Panorāma

Latvijas uzņēmēji sāk ievest ārvalstu darbiniekus

Panorāma

Būs lielāka konkurence medikamentu tirgū

Kāpēc LAD noraida lauksaimnieku projektus?

Savstarpējas nesapratnes dēļ noraida zemnieku saimniecību modernizācijas plānus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kombainu un traktoru pirkšanai, kūts un graudu kaltes celtniecībai, ražošanas iekārtu un citu saimniecības lietu iegādei zemnieki var pretendēt uz Eiropas finansējumu un visbiežāk to arī saņemt. Taču - ne vienmēr. Šogad no Lauku atbalsta dienestam (LAD) pieteiktajiem gandrīz 1500 projektiem, kas pretendēja uz Eiropas atbalstu lauku attīstībai, 120 projekti noraidīti, bet 50 projektus atsaukuši paši to iesniedzēji.

Artūram Mauriņam Jaunlutriņu pagasta “Āboliņos”  ir 30 bišu stropi un sakopta saimniecība ar vecām ābelēm un ķiršiem, kas šobrīd pilnas ziedu kupenām. Taču sīkais, rasinošais lietus čaklajām medus nesējām ik pa laikam izjauc darbu. „Bites grib strādāt, bet laiks neļauj, nākas atgriezties stropos. Tagad viss zied, arī kastaņas, bet nekā. Varbūt no liepām medus sanāks,” sacīja Artūrs Mauriņš.

Viņš stāsta, ka, domājot par saimniekošanas attīstību, LAD iesniedzis projektu “Bišu dravas attīstība ilgtermiņā”, lūdzot Eiropas atbalstu medus sviedei, krēmveida medus iekārtai, pieciem stropiem, pieciem ķiršiem un piecām ābelēm, kā arī zāles pļāvējam. Projektu viņam ieteikts aizpildīt elektroniski.

„Teksti sarežģīti, neizprotami. Aizpildīju un aizsūtīju. Teica, ka informēs. Četru mēnešu laikā atnāca atbilde – „Sveiki, Gauja!” Nenoliedzu, manas kļūdas tur bija. Bet attieksme pret cilvēku ir nulle,” norāda Mauriņš.

Lauku atbalsta dienesta speciālisti skaidro, ka, visticamāk, šis nav īstais pasākums, kam biškopis pieteicies. „Cilvēks varbūt ir pārpratis šo pasākumu. Pasākums paredzēts lauku uzņēmējdarbības attīstībai, konkurētspējas veicināšanai. Šī situācija, kad cilvēks nāk uz lauku īpašuma sakārtošanu, nav īstais pasākums un īstā vieta.

Artūram tādā gadījumā nav skaidrs, kāpēc viņa projekts tika pieņemts,” skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors Andis Grundulis.

Artūrs gan ar valsts institūciju attieksmi nav apmierināts. „Vismaz zvans būtu bijis, kur pateiktu, ka kaut kas nav kārtībā. Bet šobrīd es vispār nezinu, kur bija mana kļūda. Ir zināmas lietas, ir nesaprotamas. Ja man teiktu – pirmā, otrā, trešā lieta ir saprotama, bet ceturtā un piektā – nē, tad es saprastu,” neapmierināts ir Artūrs.

LAD skaidro, ka visbiežāk noraidījumus saņem grūtībās nonākušie uzņēmumi, kā arī tie, kam neatbilst ekonomiskā dzīvotspēja, vai kam nav veikts iepirkums. Arī tie, kas mēģina pieteikties tam, kas nav viņiem domāts. „Ne velti ir 50 atsaukti projekti, ko atsaukuši paši klienti, kas sapratuši, ka viņiem labāk pieteikties mazo saimniecību atbalstam, nevis nākt uz modernizāciju. Tad viņš vairs nevarēs pretendēt uz pasākumu mazo saimniecību atbalstam,” norāda Grundulis.

Projekts mazo saimniecību atbalstam Artūram Mauriņam derētu. Tam varēs pieteikties no augusta. To, vai Artūrs izlems vēlreiz pieteikties pats vai projektu uzrakstīt par attiecīgu samaksu lūgs profesionāļiem, viņš vēl nav izdomājis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti