Cesvaines pienotava dibināta pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, bet pirms 18 gadiem tapusi akciju sabiedrība “Cesvaines piens”. Ar Eiropas fondu atbalstu modernizētas iekārtas un cehi, kuros pašlaik top sviests, krējums, biezpiens, arī augstvērtīgi sieri, kas izstādēs saņēmuši sudraba un bronzas medaļas. Uzņēmums strādā lielākoties vietējam tirgum, nelielu daļu sieru eksportējot uz Ukrainu, Izraēlu un Čehiju.
Krievijas tirgū pirms embargo nav paspējuši tikt. „Krievijas embargo tieši mūs nav skāris, netieši ir. Vietējais tirgus palielinājās, mēs noturējāmies ar to, ka strādājām pie kvalitātes, lai produkcija būtu tikai dabīga, un to var izdarīt, ja ir augstvērtīgs piens un pieredzējuši meistari,” stāsta a/s “Cesvaines piens” valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone.
Iespējams, arī Cesvaines puses zemnieki pēc kvotu atcelšanas kāpinās izslaukumu. Vai pārstrāde tam ir gatava? „Ir ļoti daudz nezināmo, bet izskatās, ka ar aprīli būs pacēlums. To, ko mums zemnieki dod, mēs varēsim pārstrādāt. Domāju, ka jaunas atļaus,” saka Simsone.
Liezeres pagasta piensaimniekam Jānim Sirmajam “Egļukalna” saimniecības 130 govju slaukums ik dienas nonāk „Cesvaines pienā”. Kvotas vairs nav jāievēro, piena būšot vairāk. „Man nav mērķis palielināt ganāmpulku, bet gan celt izslaukumu. Šobrīd slaucu ap 9000 tonnām. Varam 11, bet mērķis ir līdz 10 tikt. - Pretī ņems? - Ņems jau, bet vai mums maksās? Tagad jau strādājam strādāšanas pēc,” saka Sirmais.
Egļukalna saimnieks aprēķinājis, ka, piena cenām samazinoties par 40%, algas strādniekiem, kredītu nomaksa, elektrība un citi izdevumi iet ar zaudējumiem. „Vienīgais, kas mūs pastutē – gada beigās bija Eiropas platību maksājumi, tagad sola par govju ciltsdarbu. Tā ir nauda, kura būtu jāiegulda attīstībā, nevis jānosedz iepriekšējo periodu zaudējumi,” saka piensaimnieks.
Jānim Sirmajam līdzīgi kā citiem zemniekiem nav skaidrs, kāpēc bija jāsamazina svaigpiena cena, ja veikalos ne piens, ne sviests īpaši lētāks nav kļuvis. „Problēma varētu būt tur, ka mums viss piens jāpārstrādā un arī jāpārdod. Skaidrs, ka vietējā tirgū mēs neko vairāk nepārdosim. Vienīgā iespēja ir eksports. Mēs varam vai nu pārdot vai neražot. Ja situācija būs tikpat dramatiska kā šodien, kad industriālo pienu produktu cenas ir ļoti zemas, un ja mēs orientējamies papildu pienu pārstrādāt, tad mēs zemniekiem varētu samaksāt vēl mazāk nekā šodien,” saka Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Šobrīd vidējā svaigpiena cena ir 22,6 centi par litru. Tas ir zem pašizmaksas, saka zemnieki. Bet, ja piedāvājums kļūs lielāks par pieprasījumu, arī šī summa pārstrādātājiem nebūs pa spēkam. Piena tirgū tuvākajos divos mēnešos gaidāmas lielas izmaiņas.
„Sezonalitātes dēļ gan Latvijā, gan ES piena apjoms pieaugs. Latvijā tas var būt par 10%. Par cik piens pieaugs kvotu brīvlaišanas dēļ, ir grūti pateikt, bet ir skaidrs, ka tas būs vērā ņemams daudzums,” saka Šolks.
Vēl arī nav zināms, vai Latvija atļauto piena kvotu ir pārsniegusi, vai ne. Precīzi aprēķini būs pēc divām nedēļām. Iepriekšējās prognozes ir optimistiskas un, šķiet, mūsu zemnieki varētu tikt cauri bez soda naudām.
