Dienas ziņas

Sabiles - Kandavas ceļu tomēr neatvērs satiksmei

Dienas ziņas

Barikāžu atmiņu ugunskurs pulcē Neretas skolēnus

Lauksaimniekus satrauc grozījumi Meža likumā

Meža likuma iespējamos grozījumus Saeimā skatīs padziļināti

Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti otrdien uzklausīja lauksaimnieku organizāciju un pašvaldību pārstāvju bažas par to, ka jaunie Meža likuma grozījumi, kuri stājušies spēkā no šā gada 1. janvāra, varētu ierobežot lauksaimniekus, kuri vēlas attīrīt aizaugušo lauksaimniecības zemi. Lauksaimnieki aicina likuma stāšanos spēkā atlikt uz 10 gadiem, un Saeimas deputāti nolēma prasīt no Zemkopības ministrijas plašāku informāciju.

Starp pašvaldībām, kas aicināja šos strīdīgos Meža likuma grozījumu apturēt, ir Smiltenes un Cēsu novada pašvaldības. Tur norāda, ka lauksaimniekiem Vidzemē jau tā daudzos novados trūkst ražošanai nepieciešamās lauksaimniecības zemes.

Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Kārlis Lapiņš uzskata, ka jautājums par aizaugušajām zemes platībām ir jāsakārto tuvāko piecu gadu laikā.

"Lauksaimniecības zemes ir domātas lauksaimniecībai, bet tajā pašā laikā ir jāņem vērā tā izveidojusies situācija, kā īpašnieki ir līdz šim attiekušies pret saviem īpašumiem. Lai tad nevilktu šo procesu garumā, tad pieci gadi ir pietiekoši ilgs periods," saka Lapiņš.

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem Smiltenes novadā 2013. gadā bija 3,4% aizaugušās zemes platības. Lielākoties tie ir īpašumi, kurus iegādājušies zemes uzpircēji, bet tos neapsaimnieko.

"Pērkot visu zemes platību, tur ietilpst gan meži, gan lauksaimniecības zemes, gan aizaugušas lauksaimniecības zemes. Tur veidojās tā problēma, ka šīs zemes neapsaimnieko," uzsver Lapiņš.

Ar lauksaimniecības zemes trūkumu saskāries arī zemnieku saimniecības "Kalējiņi 1" saimnieks. Viņš uzsver, ka zemes uzpircējiem pat neinteresē lauksaimnieku piedāvājumi zemi nomāt vai pārpirkt. "Mēs pēdējos 10 gadus esam intensīvi attīstījušies un katru gadu mēs palielinam ganāmpulku un ražošanas apjomus, jā, mums šobrīd trūkst zemes," norāda z/s “Kalējiņi 1” saimnieks Kaspars Putrālis.

Tikmēr Cēsu novada Vaives pagasta pārvaldniece uzskata, jārīkojas ir nekavējoties, jo vēlāk meža zemi pārveidot par lauksaimniecības zemi būs daudz sarežģītāk. "Mežu jau varētu gan slīpumos, gan mazās noriņas, bet viss ir prātīgi jādara. Melorācijas zemēs tomēr nevajadzētu mežu audzēt," saka Cēsu novada Vaives pagasta pārvaldniece Valda Zaļaiskalna.

Vaives pagastā neapsaimniekotās zemes platības sasniedz jau 14% no kopējā lauksaimniecības zemes apjoma.

Līdz 2020. gadam jāpanāk divu miljonu hektāru lauksaimniecības zemes iesaistīšana ražošanā – to paredzējusi Zemkopības ministrija. Taču šobrīd tas nonācis pretrunā ar Meža likumu, kurā pieļautas atvieglotas iespējas lauksaimniecības zemju pārvēršanai par meža zemēm.

Deputāti līdz nākamajai Tautsaimniecības komisijas sēdei Zemkopības ministrijai uzdeva sagatavot pilnu informāciju, tajā skaitā arī par to, kā jaunās likuma normas ievēros un kontrolēs Meža dienests, neveicinot papildus administratīvo slogu lauksaimniekiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt