobrīd viņi ir veiksminieki, jo jaunu tirgu meklējumu ceļu viņi jau ir izgājuši, bet daudziem Latvijas piensaimniekiem tas vēl priekšā. Tomēr arī viņiem šis laiks ir saspringts un pārmaiņu pilns.
Šovasar lapsenes dzeļ īpaši nežēlīgi – to konstatējuši gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis. Tikai pagājušajā nedēļā vien Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā mediķiem nācies ārstēt 13 lapseņu sakostus cilvēkus. Svētdien palīdzība sniegta kādai sievietei, kura pēc lapsenes koduma atrasta jau bezsamaņā. Entomologi uzskata, ka lapseņu savairošanos izraisījuši labi barošanās un augšanas apstākļi. Kodumi neesot indīgāki kā parasti, tikai daudziem cilvēkiem imūnsistēma ir kļuvusi vājāka.
