Vairumā pasaules attīstīto valstu onkoloģisko slimnieku atbalstam darbojas brīvprātīgo kustība, kas sniedz morālu atbalstu un grūtā brīdī neatstāj vienus. Latvijā šādas kustības nebija, līdz šovasar biedrība "Svētā ģimenes māja" sadarbībā ar Austrumu slimnīcu izsludināja brīvprātīgo pieteikšanos un rīkoja apmācību. No piektdienas, 8. septembra, pie vēža pacientiem ik dienu dosies 55 brīvprātīgie.
Vasaras nogale un septembris ir rudens karalieņu – dāliju – laiks. Kad pārējās puķes jau nogurušas no ziedēšanas, uz dabas skatuves uznāk dālijas, atver kuplās ziedkopas un dažkārt paliek vienīgās, kuru skaistumu var baudīt līdz pat salnām. Dāliju krāšņums staro arī Dabas muzeja izstāžu zālē.
Izstādē Rīgā atkal pulcējas Latvijas mājražotāji - šogad vairāk nekā 170, to skaitā arī vairāki kooperatīvi. Idejas biznesam kļūst arvien radošākas. Trešdien, 6.septembrī, Rīgā apbalvoti arī augstas kvalitātes piena un maizes ražotāji no visas Latvijas.
Latvijas skolās pieaug pieprasījums pēc izglītības programmas "Iespējamā misija" dalībniekiem, kas, būdami katrs savas nozares speciālisti, izvēlējušies strādāt par skolotājiem, realizējot savu – pieredzē balstītu mācību sistēmu. Šogad uz skolām dosies 23 jaunie "Iespējamās misijas" pedagogi. Trešdien, 30. augustā, ar viņiem tikās Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Latvijā govis selekcionētas tā, lai dotu pienu ar augstu olbaltumvielu saturu. Tauku satura daudzumu pienā uzskatīja par maznozīmīgu līdz brīdim, kad cēlās sviesta cenas. Tad nozares eksperti aizdomājās par iespējām mainīt govju ģenētiku, lai pienā paaugstinātos tauku saturs, kas nepieciešams sviesta ražošanai. Taču Latvijas piensaimnieki nav tam gatavi.
Lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko aramzemi virs 15 hektāriem, ir jāievēro zaļināšanas prasības platību maksājumu saņemšanai, nosaka Eiropas Savienības prasības. Tāpēc zemnieki pirms trim gadiem līdzās saviem labības laukiem sāka audzēt pupas un zirņus. Taču Eiropas Komisija no nākamā gada ieviesusi jaunus noteikumus, un lauksaimnieki tagad ir spiesti pārorientēties uz citām – nevērtīgākām kultūrām.
Ielu mūzikas dienas, kanāla regate, diennakts basketbola turnīrs un citi jautri pasākumi rīdziniekus gaida sestdien un svētdien. Bet jau piektdien, 18.augustā, Ķīpsalā pie jahtkluba bija sastājušies vēsturiskie burinieki, kas gan vizināja pasažierus, gan gatavojās rītdienas parādei.
Neatliekamās palīdzības mediķi gadā saņem vairāk nekā 20 000 izsaukumu pie bērniem un jauniešiem. Dažkārt bērnam ir tikai paaugstināta temperatūra, bet ir arī gadījumi, kad bērni guvuši smagas traumas. Lai neatliekamās palīdzības mediķiem atvieglotu lēmumu pieņemšanu palīdzības sniegšanā pirmajās minūtēs, Bērnu klīniskās slimnīcas speciālisti izstrādājuši “Intensīvās terapijas ceļvedi”.
Šobrīd visā Eiropā valda uzskats, ka laukos jāatbalsta ģimenes saimniecības, taču katrā valstī ir atšķirīgi viedokļi par to, kas īsti ir ģimenes saimniecība. Proti, vai tie ir tūkstošiem hektāru lieli, nepārredzami lauki, kas pieder vienai ģimenei, vai par ģimenes saimniecību saucama tāda, kas apkopj nedaudz hektārus zemes, pārtiek no saražotā un rūpējas arī par apkārtējo vidi un ainavu. Sava versija par to ir saimniecībai “Zāģeri” Īvandes pagastā.
Ja laika apstākļi saglabāsies tādi kā pašlaik, Latvijā šogad iespējamas labības rekordražas – prognozē nozares eksperti. Neraugoties uz vēso vasaru un to, ka augu pilnbrieds aizkavējies par divām nedēļām, patlaban labību jau kuļ visā Latvijā. Pie graudu pieņemšanas vietām jau sākušas veidoties rindas.
Skaidrojot Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos ražotā sviesta cenu pieaugumu, ražotāji un nozares eksperti norāda uz izmaiņām cilvēku ēšanas paradumos, piena apjomu samazināšanu Eiropā, kā arī sarukušo tauku saturu pienā.
Palieņu zālāji, staignāju meži, dūņaini upju krasti un augu sugām bagātas ganības – tā ir tikai daļa no Latvijas biotopiem, ko Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti patlaban izvērtē un uzskaita gan valsts, gan privātajās zemēs. Iedzīvotāji pretrunīgi vērtē ekspertu darbu - daudzi bīstas no tā, ka viņu saimniecībā varētu atrasties kāds īpašs biotops un līdz ar to tiks aizliegta ražošana visā teritorijā.
Kūtis, slaukšanas aparāti, saldējamās iekārtas un graudu kaltes – tā ir tikai daļa no iekārtām, kas lauku saimniecībās patērē ievērojamu elektroenerģijas daudzumu. Mainoties tarifiem, jaunie elektrības rēķini pārsteiguši ne vienu vien saimnieku. Elektrības piegādātāji skaidro, ka klienti dažkārt nav pamanījuši, ka viņiem turpmāk jāmaksā par pieslēguma nodrošināšanu arī tad, ja objektos elektrība netiek patērēta.
Āfrikas cūku mēra vīruss uzņēmumā „Latgales bekons” vispirms iekļuvis fermas otrajā korpusā, kurā atradās grūsnās sivēnmātes. No turienes visdrīzāk tas pārnests uz citiem korpusiem. Par to informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), kur saņemti laboratorisko izmeklējumu rezultāti.
Augļu, ogu un dārzeņu raža šogad Latvijā ir ievērojami zemāka, nekā pērn. Reti kurā dārzā nobriest ķirši un plūmes, arī ābelēm pavasarī apsala ziedpumpuri. Bietes un burkāni slikti dīguši, bet kartupeļu laukus apdraud lakstu puve. Šī vasara ir izaicinājums, atzīst augkopības eksperti. Bez augļiem un dārzeņiem nepaliksim, taču par visu jau tagad ir jāmaksā dārgāk.
Valsts vides dienesta (VVD) uzmanībā nonākusī riepu noliktava Čiekurkalnā, kur atradās par 1000 tonnām lielāka lietoto riepu krava, nekā atļauts, strauji tukšojas.
Simbolisku dāvanu Latvijas valsts simtgadei trešdien, 5.jūlijā, pasniedza Amerikas latviešu apvienības jaunieši, katrs iestādot pa bērzam Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja alejā. Tā viņi Latvijā pabeidza savu vasaras praksi, kuras laikā iegūta darba un dzīves pieredze un apcerētas iespējas palikt te uz pastāvīgu dzīvi.
4. jūlijs ir diena, kad Latvijā tiek pieminēti tie vairāk nekā 70 000 ebreju, kuri Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti nacistu okupētajā Latvijā. Otrdien, 4.jūlijā, pie memoriāla, kas atrodas kopā ar cilvēkiem nodedzinātās Lielās horālās sinagogas vietā, notika piemiņas pasākums, bet Biķernieku memoriālā ziedus nolika Vācijas, Austrijas un Čehijas pašvaldību pārstāvji.
Valsts vides dienests (VVD) par riepu neaizvākšanu no Čiekurkalna Rīgā firmai draud ar desmit tūkstošu eiro sodu nedēļā.
Ķimeņu siers no aitu piena ir vēl nebijis Latvijas produkts. Tā gatavošanu apguvusi Bauskas novada Brunavas pagasta uzņēmēja Iluta Straģe. Viņa pirmā Latvijā sākusi piena šķirnes aitu audzēšanu un siera, jogurta un saldējuma gatavošanu no aitu piena.
Viena no senākajām un mūsdienās noturīgākajām Latvijas kulinārajām vērtībām ir Jāņu siers. To pazīst arī citur Eiropā, tas ir iekļauts Eiropas Savienības Garantēto nacionālo īpatnību reģistrā. Pirmsjāņu dienās ar piensaimnieku atbalstu Siera klubs izdevis grāmatu “Jāņu siers”, kurā no sentēvu apcirkņiem izceltās ziņas ietērptas mūsdienīgā veidolā.
Tuvojas Līgo vakars, Jāņu diena, brīva ir arī svētdiena. Ir visas iespējas ģimenes un draugu lokā jauki pavadīt laiku dabā, kurinot ugunskuru, cepot šašlikus un peldoties. Atbildīgie dienesti brīdina, ka tās ir bīstamas nodarbes, ja to dara dzērumā. Pērn Jāņu dienā noslīkuši četri cilvēki, izglābti pieci.
Latvijas Dabas muzejā šajās dienās uzziedējušas peonijas. Puķes, kas savulaik kuplināja tikai mūsu vecmāmiņu dārzus, neuzdrīkstoties stāties līdzās karalienei rozei, pamazām kļuvušas par vasaras modes puķēm. Pateicoties selekcionāru darbam, tās ieguvušas jaunas krāsas un ziedu apveidus.
Lauksaimniecībai ir būtiskas trīs valstiski nozīmīgas lietas – ceļu infrastruktūra, augsnes saglabāšana nākamajām paaudzēm un profesionālā izglītība, saka nozares eksperti, secinot, ka pēdējos gados mums nav veicies ne ar vienu no tām. Īpaši grūti saimniecībām atrast profesionāli izglītotus speciālistus, un daudzviet nav arī strādnieku.
Otrdien, 11.aprīlī, atzīmējot Latvijas Jūras spēku 25. gadadienu, Rīgas jūras līcī notika kuģu parāde. Kopš neatkarības atjaunošanas Jūras spēku flote pieaugusi no trim līdz 18 kuģiem, tie arī tehniski modernizēti.
Šogad zemnieki cer uz labu ražu, jo sējumi labi pārziemojuši. Laika apstākļi nav kaitējuši arī tiem laukiem, kur ziemāji rudenī bija slikti attīstījušies. Patlaban graudkopji kaisa minerālmēslus un gatavojas pavasara sējai.
Zemnieki, kuri, sākoties piena krīzei, pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, šobrīd atzīst, ka nav ieguvēji. Piena cenas ir cēlušās, bet pieprasījums pēc pārstrādātas liellopu gaļas nav tik liels kā tika cerēts.
Kamēr siltumnīcās garumā stiepjas puķu un dārzeņu dēsti, stādu audzētāji dzīvo satraukumā par savām līdzšinējām tirdzniecības vietām Rīgas Centrāltirgū. Pašlaik tās atrodas aiz stiepļu žoga, slēgts ir arī tirdzniecības laukums starp piena un gaļas paviljonu. Centrāltirgus vadība sola, ka sezonas sākumā viss būs sakārtots.
Latvijas piena nozare ir pilnībā atguvusies pēc Krievijas tirgus zaudēšanas. Piena pārstrādātāji ir atraduši jaunus noietus savai produkcijai un par vairākiem miljoniem palielinājuši eksporta apjomu. Uzņēmēji atzīst, ka tas ir bijis darbs vairāku gadu garumā, ko veicinājusi piedalīšanās dažādās izstādēs un produktu atkārtota reklamēšana.
Likums nosaka – no šā gada 1.janvāra visiem Latvijā dzīvojošiem suņiem jābūt ar mikročipu un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā. Līdz martam suņu īpašnieki par saviem līdzekļiem reģistrējuši 91 000 suņu, savukārt visās 29 Latvijas patversmēs kopā reģistrēti tikai 140 suņi. Šāda statistika rada bažas, ka patversmes ignorē obligātos čipošanas nosacījumus.
Gada sākumā Eiropas biržās samazinājušās galveno industriālo piena produktu cenas. Līdz ar to Latvijā piena iepirkuma cenu kāpums, kas sākās pērnā gada augustā, kopš decembra apstājies. Cenas, ko zemnieki saņem par litru piena, ir nostabilizējušās.
Lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķām tās preču grupām piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, ir izveidota darba grupa, kurā iesaistītas vairākas ministrijas, lauksaimnieku organizācijas, pārstrādātāji un tirgotāji. Otrdien, 21.februārī, notika pirmā darba grupas sēde.
