Panorāma

Būs konkurence uz ģenerālprokurora amatu

Panorāma

Atklāta Aspazijai veltīta ekspozīcija

Vai Latvijas laukos patiešām ir bezdarbs?

Laukos trūkst darbaroku - bezdarbnieki izvēlas pabalstus, nevis darbu

Pēc statistikas datiem Latvijā vidējais bezdarba līmenis svārstās no 8% līdz 10% , kas ir desmitais augstākais ES. Taču pēdējā laikā lauksaimnieki pārliecinājušies par to, ka darba roku trūkst, bet pagastā vīri saņem bezdarbnieku pabalstus un strādāt nav pierunājami.

Ja lauksaimniekam karstākajā sezonas laikā nākas zaudēt strādniekus, ir nepatīkami, bet vēl nepatīkamāk, ja šie strādnieki saņem bezdarbnieku pabalstus un tepat pa pagastu staigā.

Liezeres pagasta piensaimniekam Jānim Sirmajam, kuram “Egļukalna “ saimniecības kūtī aprūpējamas 130 slaucamas govis un vēl telītes, pirms dažiem mēnešiem vienlaikus trīs strādnieki nolika uz galda atlūgumus. Alga viņus apmierināja – 600 eiro uz rokas. Saimnieks godīgi nomaksāja arī visus nodokļus. Bet bija nostrādāts laiks, pēc kura var pretendēt uz bezdarbnieku pabalstiem un deviņus mēnešus dzīvot bez bēdām.

“Vīri saņems labu pabalstu. Pirmos trīs mēnešus 80% no pilnās algas. Pagastā bezdarbs, bet strādnieku nav. Brauc no Latgales, Cēsīm [strādā],” stāsta saimnieks.

Viņaprāt, darba devējiem “likumdošana ir greiza, bet cilvēkiem, kuri grib nestrādāt,  tā ir laba”.

Zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” īpašniekam Jurim Cīrulim šobrīd darba roku netrūkst – cilvēku pietiek gan kūtī, gan siltumnīcās un uz lauka. Bet, lai strādniekus atrastu, arī viņam bijusi vērā ņemama pieredze.

“Es zinu, kā ir, kad jāmeklē cilvēks, ka viņš var smiedamies pateikt – nevajag, es tikai tāpat piezvanīju. Un tad izrādās, ka viņš ir piezvanījis, lai ierakstītu manu telefonu bezdarbnieku kantora šņorgrāmatā, ar kuru viņš atskaitās, ka pie manis bijis,” sašutumu pauž Cīrulis.

Viņš par absurdu sauc situāciju, kad izveidota pabalstu sistēma cilvēkiem, kuri dzīvo citiem uz kakla tikai tāpēc, ka var izdzīvot nestrādājot.

“Tās sociālās programmas, ko mūsu vadoņi mums potē iekšā un ienes no dienvidu valstīm, tās visas šeit darbojas degradējoši. Jo īstenībā tās neveicina izaugsmi, bet veicina liekēdību, mazdarbību, bezdarbību, slinkumu – visas tās īpašības, kas mums agrāk latviešiem pazīstamas nebija,” uzskata Cīrulis.

Ar slinkumu ir saskarušies sociālie darbinieki gandrīz vai visos novados. Dažviet sludinājumu dēlis un internets pilns ar darba piedāvājumiem, bet uz darbu neviens skrietin neskrien.

“Slinkums ir viena iedzimta lieta, un cilvēkiem labprāt patīk paslinkot.  Ja ir īsāka krīze, tad ir sociālie dienesti, kuri gatavi palīdzēt, šobrīd internetā zināmas vakances, var izvēlēties, var pārkvalificēties,” stāsta Jaunpils novada sociālā dienesta darbiniece Dace Adiņa.

Viņa arī norāda, ka lielai daļai bezdarbnieku ir alkohola atkarība, bet 56 – 59  gadu vecumā, ja pirms tam strādāts smags darbs kūtī, kolhozā, bet tagad darbā vajag ātrāku tempu, darbu atrast grūti, jo šie cilvēki nespēj strādāt ātrāk un efektīvāk.   “Tos cilvēkus neviens nevēlas ņemt darbā, ir lielākas problēmas, nekā jauniem,” atzīst Adiņa.

Pārkvalificēties ir spējīga tikai neliela daļa pirmspensijas vecuma cilvēku – pārējiem vienīgais glābiņš ir pabalsti.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti