Meklējot risinājumu darbaspēka trūkumam, Latvijā tiek diskutēts par atvieglojumiem ārvalstu speciālistu piesaistē vairākās jomās, kur nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki. Tomēr trūkst arī mazkvalificētā darbaspēka. Īpaši satraukušies lauksaimnieki, jo aizvien samazinās to cilvēku skaits, kas slauc govis, tīra kūtis vai sezonas laikā lasa ogas.
Latvijas vienā no vecākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem – Trikātā – atkal ražo sieru. Kad pirms četriem gadiem "Trikātas siera" ražošanu pārcēla uz SIA "Latvijas piens" ražotni Jelgavā, tā bija smaga ziņa gan uzņēmuma darbiniekam, gan arī Beverīnas novadam. Pāris gadu cehi stāvēja tukši, bet tagad tajos atkal ir rosība. Uzņēmuma jaunie saimnieki – SIA "Trikātas piens" – par savu darbības virzienu izraudzījušies bioloģiskā piena pārstrādi, un tagad tur top arī tā sauktais zilais siers "Bio Blue".
Rīgas brīvostā piektdien, 10. novembrī, tika izsludināta avārijas situācija, lai mācībās ,,Eko 2017” pārbaudītu, cik ātri operatīvie dienesti ir spējīgi reaģēt ārkārtas gadījumos. Šoreiz tika simulēta augstas bīstamības pakāpes ķīmiskas vielas noplūde un tās savākšana ar jaunām tehnoloģijām, kuras jau plaši lieto citās Eiropas ostās.
No plūdiem un lietavām šogad Latvijā cietuši ne tikai graudu audzētāji. Latgalē daudzus laukus klāj ūdens un bojā gājusi sakņu un dārzeņu raža, bet Kurzemē un Zemgalē raža joprojām ir uz lauka un zemnieki tai netiek klāt. Kompensāciju par sapuvušajām bietēm vai nenovāktajiem sīpoliem dārzeņu audzētāji, visticamāk, nesaņems.
Oktobrī, kad laukos un dārzos novākta raža, un zeme gatava sagaidīt pirmo sniegu, lauksaimnieki apkopo gada veiksmes stāstus. Tie, kas profesionālai žūrijai sijājot un vērtējot atzīti par labākajiem, saņem “Sējēja” balvu. Tai ir vairākas nominācijas – gada lauku saimniecība, gada uzņēmums, jaunais veiksmīgais zemnieks un bioloģiskā lauku saimniecība. Arī gada ģimene lauku sētā - šogad par tādu atzīta Zvirgzdu ģimene Beverīnas novada "Kalnleimaņos”.
Ieviešot 5% pievienotās vērtības nodokla (PVN) likmi Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, samazināsies to cenas, palielināsies vietējo ražotāju konkurētspēja un tiks izskausta ēnu ekonomika, atzīst zemkopības nozares speciālisti. Ceturtdien, 19. oktobrī, sadarbības memorandu par to, ar kādiem noteikumiem tiktu nodrošināta samazinātā 5% likme, parakstīja Zemkopības, Finanšu ministrijas un Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvji.
Lai atjaunotu meliorācijas sistēmas, kas gājušas bojā plūdu dēļ, Zemkopības ministrija no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasījusi vairāk nekā 600 tūkstošus eiro. Pēc nozares speciālistu atzinuma, plūdu sekas Latvijā nebūtu tik smagas, ja ūdensnotekas regulāri tiktu koptas un uzturētas, taču valsts finansējums tam nav pietiekam.
Daba šogad lauksaimniekus nav žēlojusi. Latvijā pirmie labības iekūlumi solīja rekordražu, taču visam svītru pārvilka lietavas un plūdi. Daudzviet Latgalē nenovāktie kultūraugu sējumi gājuši bojā, bet tie, ko vēl ir cerības izglābt, piesūkušies ar mitrumu vai sadīguši un būs derīgi tikai lopbarībai. Lai saņemtu kompensācijas par lietavu sagādātajiem postījumiem, zemnieki piesakās platību apsekošanai, kā arī izmanto saulainās dienas, lai nokultu pēdējo labību un sagatavotu zemi ziemāju sējai.
Dārzā izaudzēti burkāni un kartupeļi, piens, sviests un krējums iegūts no savām gotiņām, pļavās salasītas tējas – viss, kas nepieciešams ikdienas pārtikā, "Camphill" ciematā "Rožkalni” tiek sarūpēts pašu spēkiem. Te dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām, viņu aprūpētāji un brīvprātīgie palīgi. Dienu ritmu nosaka darbi un gadalaiks.